​Aprīļa beigās četras dienas deviņi mūsu skolas Skolēnu mācību uzņēmumi piedalījās Junior Achievement Latvia (JA Latvia) Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Latvijas mēroga tiešsaiste pasākumā CITS BAZĀRS pavasarī 2021. Skolēni četras dienas tiešsaistē tirgoja savas preces, sniedza intervijas žūrijai un piedalījās "pitch" prezentācijās. Rezultātā mūsu SMU ir nominēti sešās nominācijās, bet uzņēmums "No Gravity Charger" ar savu revolucionāro un inovatīvo bezvadu lādētāju ieguva nomināciju "UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTS SMU PRODUKTS"

Valsts konferencei šogad tika izvirzīti skolēni no 105 izglītības iestādēm visā Latvijā, godalgotas no tām ir 67. Apbalvotākās trīs vietas šogad ieņem kopumā četras skolas. Pirmo vietu kā apbalvotākās izglītības iestādes šogad dala Āgenskalna Valsts ģimnāzija un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija ar 18 darbiem katra. Otrajā vietā ierindojas Rīgas Valsts Vācu Ģimnāzija ar 14 darbiem, bet trešajā vietā - Daugavpils Valsts ģimnāzija ar 11 godalgotiem darbiem.

Vairāk informācijas šeit: https://www.visc.gov.lv/.../latvijas-skolenu... 

Vācu valoda

Alvīne Dārta Pabrika 12.e  - 3. vieta Rīgas pilsētas vācu valodas 51. olimpiādē 

- 1.pakāpe Vācu valodas valsts 51. olimpiādē

Alvīne Dārta Pabrika - ir starp tiem 10 labākajiem valstī, kuri ir uzaicināti uz Baltijas vācu valodas olimpiādi.

Skolotāja Žanna Knoka

Linda Reimane 9.sb. 1. vieta Vācu valodā Latvijas atklātajā svešvalodu olimpiādē

Skolotāja Dace Skutele 

Rīgas pilsētas ekonomikas 22. olimpiāde

1. vieta

Artis Alainis 12.b

2. vieta

Anna Jupīte 12.b

Jūlija Kondratjeva 12.b

Annija Dimata 12.sb

3. vieta

Patrīcija Hāze 11.b

Aleksandra Ivoņina 12.b

Roberts Patriks Ausmanis 12.e

Ronalds Ore 12.sb

Toms Čerņauvskis 12.sb

Valsts ekonomikas 22. olimpiāde - Artis Alainis 12.b II pakāpe

Skolēnus sagatavoja ekonomikas skolotājas – Ruta Pelce un Ineta Vīksna

Rīgas pilsētas matemātikas 71.olimpiādes 2. posma uzvarētāji

2. vietas ieguvēji:

3. vietas ieguvēji:

Izteikta atzinība:

Lepojamies!

Skolēnus sagatavoja matemātikas skolotāji – Aldis Bomis, Kaiva Treija, Kaiva Desmitniece, Daina Briņķe, Sabīne Apīne, Diāna Ruļuka -  Paša, Ināra Roziņa, Raivis Bēts, Tatjana Strigaļova.

1.vieta🥇
Sebastians Linde (7.b)
Laura Ozola (7.b)

2.vieta🥈
Roberts Miķelsons (11.e)
Alise Roze Zālīte (8.a)

3.vieta🥉
Kristofers Kanenbergs (9.a)
Agnese Švīpe (10.c)

25. martā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12.c klasei bija lieliska iespēja piedalīties interaktīvajā nodarbībā, lai iepazītos ar Imanta Ziedoņa dzīves gājumu un vasaras māju "Dzirnakmeņi". Nodarbība sastāvēja no vairākiem posmiem, sākot ar izglītojošu spēli "Kahoot", par dokumentālo filmu "Imants Ziedonis. "Dzirnakmeņi", kam sekoja sacensība starp skolēnu grupām ar mērķi iepazīties ar Ziedoņa vasaras mājas virtuālo muzeju un uzzināt vairāk par viņa dzīves pieredzi un notikumiem. Noslēdzošajā posmā katram skolēnam bija jāsagatavo grāmata, no kuras bija jāatrod atbilde uz viena no septiņiem jautājumiem saistībā ar sevis saprašanu, kā, piemēram, kas tu esi, no kā tu esi cēlies un ar ko kopā tu esi tu pats.

