Lapas karteAutortiesības © 2020 Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestāde. 
Visas tiesības aizsargātas.
Visas tiesības aizsargātas.
Pludmales volejbola pasaules čempionāts U19 vecuma grupā norisinājās mācību gada sākumā, tas ir, 14.-18. septembrim Turcijā, Dikili. Es, Dāvis Teteris, ar savu pārinieku Oliveru Bulgaču bijām izcīnījuši Latviju pasaules kausā pārstāvēt kā otrā deleģētā komanda, tādēļ mums pirmās spēles sākās dienu ātrāk par otru komandu. Mēs zinājām, ka mēs kā komanda esam spējīgi, taču lielas cerības uz pašu turnīru un tik augstiem sasniegumiem nelikām. Tomēr uz laukuma abi parādījām izcilus sniegumus, un vienu spēli pēc otras turpinājām to arī atrādīt, tādejādi no visām desmit spēlem zaudējot diemžēl tikai vienu lielajā finālā. Finālā otra komanda arī bija no Latvijas, kas mūsu maziņajai valstij bija milzīgs sasniegums, ko neviens nebija paredzējis. Protams, liels paldies jāpasaka arī skolai un skolotājiem par iespēju visu 6 gadu garumā apvienot mācības ar sportu, bez kuras šādi pasaules līmeņa sasniegumi nebūtu bijuši iespējami. Gan dodoties uz turnīru, gan atgriežoties atpakaļ, visi skolotāji bija saprotoši un izpalīdzīgi, lai varētu plūstoši atsākt mācības un iemācīties kavēto mācību vielu.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija izsludina konkursu uz VIENU brīvo vietu 9. klasē, kur otrā svešvaloda ir krievu valoda, 2023./2024. mācību gadā. Konkursa kritēriji - iestājpārbaudījuma MATEMĀTIKA rezultāts.
Pieteikšanās iestājpārbaudījumam notiek vecākiem vai citiem bērna likumiskajiem pārstāvjiem elektroniski nosūtot pieteikumu uz Ģimnāzijas e – pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Pieteikumā norāda iesniedzēja vārdu uzvārdu, saziņas informāciju (telefona Nr. un e – pasts), pretendenta vārdu, uzvārdu. Pieteicējs atbild par informācijas pareizību.
Pieteikums jāiesūta līdz 2023. gada 29. maijam. Iestājpārbaudījums MATEMĀTIKA 2023. gada 5. jūnijā plkst. 11:00 Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas telpās.
Te daži viedokļi no 11.c klases
No: Bea Kuģevica
Manas pārdomas pēc filmas "Mātes piens" noskatīšanās.
Šī filma man lika aizdomāties par to, kā skolēniem bija jādzīvo PSRS laikos, lai gan biju dzirdējusi stāstus no vecākiem un skolotājiem par viņu pieredzi skolā. Skatoties filmu, es spēju to vizuāli skaidrāk uztvert, kas man vedināja uz pārdomām, ka man ir vairāk jānovērtē sava brīvība, viedokļa brīvība. Par pašu filmu varu teikt, ka man patika ideja un man patika pārejas, kas tika izmantotas tajā. Mazliet mulsināja tas, ka "mātes piens" tik daudz neatspoguļojās filmā, kā man likās pirms tās noskatīšanās, izlasot aprakstu, jo, cik noprotu, centrālā doma ir vērsta kā ieskats Padomju Savienības iedzīvotāja dzīvē, ikdienā. Kopumā man tā patika un arī ieteiktu skatīties citiem, īpaši skolēniem.
No: Marks Spricis
Mātes piens lika man aizdomāties par dzīvi Padomju Savienībā, par to kā mani tuvinieki dzīvoja valstī bez brīvības. Filma arī liek domāt par to, kas ir mātes uzdevums. Man ļoti patika filmas skati un kinomatogrāfija. Visi aktieri bija ļoti meistarīgi un pārliecinoši, īpaši laba man šķita Maijas Doveikas aktierspēle, kas bija ļoti emocionāla.
Edvards Reksnis, 10.b
Padomju zābaki vai gumijnieki?
Tad un tagad. PSRS un Latvija. Rodas atbildes vai jautājumi? Ināras Kolmanes filma ''Mātes piens'', kas uzņemta pēc Noras Ikstenas romāna ''Mātes piens'' motīviem, ir viss, kas bijis un ir. Darbam piemīt tāda īpaša maģija – izraut no ikdienas un iemest padomju gumijniekos.
