IBDP in RV2G

  • The IB DP (Diploma Programme) is a distinguished 2-year international diploma programme encompassing 11th and 12th grades.
  • Students at R2VG participate in a dual diploma programme, pursuing both the IB and national diplomas. They must take examinations for both at the end of 12th grade.
  • Being an IBDP student in R2VG requires advanced proficiency in Latvian and English languages.
  • Admission to the pre-IB class (10th grade) is granted after completing 9th grade.
  • The maximum number of students admitted to the pre-IB class in R2VG each year is 30.
  • Admission to R2VG involves an admission exam, and IB students are selected from those admitted to the school.
  • Please note that admission to the pre-IB class does not guarantee continuation into the IBDP programme. Progression to the IBDP depends on the student's academic performance.
  • The list of subject choices in the IBDP at R2VG is predetermined by the school administration. No additional subjects will be added based on demand. (See subject choices table)
  • IBDP parents are required to sign an additional agreement, supplementing the regular school agreement.
  • Parents are responsible for covering the costs associated with the IBDP. For more information, please contact the IB Coordinator.

We hope this concise and clear guideline helps parents understand the essential information about the IB DP at our school. If you have any further questions, don't hesitate to contact us.

Brīvdabas pedagoģijā izzinājām karsta kritenes un piedalījāmies novadpētniecībā Bauskas novadā

25. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Andra Ģērmaņa vadībā organizēja tālākizglītības programmu skolotājiem "Dabas un cilvēka mijiedarbība. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā". Programmā piedalījās vairāki desmiti skolotāju gan no Rīgas, gan Latvijas skolām.

Kursu programmā apmeklējām Zvirgzdes kāpu, Bārbeles sēravotu, Ausekļa dzirnavas, Skaistkalnes karsta kritenes un karsta procesa skartos reģionus Latvijas un Lietuvas pierobežā.

Novadpētniecība un brīvdabas pedagoģija Bauskas novada Bārbeles un Skaistkalnes pagastā bija ļoti interesants piedzīvojums un profesionāla bagātināšanās, apgūstot aktuālos jautājumus par Latvijas dabas vērtībām, cilvēka un dabas mijiedarbību, audzināšanas vadlīnijām (atbildība par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju), caurviju prasmēm, starpdisciplinaritāti un iespējām organizēt izzinošas klases mācību ekskursijas.

Novadpētniecībā, tālākizglītības programmā izmantojot brīvdabas pedagoģijas metodes, iepazinām Bauskas novada Lietuvas pierobežas ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus un procesus, tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem un baudījām reģionam raksturīgos cepelīnus (visiem ļoti garšoja!). Ausekļa dzirnavās apguvām cilvēka un dabas mijiedarbības daudzveidīgos aspektus, kā arī atkārtojām un papildinājām zināšanas un prasmes par caurviju prasmēm. Rezultātā varēsim bagātināt savas vadītās mācību stundas, veiksmīgi organizēt klašu mācību ekskursijas un rast jaunas un aktuālas iespējas caurviju prasmju aktualizēšanai un attīstīšanai.

Īpaši lielu nozīmi tālākizglītības programmā pievērsām karsta procesam un tā virszemē redzamajām izpausmēm – karsta kritenēm. Karsts ir neparasts ģeoloģisks process, kas notiek pazemē. Tur kustībā esošais pazemes ūdens veic šķīstošu iežu, kā, piemēram, ģipšakmens, šķīdināšanu, kas tādējādi izraisa apakšzemes tukšumu – piltuvju, aku, kanālu, dobumu vai alu - rašanos, kuriem savukārt pakāpeniski paplašinoties, rodas iebrukumi. Šī procesa laikā var rasties ne tikai kritenes, bet arī sausgultnes, kriteņu avoti, kriteņu ezeri. Karsta procesa iemesls tieši Skaistkalnes apkārtnē meklējams tajā, ka šajā apvidū atrodami nozīmīgi ģipšakmens slāņi un apvidu no abām pusēm ieskauj divas upes – Iecava un Mēmele. Pazemes ūdens straumju rezultātā rodas šie unikālie dabas veidojumi. Ne viens vien vietējais iedzīvotājs zina stāstus par to, ka zeme pēkšņi atveras, pazūd zirgs vai kaza, vai zemnieka apstrādātie lauki pēkšņi pārtop par maziem ezeriņiem… Ne velti kritenēm doti arī atbilstošie nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Šķūņa kritene, un vēl daudzas citas! Apskatījām gan senās karsta kritenes, gan tās, kuras veidojušās šogad. Cilvēka un dabas mijiedarbības aspekts ir aktuāls arī šajā ziņā, jo Lietuvas pusē plāno būvēt vēja parku, tā radot jautājumu, vai un kā tas ietekmēs karsta procesa turpmāko aktivitāti Skaistkalnes pusē?


NO KURSU DALĪBNIEKU ATSAUKSMĒM:

​"Guvu ļoti derīgu informāciju par mūsu dabas daudzveidību, izmaiņām, vienlaicīgi - reālu objektu apskati. Īpaši patika Skaistkalnes gides vienkāršais, interesantais stāstījums! Paldies!"

"Andris ir fantastisks stāstītājs. Spēj aizrautīgi raksturot dažādus dabas un kultūrvēsturiskos objektus. Viņš prot saliedēt grupu un caur jokiem un asprātībām kolektīvu pozitīvi noskaņot. Mājās atbraucu iedvesmota un priecīga. Kaut vairāk būtu šādu lekciju un izbraukumu!"

"Patika, ka vienmēr viss ir līdz pēdējam pārdomāts un saplānots. Esmu tikai par šāda veida izbraukuma kursiem, var iepazīt Latviju ar jaunām zināšanām un vietām."

"Paldies par lielisko izbraukumu! Vienmēr ir interesanti apskatīt vietas, kur neesi bijis, un tā bija arī šoreiz. Ja man vēl kādreiz būs audzināmā klase, man būs gatavs ekskursijas maršruts. Ļoti interesanti bija pabūt pierobežā un apskatīt, kā tā izskatās/attīstās Latvijā un Lietuvā. Lai gan savā mācību priekšmetā diez vai kādreiz mācīšu par karsta kritenēm, ļoti patika, ka bija šī teorētiskā puse Skaistkalnē ar praktiskiem piemēriem Lietuvā (to svaigāko kriteni), jo iepriekš par to biju dzirdējusi, bet nezināju, ka ir reģioni, kur tas ir aktuāli un notiek diezgan bieži. Vēlreiz paldies!"