Kopumā bija ļoti labas atsauksmes no skolēniem un pat vēlme aizbraukt un uz vietas Murjāņos apskatīt muzeju. Nodarbības vadītāja Elizabete ļoti interesanti un piesaistoši uzstājās, kā arī, neskatoties uz to, ka daļai nebija pieejamas web-kameras, ļoti prasmīgi spēja iesaistīt visus skolēnus.

Nikola Matuseviča, 12.c 

Šogad 3. martā mūsu klasei bija brīnišķīgā iespēja izbaudīt aktiera Ērika Vilsona iestudēto Rūdolfa Blaumaņa lugu "Pazudušais dēls". Izrādes sākumā mēs visi sasveicinājāmies, ieslēdzām kameras zoom platformā, redzējām viens otra sejas un reakcijas, kas radīja ļoti patīkamu, mājīgu atmosfēru. Ē. Vilsons no sākuma nedaudz pastāstīja par teātri un lugām, kas ir drāma, ko mēs varam sagaidīt, kā arī nekautrējās no jokiem, kas noteikti uzlaboja atmosfēru un atkausēja ledu starp mums, skatītājiem, un viņu, aktieri. Kad šķita, ka mēs jau esam labi pazīstami draugi, viņš atsvaidzināja mūsu atmiņu par 11. klasē lasītās Rūdolfa Blaumaņa lugas "Pazudušais dēls" notikumiem un personāžiem. Pirms izrādes sākuma mūs aicināja tēlot līdzi un iedalīja dažiem atbilstīgas lomas, tomēr vēlāk nevienam nekas nebija jātēlo. 

Daži secinājumi par monoizrādi 

Luka: "Jāuzteic Ērika Vilsona aktierspēle, ievadā viņš ieintriģēja mūs ar personīgiem pārdzīvojumiem, kā arī lika mums atminēties savus. Piesaistījis mūsu uzmanību, aktieris notēloja visu lugu ļoti pārliecinoši un izteiksmīgi, likdams varoņu jūtas izjust katram uz savas ādas. Taču galvenais – Ēriks Vilsons visu izrādi pavadīja ar smaidu uz sejas, kas man dienu padarīja daudzreiz pozitīvāku un krāsaināku. Ar ļoti minimāliem resursiem un iespējām Ēriks Vilsons spēja padarīt gadsimtu senu lugu aktuālu un aizraujošu, nezaudējot tās saturu un idejas."

Rūdolfs: "Manuprāt, ja izrādes veidošanā tiktu iesaistīti vismaz daži skatītāji, tad šī izrāde nešķistu tik "virtuāla", tas ir, starp vadītāju un skatītājiem būtu kāda vienojoša saikne, jo tagad sanāca tā, ka Ēriks Vilsons visu izrādes laiku būtībā runāja pats ar sevi. Protams, tas ir pieņemami klātienes izrādēs, taču virtuālajā vidē prasās savstarpēja komunikācija. Vēl diezgan dīvaini šķita tas, ka šajā monoizrādē Blaumaņa luga tika gandrīz vai atstāstīta, taču jāpiemin, ka Vilsons to darīja plūstoši, tāpēc bija prieks klausīties. "

Katrīna: " Beigās man radās pārdomas par dzīves jēgu. Piemēram, kāpēc ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu – izārdīt un sākt adīt atkal... Un vēl piefiksēju vienu būtisku domu. Reizēm ir tā, ka tad, kad mēs saprotam, kā vajag rīkoties, jau ir par vēlu. Bet tas ir normāli, ka cilvēki kļūdās. Un ir jāsaprot, ka reizēm kļūdas nevar labot."   

Filma lika aizdomāties par vairākām lietām, un guvu vairākas atziņas. Pirmkārt, par to, cik grūti skolotājam kļūt par autoritāti starp skolēniem, ja respektē darba - privātās dzīves robežlīnijas. Otrkārt, cilvēkam ir jāapzinās kontrole pār savām jūtām un jācenšas domāt kritiski pat tad, kad ir taurenīši vēderā, jo savādāk tas var beigties ar salauztu sirdi, attiecībām un skatu uz nākotni. Treškārt, mūsu sabiedrībā tik daudz problēmu rodas no tā, ka jaunietis savā bērnībā nav saņēmis nedalītas uzmanības un mīlestības no vecāku puses, rodas nepareizi priekšstati par attiecību veidošanu, vajadzība pēc mīlestības veicina toksisku attiecību izveidi, nerealizēti tiek sapņi un rodas nepārliecinātība sevī.