Kāpēc ne zābakos? Vai nepilnās 2 stundās ir iespējams ietērpt mūsu tautas, senču desmitiem gadu ilgušās sāpes? Nē, bet iedegt iedvesmu, oglīti iztēlei gan. Drūmie ģīmji, raksturi, toņi, dzīvokļi, tapetes, apģērbi, grāmatas, skati un ikdiena liek izjust depresiju. To depresiju, kas virmoja tā laika ieslodzītajos "latviešos'' – Astrā, vectēvā, vecmātē. Realitāte bija nepaciešama, un dzīve tāpat.
Gluži kā mūsdienās cilvēki bija apspiesti. Pretošanās padomju režīmam – cietums, skaidrošanās. Uzskatu atšķirība, patieso vērtību atgādināšana – nāve, izraidīšana, nodevēja saturs. Kā izdzīvot? Kad tas beigsies, kad kļūs labāk? Cilvēku dusmas filmā krājas un krājas. Ja daži spēj nodzīvot, savu nepasakot un turot mēli aiz zobiem, tad citiem sākas problēmas. Maijas Doveikas attēlotā Astra – sāpju epicentrs. Naids, dusmas, bērns, padomju režīms, netaisnīgi vīrieši sabojāja viņu. Ilgi kārotā karjera – vējā. Mentālās veselības problēmas – posts. Tāda nu bija tā ikdiena, bet vai tas bija viss? Vai tiešām mēs brīvību vēlāk sasniedzām, remdējot uzkrāto sāpi?
Astrai un viņas meitai Norai, kuru atveidoja Rūta Kronberga, bija saspīlētas attiecības. Gribās teikt, ka abas bija apmainītas vietām, jo Astra ar pienu meitu nebaroja, taču pēc darba mājās ar ēdienu galdā meita sagaidīja māti. Neskatoties uz asajiem notikumiem, Nora ģimeni sargāja, mīlēja, meloja padomju funkcionāriem. Viņa riskēja ar izglītību, lai paglābtu tuvākos. Šis parāda to, ka, lai cik sarežģīti bija PSRS okupētajā Latvijā,ģimene cilvēkus vienoja, bija vērtība, un mīlestība pret to nepazuda.
Padomju "drūmā aura'' uzburta, apspiestība atspoguļota, neapmierinātība līdz kaulam. Ko vēl prasās? Ko vēl gribas? Grūti teikt, bet tā nu bija. Filmā salīdzinoši virspusēji atspoguļota Padomju Savienībā dzīvojošo ikdiena. Bet vai mums vajag vairāk, lai rastu priekšstatu par seno? Vai mums vajag cildināt šīs idejas, kas mocījušas mūsu senčus? Nē, tāpēc filma ir krietns gājiens gumijniekos, kas aptver gan vērtības, gan traumu, kurai cauri esam briduši.
INFORMĀCIJAS DIENA
par vidējas izglītības programmu virzieniem un uzņemšanu 10. klasēs
2023. gada 12. aprīlī plkst. 18.00
Ģimnāzijas aktu zālē
2023.gada 28.martā 10.a klases skolēni devās izglītojošā ekskursijā uz Latvijas Republikas Saeimu. Tās laikā jaunieši iepazina 1.Saeimas vēsturi un nesenāko Saeimas deputātu sarakstus, kā arī ieguva zināšanas par Saeimas zālē savstarpēji izvietotajām frakcijām. Zināšanas tika papildinātas arī par parlamenta ēkas būvvēsturi, arhitektūru un interjeru, kas atklāja ēkas transformāciju vairāku gadsimtu laikā.
Parlamenta ēkas un politiķu darba izzināšanu papildināja tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, uz kuru parlamenta vadītājs bija personīgi izteicis uzaicinājumu. Sarunas laikā tika uzdoti interesējušie jautājumi par deputātu darbalaiku un profesionālo karjeru, valodu zināšanām, internacionālām vizītēm un došanos uz Ukrainu. Saeimas priekšsēdētājs izteica atzinību par skolēnu vēlmi savu nākotni saistīt ar politiku un mudināja viņus iesaistīties dažādos projektos, piemēram, Jauniešu Saeimā. Lai jauniešiem sniegtu vēl lielāku sapratni par Saeimas galveno telpu, tās izkārtojumu un akustiku, Edvards Smiltēns izrādīja īpašu godu, skolēniem atļaujot apsēsties pie sava darba galda Saeimas centrā.