"Kursi bija tiešām lieliski. Liels paldies Andrim par sniegto informāciju par Latvijas un Lietuvas ģeogrāfiju, reljefu un utt. Kursi bija izcili. Viena pati es nekad nebūtu devusies šādā briesmu pilnā karsta reģionā un mežā. Šādi kursi ir ļoti nepieciešami. Latvijā ir tik daudz objektu, kur neesmu bijusi. Pateicoties šādiem kursiem, paplašinās manas zināšanas par dzimto zemi arī kā klases audzinātājai."

"Paldies! Braucu ar šādu grupu pirmo reizi. Viss bija saplānots, pārdomāts. Ļoti patika. Labprāt arī turpmāk piedalītos šādos izbraukumos!"

"Novadpētniecības tēma ir ļoti labs pamats caurviju prasmju demonstrēšanai. Pāri visam - šādi izbraukuma kursi ne tikai paplašina profesionālo skatu punktu, bet arī emocionāli uzlādē ar kolēģu savstarpējo domu apmaiņu."

"Lieliski noorganizēta mācību ekskursija. Interesanti stāsti par apskates objektiem. Dabā ieraudzīti līdz šim neapmeklēti objekti. Piesaistīti zinoši gidi. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā. Patīkami ceļa biedri. Zinošs un atraktīvs ekskursijas vadītājs. Paldies!"

"Sabalansēta dienas kārtība, viss bija izplānots bez steigas. Pieredzējuši gidi un profesionāls organizētājs Andris."

"Ģeogrāfija brīvā dabā vienmēr aizrauj!"

A. Ģērmanis ar skolotājiem pie Bārbeles sēravota

Kirkilu skatu tornis Lietuvā

Skaistkalnes karsta kritenes

Kursi izbraukuma formā nu jau kļuvuši par vienu no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas tradīcijām. Šāda formāta kursos esam mācījuši kolēģiem vadīt ģeogrāfijas un bioloģijas stundas mežā, viesojoties dabas liegumā "Ukru gārša", ekonomikas stundas Smiltenes puses uzņēmumos, latviešu valodas un literatūras stundas muzejā, izzinot Annas Brigaderes dzimto pusi u. tml. Ļoti nozīmīgi šādos kursos bagātināties arī sākumskolas skolotājiem un klašu audzinātājiem, gūstot prasmes klases mācību ekskursiju organizēšanā.

Brīvdabas pedagoģija mūsdienās izglītībā ieņem arvien lielāku nozīmi. Tās ir iespējas mācību stundas vadīt ārpus klases un skolas telpām - dabā, uzņēmumā, muzejā un citur. Šāda mācīšanās bieži ir cieši saistīta ar reālo dzīvi un iespēju vadīt praktiskās nodarbības, tikties ar jomas speciālistiem. Tas paver arī lieliskas iespējas starppriekšmetu saiknei, vienlaicīgi mācoties vairākos mācību priekšmetos apgūstamo vielu, kā arī caurviju prasmju attīstīšanai.

Ģeogrāfijas skolotāji izbraukuma kursos un reģionālajās konferencēs piedalās regulāri, šādi pasākumi tikuši organizēti kā pirmās brīvvalsts laikā, tā padomju gados un arī mūsdienās. Arvien vairāk šīs iespējas izmanto arī ekonomikas skolotāji, apmeklējot dažādus uzņēmumus, bioloģijas skolotāji mācās dabas aizsargājamajās teritorijās un dažādās ekosistēmās, latviešu valodas skolotāji dodas uz Latvijas novadiem saklausīt valodas izloksnes, bet literatūras skolotāji labprāt apmeklē literātu dzimtās vietas, lai labāk izprastu vides ietekmi rakstnieku, dzejnieku un dramaturgu daiļrades attīstībā utt.

Novadpētniecība (dabas, saimniecības, iedzīvotāju, tradīciju utt. izpēte kādā apkaimē) ir aktuāla visās jomās, tādēļ šāda kursu forma skolotājiem kļuvusi ļoti aktuāla un pieprasīta.

Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: tālākizglītības programmas dalībnieki

Teleklātbūtnes robots - jaunais palīgs mācību procesā

Gadsimtā, kad ikdienas dzīve nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju atbalsta, arī izglītības joma neatpaliek un joprojām spēj pārsteigt. Šogad pirmo reizi Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas pastāvēšanas vēsturē skolas gaiteņos un klasēs bija iespējams sastapties ne tikai ar čalojošiem skolēniem, bet arī teleklātbūtnes robotu.

Teleklātbūtnes robots ir daļa no "Erasmus+" starptautiskā projekta "InClass - Using Telepresence Robots in the Classroom". Šī projekta galvenais mērķis ir uzlabot to skolēnu iesaisti mācību procesā, kuri dažādu iemeslu dēļ spiesti mācīties attālināti (sporta nometnes, veselības problēmas, rehabilitācija u.c.). Lai noskaidrotu, cik vērtīgi mācību procesā ir šāda veida teleklātbūtnes roboti, Valsts izglītības satura centrs (VISC), kā projekta dalībnieks Latvijā, sniedz iespēju dažādām skolām praktiski tos izmēģināt un sniegt atgriezenisko saiti. Šobrīd Rīgas Valsts 2. ģimnāzija kļuvusi par otro skolu Latvijā, kurai sniegta šāda iespēja.

Kā norāda VISC starptautisko projektu vadītāja Marita Kroiča, šī robota lielākā priekšrocība ir tāda, ka to attālināti ar datora palīdzību vada pats skolēns, tāpēc skolotājiem un citiem mācību procesa vadītājiem par to nav jāuzņemas pārāk lielas rūpes. Protams, ka robotam var rasties nepieciešamība pēc neliela tehniskā atbalsta gadījumā, ja skolā jāpārvietojas pa kāpnēm vai jāatver durvis. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka ar to labprātīgi izpalīdz paši klases biedri jeb tā saucamie 'robot buddies'.