Filma "Izlaiduma gads" man nešķita uzmanību piesaistoša. Parasti skatos filmas ar domu, ka tajās ir kāda pamācība vai kaut kas, par ko aizdomāties. Skatoties šo filmu, man neradās nekādas dziļas pārdomas, tā bija vienkārša un pārspīlēta. Nebija negaidītu momentu, kas radītu padziļinātāku interesi.

Filma bija ļoti savdabīga. Scenārijs bija interesants, notikumi risinājās strauji, tomēr tā nebija filma, kuru parasti izvēlos skatīties, taču jauka pieredze. Sapratu, ka cilvēki neatkarīgi no vecuma jūtu uzplūdumā mēdz pieļaut kļūdas, kas vēlāk var dārgi maksāt. Lai arī sākumā filma šķiet vieglprātīga, tā nes sevī svarīgu domu un skatītājam sniedz pamācību - apdomāt dzīves lēmumus un sekas.

Noskatījos koncertlekciju par Raimondu Paulu. Patika, jo mūzikas izpildījumi bija ļoti kvalitatīvi un jazz un swing ir tuvu sirdij.

Es biju gaidījusi, ka būs apspriesti daudz vairāk fakti un dzīves gaita, ne tik daudz izpildīta mūzika, bet bija interesanti. Viegli skatīties.

Šī koncertlekcija bija ļoti interesanta.

Koncertlekcija bija interesanta, bet prasījās varbūt pat nedaudz garāka. Varbūt arī vēlējos, lai šajā koncertlekcijā vairāk ir par pašu Raimonda Paula biogrāfiju un dzīves gājumu, bet arī šāds variants šķita ļoti interesants.

Man patika, bija interesanti paklausities par Raimondu Paulu. Mūzika bija laba, relaksējoša.

Vakardien noskatījos, ļoti jauka koncertlektorija vispār. Jauka mūzika un kvalitatīvi izveidots koncepts. Paldies par šādu iespēju, skolotāj. :)

Filma patika daļēji, jo tur bija maz skarta Maestro personība, spēlēja citi nevis Raimonds Pauls. Vajadzēja vairāk iesaistīt Paulu.

Paldies par sagādāto iespēju noskatīties koncertlekciju par Raimondu Paulu. Bija ļoti interesanti gan paklausīties atbildes uz jautājumiem, ko sniedza pats Maestro, gan arī pārsteidza iespējas ierakstu studijā. Patika tas, ka nebija vienmuļi, jo bija gan dziesmas, gan arī stāsti. Pārsteidza fakts, ka Raimonds Pauls ir rakstījis dziesmas dažāda veida mūzikas stiliem. Tāpat arī dziedātāji, ar kuriem viņš kopā ir strādājis, ir pārstāvējuši dažādus mūzikas žanrus.

Uzņemšana Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā

2021./2022. mācību gadam

Informācija sagatavota 12.03.2021.

Skolēnu uzņemšanai Rīgas Valsts ģimnāziju 7. un 10.klasēs paredzēts organizēt vienotu Rīgas Valsts ģimnāziju iestājpārbaudījums Matemātika.

Pretendentiem, kuri vēlēsies piedalīties konkursā uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmā, izvēloties padziļināti apgūt mācību priekšmetus Latviešu valoda un literatūra II un Vēsture II, papildus RV2. Ģ iestājpārbaudījums Latviešu valoda un vēsture.

Abi iestājpārbaudījumi notiks rakstveidā vienā dienā.

Apvienotā Rīgas Valsts ģimnāziju iestājpārbaudījuma Matemātika organizēšana notiks saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 220.03.2019 iekšējo noteikumiem Nr. 7 – nts "Apvienotā iestājpārbaudījuma Matemātika Rīgas valsts ģimnāziju 7. un 10. klasēs norises un vērtēšanas kārtība".

Iestājpārbaudījumu norises laiks plānots:

10. klase 2021. gada 15. maijā

7. klase 2021. gada 22. maijā

Pretendentu reģistrāciju uzsāks divas nedēļas pirms iestājpārbaudījuma.

Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai plānotie datumi var tikt mainīti uz vēlāku laiku.

Lūgums sekot informācijai ģimnāzijas mājas lapā un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta tīmekļa vietnē izglitiba.riga.lv

Uzņemšanas noteikumi Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā tiks publicēti pēc to saskaņošanas ar RD IKSD. 

Novēlu, lai skola šai pandēmijai beidzoties būtu stiprāka nekā jebkad! Lai būtu vēl daudz gadu desmiti un simti, ko pievienot pie ģimnāzijas gājuma jostas...