Pēc sarunas jaunieši ieguva izpratni, ka politiķa darbs ir 24/7 un ka par politiķi nevar kļūt nakts laikā – ir jābūt zināšanām daudzpusīgās jomās.
Fotogrāfe Ieva Ābele.
Fotogrāfijas pieejamas: https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/11278
EmoTrain (EMOTRAIN PROJECT NO. 2022-1-LV02-KA210-YOU-000084555) projekta mērķis ir paaugstināt skolotāju un jaunatnes darbinieku psiholoģisko līdzsvaru viņu motivācijai strādāt jaunatnes sektorā. Rezultātā paredzēts, ka mērķa grupa būs mierīgāka, stabilāka, laimīgāka un kļūs par iedvesmojošu, radošu paraugu jauniešiem, ar kuriem viņi strādā.
No 13.-17. martam Sofijā, Bulgārijā notika starptautiskas mācības „EmoTrain" skolotājiem un jaunatnes darbiniekiem, kuras organizēja „Miromida" (Latvija) un „E-Academy" (Bulgārija).
Galvenās tēmas bija:
- Izpratne par emocionālo inteliģenci un kāpēc tā ir svarīga.
- 5 universālas emocijas (neirografikas zīmējums).
- Pamatvērtību noteikšana (neirografikas zīmējums).
- Emocionālā epizode – teorija, praktiskie vingrinājumi, darbs mazās grupās.
- Pārliecība - 10 galvenie noteikumi (neirografikas zīmējums).
- Starptautiskā viedokļu un pieredzes apmaiņa.
- Kultūras programma un Sofijas pilsētas apskate.
Pateicoties mācību vadītājām Gerganai Deničinai, Kristīnai Kastronovo, Ralitsai Popovai, Ludmilai Sokolovai ir iegūtas pozitīvas emocijas, lieliskas neformālās izglītības un nevardarbīgas komunikācijas darba metodes, kuras varēs izmantot sevis pilnveidošanai un darbā ar jauniešiem.
Patiess paldies visām kolēģēm par draudzīgu un emocionālu atmosfēru!
#EmoTrain
Tatjana Strigaļova,
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja un šo kursu dalībniece.
Foto: Tatjana Strigaļova.
Lepojamies ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēnu panākumiem EKONOMIKAS OLIMPIĀDĒ!
17. martā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā norisinājās pedagogu profesionālās pieredzes forums «Vērtēšana skolēna sniegumam». Forumu organizēja Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs sadarbībā ar Skola2030. Tajā ar saviem labās prakses piemēriem dalījās vairāki desmiti skolotāji no Rīgas un Pierīgas skolām. Forumā kā klausītāji piedalījās vairāki simti skolotāju.
Forumā uzstājās un ar veiksmīgiem vērtēšanas pieredzes piemēriem dalījās arī mūsu skolas skolotāji Andris Ģērmanis un Inga Treimane. Viņi iepazīstināja citu skolu pedagogus ar labās prakses piemēriem sadarbības grupu darbā izvērtēšanā pamatskolas skolēnu projektu darbu piemērā.
Šajā mācību gadā mūsu skola 7. klašu skolēniem sniedza inovatīvu atbalstu, pirms projektu darba uzsākšanas mācot grupu darba atšķirības no individuālā darba, grupas veidošanas priekšnosacījumus, izprast līdera lomu grupā, grupu darba attīstības fāzes, lomu sadalījumu grupā, vērtības, pienākumus un atbildību. Savukārt pēc projekta darbu aizstāvēšanas izvērtējām, kas projekta darbu veidošanas sakarā veicies, kas neveicies.
Foruma dalībnieki atgriezeniskajā saitē mums rakstīja:
«Popularizēšu pedagogu auditorijā, jo ir jābūt projektu darbu ekspertiem, kuri sagatavo augsni darbam skolas kolektīvā.»
«Paldies, ļoti labi redzamas pamatīgas izstrādnes un milzīgs darbs. Ieguvēji ir skolēni.»
«Sniedz ieskatu skolēniem, kā mācīties strukturēt informāciju. Projektam ir praktisks pielietojums! Lieliski! Aktualizēšu kolēģiem idejas, kā jau 7. klasēs skolēnus var rosināt domāt plašāk.»