Teleklātbūtnes robots sniedz vienreizīgu iespēju skolēnam neatpalikt no mācību ritma un būt mācību stundā. Pateicoties tajā iebūvētajām funkcijām, skolēns ar šī robota starpniecību spēj ne tikai pārvietoties, lasīt, dzirdēt un grozīt galvu jeb ekrānu, bet arī pilnvērtīgi socializēties gan ar pasniedzējiem mācību stundā, gan ar saviem skolas biedriem gaitenī. Šobrīd šāda iespēja tikusi dota skolēnam no 10. c klases.

Savu pieredzi puisis raksturo šādi: "Kopumā man patika, ka bija iespēja apmeklēt stundas, izmantojot robotu, kuru gan dažkārt bija problemātiski vadīt. Uzskatu, ka vienīgais, ko varētu uzlabot, ir robota kameras kvalitāte. Es noteikti ieteiktu arī citiem izmantot šo iespēju. Domāju, ka nākotnē šādus robotus varētu izmantot vairāk."

Savu komentāru un atgriezenisko saiti sniedz arī skolotāji, kuru stundās izmantots teleklātbūtnes robots:

"Pašam robotam nav ne vainas, bet interneta pieslēgumam gan ir. Nav tā, ka man tas traucēja vadīt stundu, bet skolēniem, protams, tas robots bija uzmanības centrā, dažbrīd varēja just, ka tas viņiem nedaudz traucē koncentrēties."

"Katrā ziņā skolēnam bija iespēja redzēt un dzirdēt klasē notiekošo, kā arī uzdot jautājumus. Manu darbu robots neietekmēja. Skolēniem nedaudz traucēja saskatīt uz tāfeles rakstīto."

"Robots ir noderīgs, lai skolēns neatpaliek no mācību vielas, proti, ir informēts par apgūstamo tēmu. Vienīgais, man nesanāca ar tā palīdzību iesaistīt arī skolēnu līdzdarboties un atbildēt. Mani nekādi neietekmēja robota klātesamība stundā, vārdu sakot, neizjutu diskomfortu vai apgrūtinājumu."

Teleklātbūtnes robots mācību stundā

Iepazīšanās ar robotu skolas gaiteņos

Marita Kroiča ar teleklātbūtnes robotu

Starptautiskais projekts tika uzsākts 2022. gadā sadarbībā ar Dānijas universitāti, kas ir projekta vadošais partneris. Pārējie iesaistītie sadarbības partneri ir no Vācijas, Kipras, Rumānijas un Itālijas. Marita Kroiča norāda, ka visām iesaistītajām pusēm galvenais uzdevums esot viens - izprast robota lietojamību, noderīgumu un vispārējo darbību skolas vidē. Tas, kas atšķiras iesaistīto pušu darbībā, ir dažādie robotu modeļi, kas tiek izmēģināti skolās. Piemēram, robots, kas tiek izmēģināts Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, ir diezgan statisks un izturīgs, tam ir salīdzinoši liels ekrāns un 3 riteņi stabilitātei. Citās valstīs tiek izmēģināti arī mazāki roboti, kurus iespējams ne tikai novietot uz galda klasē, bet arī darbināt attālināti ar telefonu. Marita Kroiča arī uzsver, ka pētījumā ļoti svarīgs noteikums bija izmantot tādus robotus, lai tiktu ievērota personas datu aizsardzība. Šī iemesla dēļ visi teleklātbūtnes roboti strādā kā datu pārraide, paši neko neierakstot un datus nesaglabājot.


Lai gan Rīgas Valsts 2. ģimnāzija ir tikai maza daļiņa no visa šī lielā pilotprojekta pētījuma, esam priecīgi un pateicīgi par sniegto iespēju.

Atskats uz 7. klašu iesvētībām

Jauna skola – iespēju, cerību un zināšanu avots. Tas ir jauns posms dzīvē, un neatņemama šīs pieredzes sastāvdaļa ir skolēnu iesvētības.

Šī gada 11. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā tika rīkotas 7. klašu iesvētības. No animācijas filmas "Šreks" līdz Ausekļa "Gaismas pilij"- tieši tik daudzveidīgi bija 7. klašu izveidotie priekšnesumi, kuri izcili atklāja katras klases radošās prasmes un komandas saliedētības garu. Pēc priekšnesumiem skolēni apmeklēja dažādas stacijas, kurās 8. klases pārstāvji bija sagatavojuši izklaidējošus un izglītojošus uzdevumus. Stacijās skolēni varēja gan spēlēt muzikālos krēslus, gan iepazīt skolu foto orientēšanās spēlē. Pasākuma galvenajā daļā 7. klašu skolēni deva svinīgo zvērestu, kā arī tika apbalvoti veiksmīgākie aktivitāšu dalībnieki.


Paldies 8. klašu pārstāvjiem, kas šo pieredzi padarīja neaizmirstamu!

Aizvadīts 10. klašu iepazīšanās pasākums

​18. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā notika ikgadējais 10. klašu iepazīšanās pasākums. Pasākums sākās ar 10. klašu skolēnu sagatavotajiem priekšnesumiem, kuros viņi iepazīstināja skolasbiedrus ar saviem talantiem. Pēc priekšnesumiem bija jāatbild uz āķīgiem viktorīnas jautājumiem par skolas vēsturi, skolotājiem un slaveniem skolas absolventiem. Tālāk desmitklasnieki devās uz sešām stacijām, kurās bija jāveic 11. klašu skolēnu sagatavotie uzdevumi, kas bija vērsti uz klašu saliedēšanu. Pasākumā notika arī klašu savstarpējā apdāvināšanās un diplomu izsniegšana, kā arī kopīga zvēresta nodošana. Noslēgumā varēja ļauties aktīviem deju soļiem.

​Paldies iesaistītajiem 11. klašu pārstāvjiem par veiksmīgu pasākuma noorganizēšanu!