Lai Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas nākamie 105 gadi visi ir spoži un visi ir klātienē!

Lai ģimnāzijas mūžs kā kalnam, kas vējam nekad nepakļaujas, un skolēni, kas nāk no tās – gudri un atjautīgi!

Lai nesaskaitāmas pagātnes sajūtas savijas ik piecas, simtu piecas veidojot! Un tikpat nebeidzami atdevīgi nākotnē skolā ieplūstot!

Veselību visai skolas saimei, lai 106. gadadienu varētu svinēt skolas aktu zālē!

No sirds un prieka novēlu Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai 105. gadu dienā daudz laimes un vēl daudz jaunus mācību gadus!

Manai ģimnāzijai novēlu, lai tā vienmēr būtu tāda skola, kurā visi grib tikt!

Lai turpmākās dienas ir gaišas un pilnas ar cerību!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas aura slēpjas tās pakāpienos - kāpņu telpā un gaiteņos, kas caurvij skolu, dodot vietu kā priekšnoteikumu jaunai draudzībai un vienkārši ikdienišķai kopā būšanai, kas tagad tik ļoti trūkst. Telpai, kas būvēta uz spēcīga intelektuāla pamata dvēseli dod cilvēki - skolotāji, darbinieki, skolēni, koristi, teātra kolektīva dalībnieki u.c. To tad arī novēlu skolai un jaunajiem ģimnāzistiem turpmāk - cilvēkus, kas spēj radīt piederības sajūtu! Saglabājiet šo vērtību!

Ir lietas, kas nekad neaizmirstas - pirmā spēlētā loma, pirmais skūpsts, randiņš, dziesma, kas ilgu laiku skanēja galvā un daudz kas cits. Tāpat ar vietu, kurā pavadīji svarīgākos savas dzīves gadus - skola. Skola - mūsu atmiņu krātuvītē ieņem lielu vietu, tā, ar kuru saistās visvairāk - īpaši Rīgas Valsts 2.ģimnāzija! 105 gadi skolēnu atmiņu lādītēs ir daudz, bet lai to ir vēl un vēl vairāk!

Jau 105 gadus ģimnāzija bijusi otrās mājas neskaitāmiem skolēniem un skolotājiem. Jau 105 reizes ap skolu pavasarī plaukušas koku lapas, un tikpat daudz tās rudeņos sveikušas jaunus ņiprus soļus uz skolas kāpnēm. Lai mums daudz vēl to būtu, lai daudz gudrinieku, ko audzināt, daudz mērķu, pēc kā tiekties un tos aizsniegt, daudz grūtību, ko pārvarēt un no kā mācīties! Lai skolai vēl garš un ziedošs mūžs!

No sirds sveicu zinībām, tradīcijām un lieliskiem pedagogiem bagāto, bērnus rūdošo, vienreizējo Rīgas Valsts 2. ģimnāziju!

Saules mūžu, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija !

​

Pārsteidzoši saprotams vēsturisko notikumu attēlojums sastopams Ilzes Burkovskas - Jakobsenas filmā "Mans mīļākais karš". Šis animētais dokumentālais mākslas darbs atspoguļo Ilzes atmiņas par ikdienas dzīvi Latvijā laika periodā no 1970. gada līdz pat Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Filma ir īpaši aktuāla šobrīd, jo liktenis ir devis laiku, kurā demokrātiskām tautām ir iespēja novērtēt brīvību, kas izveidojusies vēstures notikumu rezultātā.

Sižeta attīstību iespējams saistīt ar indivīda morālo pieaugšanu, jo filmas sākumā Ilzes tēls ir naivs bērns, kurš ir "iemests" pieaugušo dzīvē. Ilze nesaprot, kas ir morāli pareizi un, kas pieņemams tikai valdošās varas acīs. Attīstoties filmas sižetam, Ilzes sapratne un apziņa par apkārt notiekošo sāk skaidroties. Tas attēlots kadrā par apmācībām, kuras sagatavo skolēnus kara situācijai. ,,Vienlīdzīgajā sabiedrībā daži izrādījās vienlīdzīgāki." Manuprāt, tieši šis citāts no filmas lika Ilzei un filmas skatītājiem apzināties komunistiskā režīma un savtīgās valdības sekas, kas valdīja PSRS laikā.