«Ieguvu apstiprinājumu, ka visiem skolas pedagogiem ir jāsadarbojas.»
Teksts: Andris Ģērmanis
Foto: Inga Treimane
Š. g. 29. martā plkst. 18:00 Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas aktu zālē notiks informatīva sanāksme par uzņemšanu 7.klasēs 2023./2024. māc. g.
Aicināti interesenti!
Apgūstot tematu par Aspazijas dzeju un dramaturģiju, 11. a klases skolēni mēneša laikā sagatavoja divas izrādes "Dzejnieks ar jautājuma zīmi" un "Tāda ir mīlestība". Katra skolēnu grupa veidoja izrādes scenāriju, gatavoja nepieciešamos rekvizītus un rezultātā iepriecināja ar interesantām izrādēm, paverot skatu uz radoša cilvēka meklējumu pasauli, Aspazijai sastopoties ar saviem laikabiedriem, kā arī saskatot daudzveidīgās mīlestības izpausmes no mūsdienu sabiedrības skatu punkta. Skolēni sevī atklāja spēlēt prieku, mācījās atbalstīt grupu, izprast vārda un mūzikas mijiedarbību, spēja risināt problēmas, lai gala rezultāts iepriecinātu jo īpaši pašus. Aicinām arī visus pārējos noskatīties izrāžu ierakstus!
Dzejnieks ar jautājuma zīmi - https://youtu.be/bxgB2NlKRxU
Tāda ir mīlestība - https://youtu.be/dUqAsw9P-hM
Iliāda: ja nu...- izrāde, kas no idejas līdz gala produktam tapusi vien trīs nedēļās, bija liels izaicinājums 10.a - humanitārās klases skolēniem. Kā jau visos darbos, ir ļoti svarīgs darba mērķis, kas šoreiz bija jāsasaista ar Seno Grieķiju. Mēs izlēmām apspēlēt cilvēku izvēles, kas ir aktuālas ne tikai šodien ,bet bija arī pirms diviem tūkstošiem gadu. Šo domu centāmies attēlot ar humora devu, izsmejot nejēdzīgās rīcības un lēmumus, pārspīlējot dievu īpatnības Izvēloties komēdiju kā izrādes žanru, jāapzinās, ka tas ir viens no sarežģītākajiem izpausmes veidiem, jo dialogos ir jāprot iesaistīt frāzes, kas uzjautrinātu skatītājus, bet neskanētu pārlieku banāli vai nebūtu aizvainojoši. Izrādes tapšanas process bija lieliska iespēja katram iepazīt teātri tuvāk un no cita skatpunkta, un katram bija iespēja izpausties aktiermākslā. Aktierspēli papildināja scenogrāfija, kas bija ļoti ierobežota, taču, liekot lietā radošumu, spējām iziet no situācijas. Lielisks papildinājums izrādei bija mūzikas pavadījums, kas deva pabeigtības sajūtu. Visi saskārāmies ar dažādiem izaicinājumiem, taču neilgā laika sprīdī spējām iestudēt ap 40 minūšu ilgu teātra uzvedumu, kas lielu daļu skatītāju piecēla no krēsliem. Šī bija nenovērtējama pieredze, kas pārbaudīja katra izturību un lika apzināties gan individuālo, gan kopīgo spēku.
Režisores Ināras Kolmanes nesen izveidotā filma ''Mātes piens'', kurai par pamatu ņemti Noras Ikstenas romāna ''Mātes piens'' motīvi, ir līdz sirds dziļumiem aizkustinošs stāsts par attiecībām, jūtām un dzīves 'kāpnēm.''
Manuprāt, filma izcili atspoguļoja ģimenes dzīves nevēlamās un nesimpatizējošākās problēmas. Pamatā romāns, tagad arī filma, attēlo mātes un meitas attiecības, nepamatoto naidu un beznosacījuma mīlestību. Stāsts ir par māti, kurai dzīve daudz nozīmē karjera, taču dzīvei patīk ieviest korekcijas, un Astra kļūst par mammu. Plašāk tieši N. Ikstenas romāns atklāj abu sieviešu iekšējās sajūtas. Mazajai Norai tās bija ilgas pēc mammas mīlestības, taču Astrai vēlme pazust no pasaules, kurā viņai nebija jādzīvo. Filmā caurvijās daudz grāmatas teksta, taču nedaudz pietrūka varoņu pārdomu un to attēlojuma.