10. KLAŠU SKOLĒNU ATSAUKSMES:

"Man ļoti patika, ka katra klase bija sagatavojusi savu priekšnesumu. Uzdevumi klasēs arī bija ļoti interesanti. Pēc šādiem pasākumiem klase saliedējas."
- Monika

"Man šajā pasākumā patika viss, it īpaši tās viktorīnas, protams, arī priekšnesumi un dejas beigās."
- Elizabete

"Patika atmosfēra! Ļoti patika izveidotās stacijas un to uzdevumi. Laba noskaņa. Ļoti jautri skatīties citu klašu priekšnesumus. Forša ideja par dāvanu apmaiņu, zvērests arī bija ļoti atjautīgs!"
- Sniedze

"Patika klašu vienotība, tas, ka katrai klasei bija iespēja izveidot priekšnesumu un iepazīstināt ar sevi. Protams, arī 11. klašu skolēnu izveidotās stacijas bija lieliskas un pārdomātas!"
- Alise

"Bija ļoti interesantas aktivitātes, un visas klase vairāk satuvinājās. Ļoti patika arī diskotēkas daļa."
- Nellija

"Patika klašu priekšnesumi. Skolotāji, kuri iesaistījās priekšnesumos. Stacijas. Apdāvināšanās."
- Krišs

"Patika skatīties citu klašu priekšnesumus, kā arī ar klasesbiedriem kopā gatavoties mūsu uznācienam. Balle arī bija ļoti forša."
- Marta

"Klašu uzvedumus bija interesanti skatīties, atrakcijas, kas bija jāveic kopā ar klasi, manuprāt, saliedēja mūs vēl vairāk, taču vislabāk man patika diskotēka."
- Emīlija


Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: 11.e klase


Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas gada atklāšanas pasākums

Šī gada 23. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā norisinājās Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas atklāšanas pasākums. Skolā pulcējās vairāk nekā 300 programmas dalībnieku un skolotāju, pārstāvot ikvienu programmas dalības skolu no visas Latvijas.

Tā kā šis mācību gads veltīts, lai gatavotos nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izzinot gan vēlēšanu būtību, gan politikas veidošanu, pasākuma dalībnieki ieguva ieskatu un padziļinātāk izzināja daudzveidīgos vēlēšanu aspektus. Tāpat skolēni piedalījās dažādās ekspertu vadītās lekcijās, kas bija veltītas komunikācijas stratēģijai, digitālajām novitātēm, vēlēšanu iespējamai nozagšanai, un veidoja sarunas ar jaunajiem līderiem, uzzinot vairāk par jauniešu iesaistes iespējām. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja tikties ar Eiropas Parlamenta deputātiem – Ivaru Ijabu un Daci Melbārdi -, kuri kopējā sarunā apsprieda ar vēlēšanām saistītos jautājumus un jauniešu iesaistes nozīmi.

Pasākuma īstenošanā piedalījās arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11.a klases skolnieces, kuras palīdzēja pasākuma organizatoriem ar viesu koordinēšanu un praktiskiem jautājumiem. Tāpat pasākumu apmeklēja arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas EPVS komanda, kura, kā pārējie dalībnieki, iepazinās ar šī mācību gada iecerēm un ieguva nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas noderēs turpmākā projekta izstrādei.

Pasākums bija piemērota vieta, kur skolēni atcerējās savu līdzdalības svarīgo nozīmi nākotnes Eiropas veidošanā un interešu pārstāvēšanā valsts un Eiropas pārvaldes institūcijās. Tika atgādināts, ka ikviena balss vēlēšanās ir svarīga, un skolēni jau tagad var sākt iesaistīties aktivitātēs un jauniešu organizācijās, lai iegūtu nepieciešamo pieredzi un zināšanas, kas noderēs turpmākajā dzīvē. Reflektējot uz pasākumā uzzināto, dalībnieki pauda, ka ir paplašinājuši zināšanas par Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi un jauniešu iesaistes iespējām, lai stiprinātu savā kopienā un vienaudžu vidū parlamentārās demokrātijas vērtības.

Ģeoloģijas mācību stundas muzejā

21. un 28. septembrī 12. klašu skolēni, kuri apgūst padziļināto ģeogrāfijas kursu Ģeogrāfija II, apmeklēja Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) Muzeja Ģeoloģijas kolekciju, savukārt 5. oktobrī - Latvijas Nacionālo dabas muzeju.

Pirmā tēma padziļinātās ģeogrāfijas kursā saistīta ar ģeoloģiju un litosfēru, tādēļ ļoti svarīgi stundās apgūtās teorētiskās zināšanas par minerāliem un iežiem, zemestrīcēm un vulkāniem, Zemes attīstību un ģeohronoloģisko tabulu, Latvijas teritorijas ģeoloģisko attīstību, kontinentu dreifu, iežu aprites ciklu, reljefa formām un ledājiem sasaistīt ar praktiskām nodarbībām, ko lieliski piedāvā iespējas muzejos.

Pirmajā nodarbībā LU Muzejā apskatījām Latvijas teritorijas ģeoloģisko griezumu - dažāda vecuma Zemes dzīļu iežus un fosilijas. Muzeja ekspozīcijā iepazināmies arī ar daudzveidīgajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem un to izmantošanas iespējām.

Otrajā nodarbībā skolā mācītās teorētiskās zināšanas ģeoloģijas jautājumos varējām apgūt praktiski: noteikt minerālu un iežu cietību, izmantojot Mosa skalu, grupēt iežus pēc to izcelsmes, uzzināt, kur Rīgā var ieraudzīt stalaktītus, kur - gliemeždolomītu, iemācīties noteikt vairākus iežus, uzzināt, kāpēc viens un tas pats minerāls var būt dažādās krāsās.

Skolēni priecājās par iespēju šajā nodarbībā strādāt praktiski, sadarboties un iedziļināties šajā nebūt ne vieglajā tēmā. Bija arī iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem izsmeļošas atbildes.

Paldies nodarbības vadītājai Dr. ģeol. Vijai Hodirevai!

Savukārt 5. oktobrī apmeklējām Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kur nostiprinājām zināšanas par zemestrīcēm un vulkāniem, galvenajiem notikumiem uz Zemes un dzīvības attīstībā katrā ģeohronoloģiskās tabulas ērā un periodā, izpildot interaktīvu testu, izbaudījām zemestrīci, mikroskopā vērojām dažādus minerālus, turpinājām iepazīt minerālus un iežus, uzzinājām par iežu luminiscenci, no detaļām salikām bruņuzivi, noskatījāmies video par Kvartāra perioda apledojumu Latvijas teritorijā, iepazināmies ar ģeoloģiskajiem urbumiem dažādās Latvijas vietās.