Filmā emocionālu ainu netrūkst, tās liek aizdomāties par "likteņu loteriju", jo manas paaudzes jauniešiem tādas ikdienas dzīves situācijas, kuras piedzīvo filmas tēli, šķiet prātam neaptveramas. Dokumentālā animācija pierādīja, ka ir svarīgi iegūt līdzīgi domājošu cilvēku atbalstu, jo gan Ilzes labākās draudzenes Ilgas tēls, gan arī Ilzes vectēva tēls stiprina Ilzes nacionālo, kā arī pašapziņas attīstību. Ilzes dumpīgā personība atklājas skolā, kad galvenā varone sāk veidot pārmaiņas, kuras ietekmē arī viņas vienaudžus. Pēc filmas noskatīšanās, visvairāk pārdomas rosināja aina, kurā Ilzes vectēvs jautā: ,,Ilze, kas tu gribi būt? Tomāts, viscaur sarkans, vai redīss ar balto viduci?". Manuprāt, bērna vecumā izlemt starp divām krasi atšķirīgām ideoloģijām ir teju neiespējami, it īpaši tādēļ, ka viena ir svarīga ģimenei un draugiem, bet otra tiek cildināta skolā, televīzijā un radio.

Filma "Mans mīļākais karš" ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Tajā uzmanību piesaista autoritārā režīma simbolu attēlojums, piemēram, dzeloņdrātis, ieroči, sarkanie kaklauti (pionieru atpazīšanai), pieminekļi un attēli varoņu cildināšanai. Pat animēti šie simboli izraisa nepatiku, jo ikkatrs, kurš dzīvojis vai interesējies par autoritāro režīmu apzinās psiholoģisko, fizisko un materiālo traumu, ko šis dzīvesveids un dzīves apstākļi radījuši. Arī mana ģimene tika skarta padomju varas dēļ. Dzīves apstākļi bija saspringti, jo 5 cilvēku ģimenei nācās dzīvot 11 m² istabā. Tieši tāpēc filmas noskatīšanās lika atskatīties pagātnē un pārdzīvot notikumus kopā ar filmas galvenajiem tēliem.

Filmā efektīvi izmantotas dažādas krāsu paletes. Lauku ainās dominē krāsu daudzveidība, košums un izteikti kontrasti, turpretī veikalā -pelēcīgi un tumši toņi. Šī krāsu spēle katrai ainai piešķir noskaņu, tādējādi padarot filmas skatīšanos vēl intriģējošāku.

Uzskatu, ka šī viegli uztveramā filma ir inovatīvs mācību līdzeklis bērniem un jauniešiem, kā arī savdabīga "atmiņu klade" nu jau izaugušajiem Ilzes laikabiedriem. 

Daniela Leiškalne 12. B

„Mans mīļākais karš" ir Latvijas un Norvēģijas kopražojuma dokumentālā animācijas filma, kas stāsta par Padomju Latviju. Dokumentālais stāsts ir pilns sirsnības un godīguma, tas ir par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Autore ir spējusi radīt nopietnu, tomēr viegli uztveramu noskaņu visa stāsta garumā. Viņa uzsver tā laika ģimenes attiecību, politisko un iekšējo konfliktu redzējumu bērna acīm. Filma ir diezgan subjektīva, taču tai pamatā ir cilvēka dzīve, nevis vēstures grāmata, un tas liek skatītājam just līdzi filmas varonei.

Pēc filmas atsauksmju apkopošanas varam secināt, ka tā ir radījusi dažādas emocijas skatītājiem. Dažiem īsfilma ir šķitusi pārāk drūma, un viņi uzskata, ka par tādiem laikiem, it īpaši Latvijā, vajadzētu censties pēc iespējas ātrāk aizmirst. Taču citi uzskata, ka šādas filmas ir svarīgas latviešu, it īpaši jaunās paaudzes, pašapziņas veidošanā.

"Mans mīļākais karš" pirmizrādi piedzīvoja 2020. gadā. Filma saņēma Lielā Kristapa balvu par labāko animācijas filmu. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena saņēma balvu par labāko animācijas filmas režiju. Skatoties filmu pirmoreiz, es pievērsu uzmanību kādai šķietami nebūtiskai detaļai – animācijas tehnikā zīmēto bērnu sejām. Tās šķita ļoti interesantas. Visinteresantākā un reizē biedējošākā vieta filmā bija tā, kad meitene, spēlējties smilšu kastē, uzraka cilvēka kaulus. Vēlāk atklājās, ka tur nogalināti un aprakti daudzi karavīri - gan padomjzemes aizstāvji, gan fašisti. Filma kulminācijas punktu sasniedz pašās beigās, kad tiek parādīts PSRS sabrukums. Filma liek aizdomāties par tirānisma sliktajām īpašībām. Man šī filma ļoti patika tās interesantās uzbūves dēļ. Dažkārt manī parādījās patriotisma uzliesmojums, kad ieraudzīju, kādas dīvainības piedzīvoja Latvija tajos laikos. Ļoti patika tas, ka ik pa brīdim parādījās dokumentāli kadri no Otrā pasaules kara.