''Mātes piens'' atklāj plašu jūtu un emociju diapazonu, māca mīlēt un piedot. Pēc filmas domāju tikai par vienu jautājumu, vai tiešām mātes piena nedošana pasargāja mazo Noru no tālākām dzīves ciešanām?
Samanta Štrausa
Uz Noras Ikstenas romāna balstītā filma spilgti attēlo mātes-meitas mīlestību, precīzāk, problēmas un grūtības, ar ko abas puses saskaras šajās attiecībās. Ināra Kolmane kā filmas režisore to ļoti spilgti un vizuāli baudāmi atspoguļoja uz ekrāna.
Daudz kas filmā nebija pateikts dialogā, bet gan zemtekstā. Klasē bažbrīd radās problēma, jo daļa no zemtekstā paslēptajām domām atsaucās uz padomju laikiem, tādējādi radot neskaidrības jaunākajām paaudzēm, kas šīs lietas varētu nepamanīt vai nesaprast.
Manuprāt, šī ir viena no nozīmīgākajām latviešu filmām pēdējā laikā. Ir tapušas daudzas vizuāli aizraujošas filmās, kā "Māsas" vai "Neona pavasaris", taču tās nebija atspoguļojušas tik reālu un latvisku problēmu, kā to izdarīja "Mātes piens".
Matīss Pumpurs
Kopā ar klasi apmeklējām Ināra Kolmanes filmu "Mātes piens", kas lika sasaistīt savu dzīvi ar ekrānā redzamo.
Filma attēloja mātes un bērnu paaudžu skaudrās attiecības, un, lai gan filma ir veidota pēc Noras Ikstenas "Mātes piens" romāna motīviem, tomēr attiecības filmā tika attēlotas precīzāk, īpaši izceļot Marijas Doveikas aktierspēli. Uzskatu, ka filma iegūs panākumus, jo saturs un sižets ir sasaistāms ar mūsdienām. Arī Raimonda Tiguļa mūzikas pavadījums "Simfonietta Rīga" izpildījumā ir augsti novērtējams.
Filmas potenciāls ir liels, un, redzot attēloto sievietes lomu sabiedrībā un tās pienākumu, tā runā ar mums par svarīgām, ikdienā mazāk runātām tēmām.
Marta Veismane
Lepojamies ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēnu panākumiem VĒSTURES OLIMPIĀDĒ
Šī gada 2. un 3. martā norisinājās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klašu Žetonu vakars. Svinīgā ceremonijā audzēkņiem tika dāvināti skolas gredzeni, izteikti pateicības vārdi skolotājiem un vadībai.
Katra klase bija sagatavojusi priekšnesumu, lai viesiem dotu iespēju izjust klases gaisotni; neizpalika arī skolotāju un direktora vēlējumi. Skolas 2. stāva gaiteņos iespējams apskatīt plakātus, kurus izveidojuši 12. klašu skolēni un klases audzinātāji.
Sveicam 12. klašu skolēnus un novēlām izturību eksāmenu laikā!
Piektdien, 3. martā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pasniedza Ministru kabineta Diplomus Latvijas izcilākajiem skolēniem un viņu pedagogiem par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs.
Šo apbalvojumu saņēma ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11.d klases skolnieks Linards Lūsis un viņa ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis. Linards 2022. gadā ieguva 3. vietu Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē (IGEO2022), kurā piedalījās dalībnieki no 56 valstīm.
Pirms pasaules ģeogrāfijas olimpiādes Linards Lūsis piedalījās arī Baltijas ģeogrāfijas olimpiādē (Baltic iGeo2022), kur ieguva 2. vietu. Viņš ir laureāts arī Rīgas valstpilsētas olimpiādēs ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā un angļu valodā, valsts olimpiādēs ģeogrāfijā un ķīmijā, kā arī Latvijas atklātajās olimpiādēs ģeogrāfijā, ģeoloģijā un matemātikā.
Savukārt ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis vienmēr pratis atklāt talantīgos skolēnus, raisīt viņos interesi, attīstīt prasmes izaugsmei un vest ceļā uz jauniem un jauniem sasniegumiem.
Apsveicam, priecājamies un lepojamies!