SKOLĒNU ATSAUKSMES PĒC NODARBĪBAS LU MUZEJĀ:

"Nepiespiestā gaisotnē varējām klausīties interesantu stāstījumu no vadītājas ar iespēju uzdot interesējošos jautājumus. Lielākais ieguvums no šādas klātienes nodarbības bija iespēja apskatīt un aptaustīt iežus un minerālus, par kuriem mācāmies ģeogrāfijas mācību stundās, kā arī dzirdēt stāstus, kā tie iegūti un nonākuši muzejā."
- Evelīna

"Bija patīkami pamainīt mācību vidi. Interesanti vielu apgūt citādākā veidā, darbojoties praktiski un uzklausot ģeoloģi."
- Deina

"Interesanti bija uzzināt, ka pat Rīgā ir iespējams apskatīt stalaktītus."
- Undīne

"Interesanti bija uzzināt par smilšakmens bumbiņām, un to, kā tās veidojas. Patika iespēja pieskarties bruņuzivs zvīņām."
- Marta

"Nodarbība bija pamācoša un interesanta. Patika, kā tika pastāstīts par minerāliem Latvijā un citur. Patika arī tas, ka pastāsta kur varētu tikt izmantots iezis. Dalība nodarbībā ļāva izprast dažādas nianses, ko varētu pielietot iespējams pat nākotnes profesijā."
- Lauris

"Interesantas un noderīgas nodarbības, kurās varēja uzzināt daudz ko jaunu. Patika nodarbība, kurā bija iespējams arī dažādos iežus pataustīt. Tāpat patika arī pasniedzēja, kura šīs nodarbības padarīja interesantākas un aizraujošas."
- Sāra Elizabete

"Lietderīgi un kvalitatīvi pavadīts laiks, kurā varēja uzzināt daudz jaunus faktus par iežiem, minerāliem un to veidošanās procesiem. Un lai visu vieglāk un labāk būtu uztvert, patīkama bija iespēja visu pataustīt un aplūkot tuvāk."
- Kristaps

"Jauka nodarbība. Patika, ka vadītāja varēja atbildēt uz visiem jautājumiem un bija ļoti komunikabla. Interesanti pašai izpētīt dažādus ikdienā neievērotus iežus un minerālus no Latvijas."
- Betija


Teksts un foto: Andris Ģērmanis

Rezultatīva dalība jaunrades konkursā – gūtas 3 atzinības

​Šī gada Dzejas dienu un projekta "Lakes Connect" ietvaros Latvijas Hidroekoloģijas institūts aicināja vidusskolēnus iesūtīt dzejoļus par mikroplastmasu. 

Konkursa sadarbības partneri kopā ar rakstnieci Agnesi Vanagu izvēlējās 10 interesantākos dzejoļus, to skaitā bija 3 mūsu skolas jaunieši: Amanda Kempele- 12. a klase, Eva Elizabete Zariņa-11.d, Šārona Alīda Caune -11. c klase. 

Paldies jauniešiem par radošu pieeju ekoloģisko problēmu aktualizēšanā!



Čehu skolotāji ciemojas Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā

Šī gada 4. un 10. oktobrī "Erasmus+" projekta ietvaros četri skolotāji no Čehijas, Čoteboras tehniskās skolas, viesojās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Apciemojuma galvenais mērķis bija vērot mūsu skolotāju vadītās angļu valodas un matemātikas stundas Starptautiskā bakalaurāta Diploma programmas 10. klasē.

Šī pieredzes apmaiņa vērtējama kā ļoti veiksmīga. Čehu skolotāji ne tikai slavēja mūsu skolotāju profesionalitāti, dažādās mācību metodes un prasmi ieinteresēt skolēnus, bet arī atzinīgi novērtēja mūsu skolēnu augsto sniegumu un zināšanu līmeni mācību stundās.

Paldies par atvērtajām stundām skolotājai Ievai Apīnei, Tatjanai Strigaļovai un Sinanam Ciftleram!


Angļu valodas skolotāji


Angļu valodas stundas vērošana


Matemātikas skolotāji


10. sb klase


Angļu valodas skolotāji


Matemātikas stundas vērošana

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija saglabā 2. vietu Latvijas skolu reitingā

Esam lepni paziņot, ka Latvijas skolu reitingā Rīgas Valsts 2. ģimnāzija arī šogad saglabā augsto 2. vietu, iegūstot "Mazās Pūces" un "Pūces Pēdas" apbalvojumu.

Ata Kronvalda fonda apkopotā informācija norāda, ka 2023. gadā ģimnāziju grupā kopā kvalificējušās 20 skolas. Šogad līdera pozīciju joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ar 174,45 ballēm, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija guvusi 137,94 balles un 2. vietu, bet 3. vietā ierindojas Āgenskalna Valsts ģimnāzija ar 47,95 ballēm.

Ceļojošo balvu konkurss "Lielā Pūce" un "Mazā Pūce" Latvijas skolās kļuvis jau par ikgadēju tradīciju, kas risinās kopš 1988. gada. Katru gadu Latvijas labākās skolas sacenšas savā starpā, lai gūtu atzinību par izcilajiem sasniegumiem skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, mācību priekšmetu olimpiādēs un radošajās skatēs. Konkursa mērķis ir vienlaicīgi paaugstināt gan skolēnu mācību un zinātniski pētnieciskā darba prestižu, gan veicināt pedagogu un izglītības pārstāvju ieinteresētību darbā ar skolēniem.

Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija risinājās 29. septembrī. Svinīgo pasākumu ar savu klātbūtni un uzrunu pagodināja arī pats Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Esam priecīgi un lepni par sasniegto!


Ceļojošās balvas "Lielā Pūce" un "Mazā Pūce"

​Foto autors: Ilmārs Znotiņš

Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija

Foto autors: Gatis Bergmanis

​Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai piešķirtais apbalvojums "Mazā Pūce"

Foto autors: Gatis Bergmanis

NordPlus Junior projekts Islandē

No šī gada 3. līdz 8. septembrim sešiem Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēniem bija iespēja piedalīties NordPlus Juniour projektā "Pakalpojumi zaļākai nākotnei", kas šogad norisinājās Islandē. Projekta galvenais mērķis ir izglītot jauniešus biznesa jautājumu risināšanā, izmantojot ilgtspējīgo un zaļo domāšanu.