Manuprāt, šo filmu tomēr ne visi saprastu, ja tiem nav radinieku, kas šajā laikā cieta no padomju varas represijām. Tomēr uzskatu, ka ir ieteicams šo filmu visiem noskatītes, lai izprastu noskaņu, cilvēku attiecības un varas diktātu Padomju Latvijā.

12.c klase par filmu "Mans mīļākais karš".

​

Skatoties filmu sapratu, ka tā būtu bijusi noderīga pamatskolas laikā, kad bija jāmācās par filmā minēto laika posmu. Atceros, ka man bija problēmas izprast jēdzienu "Kurzemes katls", filma ar nelielu humoru to paskaidroja. Bez visa jau dzirdētā un skatītā, šī filma, manuprāt, ir labs skatījums konkrētā laikā augušā bērna ikdienā, domās, dzīves mērķos, kas mūsdienās ļauj saprast daļu sabiedrības. Patika un interesantas bija atgriešanās pagātnē ainas, piemēram, tās sievietes, kurai nepatīk ziepes ar zemeņu smaržu. Pie izmantotās animācijas tehnikas sākumā bija grūti pierast, bet filmas beigās man tā bija jau iepatikusies. Ļoti novērtēju pāris kadrējumus. Kopumā filma man patika, tai piemīt tāds raksturs, kas ļauj vieglā veidā pasniegt sajūtas, kuras, iespējams, valdīja lielā daļā cilvēku pēc Otrā pasaules kara.

Ļoti sirsnīgs un atklāts sievietes skatījums uz padomju dzīvi. Izbaudīju veiksmīgi tapušo animāciju, kas nesa dažādas pārdomas, un lika novērtēt to brīvības pakāpi, kādā es varu dzīvot savu dzīvi.

Tā bija ļoti jauka iespēja noskatīties šo filmu mājās , jo esmu dzirdējusi daudzas labas atziņas par to, tomēr uz kino valsts situācijas dēļ aiziet nevarēju. Man ļoti patika, kā filma tika izveidota - it kā multfilma , bet par nopietnu tēmu. Tādā veidā tā tapa daudz saprotamāka un nebija jāskatās kaut kādas nopietnas filmas par tik pat nopietnu tēmu, kuras jauniešus parasti neiedvesmo. Mūsdienās tā ir milzīga iespēja, ka kāds vēlas padalīties ar savu pieredzu - bija ļoti interesanti skatīties filmu un dzirdēt arī varones pārdomas, izjust to, ko izjuta viņa.

Filmas beigās galvenā varone pateica ļoti svarīgu atziņu, kas izraisīja daudzas pārdomas - cilvēks nevar būt laimīgs, ja viņš slēpj to, ko jūt un domā. Kopumā filma bija interesanta un pārdomas raisoša, jo tajā laikā notika daudz kas, kas mūsdienās šķiet neiespējams, tomēr cilvēki tā tiešām ir dzīvojuši, un tas liek padomāt, vai mēs šobrīd visu darām pareizi.

11. d klases pārdomas un atziņas

Vissirsnīgākais paldies katram Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas saimes loceklim, kurš pielika savu roku Laimas labdarības namiņa akcijā. Visi kopā esam piepildījuši trīsdesmit trīs mazu sirsniņu - Janas, Arinas, Katrīnas, Pētera, Kitijas, Raivo, Santas, Tikhona, Kirila, Keitas, Darias, Ģertrūdes, Leldes, Edvarda, Daniela, Kristiāna, Sanijas, Elzas, Mārča Kārļa, Jēkaba, Māra, Nikolasa, Jāņa Māra, Kārļa, Ēvalda, Domenika, Ketrīnas, Nikolas, Emīla, Danas, Megijas, Patrika un Madara - sapņus visā Latvijā!
Mēs priecājamies, ka arī šajā ļoti sarežģītajā laikā, mūsu skola ir vienota, spēcīga garā un spēj vairot labo. Vēlam jums visiem ģimeniskus, siltus un drošus svētkus!

Skolēnu Padome