Šogad, tāpat kā citus gadus, projekts pulcēja skolēnus un skolotājus no četrām iesaistītajām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Zviedrijas. Latvijas komandā startēja Roberts Raitums (12.d), Amanda Henka (12.sb), Dāvids Ēberliņš (12.e), Hilda Mikšus, Jēkabs Tirāns un Jēkabs Vilsons (12.c). Kā projekta koordinatores un atbalstītājas piedalījās arī skolotājas Ieva Apīne un Inga Treimane.

Starptautiskā projekta pamatā ir "hackaton" stila uzdevums, kura ietvaros skolēni jauktās, starptautiskās komandās sacenšas savā starpā, veidojot inovatīvas un ekoloģiski orientētas biznesa idejas. Islandes ģeogrāfiskā novietojuma dēļ šajā projektā tika īpaši aktualizēti jautājumi saistībā ar okeāna vides un resursu saglabāšanu. Lai rastu iedvesmu, skolēni projekta laikā apmeklēja trīs vietējos Islandes uzņēmumus: pārtikas un biotehnoloģiju pētniecības un attīstības uzņēmumu "Matis", moderno zivju fermu "Stolt sea farm", kā arī "Ocean Cluster". Īpašu uzmanību dalībnieku vidū izpelnījās tieši pēdējais uzņēmums "Ocean Cluster" ar savu radīto misiju "The 100% fish project". Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir izstrādāt jaunas preces no zivju daļām, kas parasti tiktu izmestas. Kā spilgtākais piemērs minams kompānijas "Kerecis" produkts "Kerecis Omega3 Wound". Šis izgudrojums izmanto mencu ādas, lai radītu ādas transplanta aizstājējus, kas dziedē cilvēku brūces un apdegumus.

Protams, skolēniem tika sniegta arī unikāla iespēja izbaudīt vietējo Islandes dabu un kultūru. Pateicoties Islandē dzīvojošajai latvietei Ilvai, skolēniem bija iespēja doties ekskursijā pa galvaspilsētas Reikjavikas centru un iepazīt tās piezemēto, minimālistisko arhitektūru. Kopā ar citiem projekta dalībniekiem skolēniem bija iespēja arī apmeklēt Islandes nozīmīgākos dabas apskates objektus. Ekskursiju laikā skolēni iepazina vienus no iespaidīgākajiem ūdenskritumiem Eiropā un vēroja neaizmirstamos skatus Islandes melnajā pludmalē, kura klāta tumšās no vulkāniskajiem iežiem veidotās smiltīs. Tika apmeklēti arī Islandē populārie ģeotermālie peldbaseini, kas, izmantojot uz salas plaši pieejamo ģeotermālo enerģiju, piedāvā atpūtu un īslaicīgu patvērumu no skarbajiem laikapstākļiem kā vietējajiem, tā tūristiem.

NordPlus Junior projekts sniedza skolēniem vienreizīgu iespēju iepazīt jaunākos inovatīvos risinājumus, ekoloģiski draudzīgos uzņēmumus, kā arī iespēju pašiem iejusties uzņēmēju lomā un pielietot savas zināšanas praktiski. Kā atzīst paši skolēni, tik pat svarīga bija arī iespēja iepazīties un sadarboties ar citu valstu skolēniem, gūstot praktisku pieredzi angļu valodas pielietojumā. No projekta brauciena iegūtas neaizmirstamas atmiņas, tāpēc izsakām lielu pateicību skolotājai Ingai Treimanei un Ievai Apīnei, kā arī visiem pārējiem NordPlus" Junior organizatoriem, kas īstenoja šo pasākumu.

SKOLĒNU ATZIŅAS

"Mani ļoti piesaistīja tas, kā uzņēmēji Islandē ir spējuši domāt "ārpus rāmjiem". To izcili pierāda inovatīvais resursu izmantojums, proti, kā pārvērst kaut ko ikdienā šķietami bezvērtīgu par ienesīgu biznesa ideju. Aizrāva arī Islandes mežonīgā un krāšņā daba. Priecājos, ka bija iespēja apskatīt valsts dienvidu reģionu un no sirds izmantot laiku, atklājot veselu lērumu sev jaunu gan kulturālu, gan arī ģeogrāfisku iezīmju."

"Projekta ietvaros iepazinu ne tikai Islandi, tās kultūru un unikālo dabu, bet arī ziemeļu tautas un pašus islandiešus. Tas bagātina manu pasaules izpratni, dzīves pieredzi, kā arī dod ieskatu citu valstu ikdienā un principos dažādās vidēs. Tas, ko latvieši uzskata par vētru, islandiešiem ir ikdienas parādība, un, manuprāt, tā viņus norūda. Ekskursijas un sadarbība ar igauņiem, zviedriem un islandiešiem produkta izstrādē papildināja manas prasmes un zināšanas par ražošanas veidiem, ģeogrāfiju, globālo ekonomiku un uzņēmējdarbību"

"Islande ir brīnišķīga valsts. Tā izceļas ne tikai ar apburošajiem dabas skatiem, bet arī ar gudriem biznesa cilvēkiem, kuri spēj pielāgoties klimatam un atrast risinājumus svarīgākajām problēmām."

"Visnoderīgāk likās attīstīt biznesa ideju jauktajās starptautiskajās komandās. Attīstījām komunikācijas spējas, sarunājoties ar citu valstu dalībniekiem."

"Projekta brauciens ļāva pieredzēt neikdienišķo, gan citu kultūru un vidi, gan gūt vērtīgu ieskatu iekšpus reāliem uzņēmumiem un to darbībai. Tā bija bagātinoša pieredze, kas mani veicinājusi aizdomāties par procesu, kas norit aiz preču un pakalpojumu izveides. "

Uzzini vairāk NordPlus Junior

Projekta mājaslapā: https://ntee.eu/the-project/

Instagram: https://www.instagram.com/greenerfuture.eu/

Facebook: https://www.facebook.com/greenerfuture.eu


1.septembra svinīgais pasākums

No Indonēzijas atved sudraba medaļu ģeogrāfijā

Mūsu skolas skolnieks Linards Lūsis pirms dažām dienām atgriezās no Indonēzijas, līdzi atvedot tur starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē nopelnīto sudraba medaļu! Viņa ģeogrāfijas skolotājs – Andris Ģērmanis.

Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde šogad no 6. līdz 18. augustam norisinājās Bandungā, Indonēzijā, tā pulcēja labākos jaunos ģeogrāfus no 54 valstīm.

Latviju olimpiādē pārstāvēja četri skolēni, katrs no viņiem izcīnīja kādu no medaļām, arī kopvērtējumā Latvijai rezultāts ir ļoti augsts – izcīnīta 6. vieta visu dalībvalstu kopvērtējumā.

Valsts izglītības satura centra mājas lapā teikts: «Kopējais izlases dalībnieku sniegums liecina par augsto lokāla un nacionāla līmeņa ģeogrāfijas olimpiāžu kvalitāti, atlases procesa nopietnību, sagatavošanās gaitas pozitīvo devumu līdz olimpiādei, ka arī augstvērtīgas ģeogrāfijas iestrādnes gan standarta, gan interešu izglītības mācību procesā.»

Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē skolēniem jāveic trīs veidu uzdevumi. Rakstiskajā daļā dalībnieki pierādīja savas spējas teorētiskajās zināšanās cēloņsakarību skaidrošanā un informācijas analīzē. Praktiskajā daļā, lauka un kamerālo darbu ietvaros, vajadzēja novērot un analizēt dažādas struktūras un fenomenus brīvā dabā, nacionālā parka teritorijā. Dalībniekiem bija jāpilda arī nu jau tradicionālais multimediju tests, kur bija nepieciešams atbildēt uz 40 āķīgiem jautājumiem, pielietojot ne tikai dalībnieku faktoloģisko zināšanu bāzi, bet arī dažādas ģeogrāfijas prasmes miniatūrā mērogā.

Linards Lūsis pēc olimpiādes stāsta: «Nacionāla un Baltijas mēroga olimpiādes retrospektīvi šķiet pat nedaudz grūtākas par starptautisko olimpiādi, kurai bijām īpaši labi sagatavojušies un erudīti. Sagatavošanās nodarbības un materiāli no komandas vadītājiem noteikti bija ļoti noderīgi. Šogad esam līderi no visām Baltijas valstīm, domāju, ka tas bija gan mūsu sagatavošanās, gan vadītāju, gan visas komandas atmosfēra un kopīgs darbs. Mēs bijām ļoti laba komanda!»

Skolēnu dalību olimpiādē īsteno Valsts izglītības satura centrs, ESF projekta "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" ietvaros, projekta numurs 8.3.2.1/16/I/002.

Priecājamies un lepojamies ar Linarda Lūša kārtējo izcilo sasniegumu ģeogrāfijā starptautiskajā arēnā! 

Projekts "Jaunās tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā" saņēmis Nordplus Junior Aurora 2023.gada balvu

2023. gada Aurora balvu ieguvis projekts, kurā no 2019.- 2022. gadam piedalījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzija.

Rakstu veidojusi Zviedrijas augstākās izglītības padome

Sadarbība starp Zviedriju, Islandi, Latviju un Igauniju, ko koordinē Kalmāres Starptautiskā skola Zviedrijā, vainagojusies ar Nordplus Junior Aurora Award 2023 balvu. Projekts uzvarēja atklātajā fināla balsojumā, sacenšoties ar citiem projektiem, saņemot nedaudz vairāk kā 60 procentus balsu. Projekta koordinators Patrik Gahm ir ļoti priecīgs: "Uzvarēt ir fantastiski! Pierādījums, ka izdarījām kaut ko patiešām labu un vienlaikus arī jautru!"

Neticami lepns

Projekta koordinators Patrik Gahm, Kalmāres pilsētā: "Aurora balva nozīmē, ka visa projekta komanda ir motivēta darboties vēl labāk un turpināt ieguldīt skolēnos un skolotājos iesaistītajās projekta skolās. Esmu neticami lepns par sadarbību ar saviem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kolēģiem un to, ka man ir iespēja būt projekta koordinatoram."

Kādi ir jūsu projekta veiksmes faktori?
 Mēs esam brīnišķīga komanda, kas kopā gan ļoti labi sadarbojas, gan labi pavada laiku. Strādājam arī ar interesantām un aktuālām tēmām ekonomikā un biznesā, kas uzrunā gan skolotājus, gan skolēnus un rada vēlmi uzzināt vairāk.
Kādus rezultātus redzat?
 Pirmkārt, daudzi no aptuveni 100 skolēniem, kas piedalījās apmaiņā, joprojām uztur kontaktus savā starpā. Skolas, kuras piedalījās, ir saņēmušas jaunākās zināšanas Sociālajā uzņēmējdarbībā, Aprites ekonomikā un Koplietošanas ekonomikā. Tekstuālie materiāli un semināri, ko izstrādājām projekta laikā, tiek izmantoti mācību stundās četrās valstīs.
 Kas ir labākais, piedaloties Nordplus jauniešu projektā?
 Tā ir lieliska iespēja attīstīties daudzos līmeņos. Izveidots kontakts starp 4 skolām Zviedrijā, Islandē, Igaunijā un Latvijā, katra var attīstīt savu pieeju darbam projektos. Personāls iegūst iespēju iegūt jaunas zināšanas, jaunas idejas, iedvesmu darbam, kā arī skolēni iegūst iespēju strādāt starptautiski. Ikviens no dalībniekiem var iegūt draugus uz mūžu no visām Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
Nordplus Junior Aurora balva
Nordplus Junior Aurora balva tika dibināta 2022. gadā ar mērķi atrast un popularizēt veiksmīgus Nordplus Junior projektus un cildināt skolēnu, skolotāju, pirmsskolas iestāžu, skolu un citu organizāciju panākumus. Balvu katru gadu piešķir kādam projektam, kas gada laikā uzspīdējis īpaši spilgti.
2023. gadā katra Ziemeļvalsts izvirzīja vienu labāko projektu, kopā deviņus nesen pabeigtus projektus, kas ir labi integrēti organizācijā, attiecīgās valsts mācību programmās, atbilst attīstības vajadzībām. Šie ir ļoti labi projektu piemēri. Nordplus galvenais koordinators ar žūrijas pārstāvjiem no Ziemeļu Ministru padomes, Zviedrijas Augstākās izglītības padomes, Izglītības apmaiņas atbalsta fonda un Lietuvas pēc tam izvēlējās trīs finālistus atklātam tiešsaistes balsojumam. Mūsu projekts tika izvēlēts un uzvarēja.


Uzvarētāju projekta komandas sastāvs:

Kalmāres Starptautiskā skola, Kalmāre, Zviedrija Koordinators Patrik Gahm.

Hugo Treffnera ģimnāzija, Tartu, Igaunija. Koordinators Aare Ristikavi.

Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, Rīga, Latvija Koordinatore Inga Treimane.

Menntaskólinn við Hamrahlíð, Reikjavīka, Islande. Koordinatore Petra Bragodottir.



Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētkos

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētkos 

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas koris Dziesmu svētku karoga godināšanā

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas koris Dziesmu svētku karoga godināšanā 

Apsveicam Linardu Lūsi ar iegūto sudraba medaļu Baltijas ģeogrāfijas olimpiādē!

No 26. līdz 30. jūnijam 34 skolēni no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas sacentās vairāk nekā 200 jautājumu maratonā - ikgadējā Baltijas ģeogrāfijas olimpiādē, kuru šogad pirmo reizi uzņēma divas pilsētas, turklāt divās valstīs – olimpiāde sākās Valkā, Latvijā, bet medaļu pasniegšana norisinājās Tartu, Igaunijā.

Mūsu skolas skolēns Linards Lūsis Baltijas ģeogrāfijas olimpiādē izcīnīja sudraba medaļu, pirms tam Latvijas ģeogrāfijas olimpiādē izcīnot zelta medaļu. Linardam tas ir atkārtots sasniegums, jo tāds pats medaļu birums bija arī pagājušajā gadā. Nākamais notikums - starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde, kas augusta mēnesī norisināsies Indonēzijā, Bandunā.

Baltijas ģeogrāfijas olimpiāde ir konkurss vidusskolēniem, kas ik gadu ietver teorētisko zināšanu pārbaudi testa un uzdevumu veidā, kā arī praktisko darbu veikšanu, kas šogad norisinājās Sedas pilsētā un Valkas novadā - Zīles dabas taku parkveida pļavās, «LVM Zemes Dzīles» apsaimniekotajās smilts-grants atradnēs un citur.

Praktiskajā olimpiādes daļā tika kartēta Valkas-Valgas robeža, pētītas smiltis un grants, kartēta pilsētvide Sedā, mērīts, cik stāvas vai lēzenas ir kāpas. Olimpiādes starplaikos tika izspēlētas karšu cīņas. Papildus oficiālajai programmai dalībniekiem tika piedāvātas arī dažāda veida atpūtas iespējas, ekskursijas un citas aktivitātes.

Apsveicam Linardu Lūsi ar augsto panākumu ģeogrāfijā un pateicamies par skolas slavas kaldināšanu ārpus valsts robežām!

Plašāk šeit: https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-izlase-gust-pilnu-medalu-komplektu-baltijas-geografijas-9-olimpiade


02.06.2023. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš apbalvoja Zelta Zivtiņas Čempionāta uzvarētājus

​02.06.2023. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš apbalvoja Zelta Zivtiņas Čempionāta uzvarētājus, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.e klases skolēnus.

Apsveicam skolēnus un klases audzinātāju Mariju Gavrasi!


Foto: Valsts kanceleja


Foto: Valsts kanceleja

Foto: Valsts kanceleja

Foto: 10.e klases skolēni

Fizikas skolotāja vizīte CERN

Lai gūtu jaunu pieredzi, zināšanas un iedvesmu skolotāja darbam 23. - 28. aprīlī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas fizikas skolotājs Voldemārs Muižnieks kopā ar 12 Latvijas fizikas skolotājiem un kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas piedalījās fizikas skolotāju mācību programmā «Baltic Teacher Programme 2023» Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) Šveicē.

Braucienam uz CERN skolotāji tika izvēlēti, vērtējot viņu iesniegtās motivācijas vēstules atbilstoši iepriekš izstrādātajiem kritērijiem.

Skolotāju mācību programmā tika sniegta iespēja tikties ar CERN darbiniekiem, kā arī piedalīties nodarbībās, ko vada CERN strādājošajie Latvijas zinātnieki, piemēram, T. Torims, K. Palskis, N. R. Strautnieks u.c. CERN organizētajās nodarbībās un ekskursijās bija unikāla iespēja redzēt paātrinātāju iekārtas, dibināšanas vēsturi, uzzināt galvenos pētījumu virzienus ne tikai daļiņu fizikā, bet arī tās praktisko pielietojumu cilvēcei, piemēram, kā daļiņas varētu mērķtiecīgi izmantot daļiņu terapijā.

CERN ir viena no mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju augstākajām virsotnēm, kas piedāvā unikālas izglītības programmas pedagogiem – īpaši fizikas skolotājiem sagatavotas lekcijas un prezentācijas, piemēram, par elektromagnētismu, daļiņu fiziku, kosmoloģijas elementiem, kā arī nodrošinot iespēju strādāt laboratorijās, iepazīties ar CERN eksperimentiem.

Esot CERNā skolotājiem pašiem ir unikāla iespēja gūt jaunas zināšanas un iespaidus, izpratni par modernās zinātnes darbību un tehnoloģiju iespējām, lai varētu strādāt ar skolēniem.


11. a klases skolēni siltā maija pēcpusdienā devās ciemos pie A. Čaka

Atskaite: 11. a klases skolēni siltā maija pēcpusdienā devās ciemos pie A. Čaka, kur laipni sagaidīja muzeja vadītāja A. Medne. Skolniece M. Liepiņa:,, A. Čaka muzejs palīdzēja redzēt Čaku no īstās puses, ka kādreiz zināju dzejnieku kā ,,Mūžības skartie" autoru, tad tagad zinu arī autora biogrāfiju un citus darbus." K. Slavinska:,, Ļoti patika muzeja apmeklējums, bija interesanti un autentiski. Ļoti patīkama atmosfēra."M. Ķempe: ,,Man šķiet, ka divas autentiski saglabājušās istabas dod tikai mazumpiegaršu. Es gribētu, lai viss dzīvoklis būtu saglabāts tā, kā tas izskatījās, kad Čaks tur dzīvoja, un lai ieejot varētu justies kā pirms 100 gadiem."