I mācību semestra noslēguma pasākums

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, 7. - 9. klašu skolēni pulcējās zālē uz I mācību semestra noslēguma pasākumu, kurā priecājās par meiteņu kora, Ilonas Plūmes vadībā, dziedātajām Ziemassvētku dziesmām un izteica atzinību skolēniem ar augstiem mācību sasniegumiem.

SMU

 20. decembrī skolā norisinājās SMU (Skolēnu mācību uzņēmumu) Ziemassvētku tirdziņš, kurā piedalījās 6 skolas SMU no 7.a un 11.b klases. Skolēni tirdziņā piedāvāja vannas bumbas, ķermeņa skrubjus, žāvētus ābolu čipsus, vaska salvetes, plaukstu atlējumus, dzimtas koku ar personalizētu dizainu un kaltētus augļus un ogas. Skola SMU programmu īsteno sarbībā ar JAL (Junior Achievement Latvia)

Par "Dvēseļu puteni"

"Par brāļiem un tēviem, kas krituši par mūsu dzimteni!"

Soļot marš! Aiz skolotājiem stāt!

Soļojam uz "Splendid Palace", visa ģimnāzija, visi kopā – lai pieminētu un atcerētos pagājušā gadsimteņa strēlnieku veikumu.

Viens un div', viens un div'! Ilgi gaidītā pēc Aleksandra Grīna romāna uzņemtā filma "Dvēseļu putenis" aicina skatītājus.

Vidusskolēnu bars ieplūst zālē, saklūp vietās un līdz pat pēdējai minūtei visos galos skan sasaukšanās. Kad zālē nodziest gaisma, viss noklust, sejas kļūst nopietnas un acis visas kā viena veras ekrānā.

Filma iesākas priecīgi un gaiši, parādot pat kara laikā dzīvo jauniešu sparu, bet drīz ar pirmā negaidītā šāviena rīboņu visa zāle satrūkstas. Turpmākā sižeta attīstība precīzi neatbilst romāna gaitai, tomēr mākslinieciski un emocionāli iedarbīgi, izcili parāda galveno grāmatas domu un ideju, proti, mūžīgu atmiņu un piemiņu kritušajiem, kuriem ir simboliska nozīme latviešiem pat mūsdienās.

Kad filma beigusies un noklust kara trokšņi, pirms filmas pēdējiem titriem uz pusminūti var dzirdēt, kāds ir tās radītais iespaids. Zāle slīgst kapa klusumā. Ja balkonā nokristu adata, to dzirdētu līdz pirmajai rindai.

Lēnām atgriežas lampu gaisma, un sākas čaboņa, pošoties uz izeju. Valodas iesākas bailīgi, it kā to runātāji vēl kavētos tikko redzētajās ainās un iespaidos. Varbūt kāds izņems no bibliotēkas Aleksandra Grīna romānu vai varbūt kāds klausīsies uzmanīgāk vēstures stundās. Galu galā, filmas ainas vēl ilgi paliks atmiņā, rosinot jautajumus un meklējot izskaidrojumus...

Starptautiski biznesa ideju konkursi ekonomikā


Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu (SSE Riga), no 2013. gada organizē biznesa ideju konkursus ekonomikā Latvijas Valsts ģimnāziju 10. – 12. klašu skolēnu komandām. No 2015. gada konkurss kļuvis starptautisks, jo konkursa finālā Latvijas Valsts ģimnāziju komandām pievienojas ārvalstu komandas.

Konkursa tēmas saistītas ar dažādām aktualitātēm ekonomikā: ilgtspējīgas biznesa idejas, ilgtspējīgs iepakojums, vietējā ražotāja preces konkurētspēja, sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, koplietošanas ekonomika, cirkulārā jeb aprites ekonomika.

Konkurss noris divās kārtās. Pirmajā kārtā skolēniem ir iespēja piedalīties Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju divās Skype lekcijās, kur tiek apskatīta konkursa tēmas un izstāstīta informācija par veicamajiem uzdevumiem un vērtēšanas kritērijiem. Tad konkursa dalībnieki iesūta savus darbus, kuri tiek izvērtēti un labākajiem dota iespēja piedalīties finālā. Finālā konkursa komandu dalībnieki kopā ar mentoriem - Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem izveido savu darbu prezentācijas. Skolēni savu paveikto prezentā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekspertu komisijai, kura izvērtē skolēnu sniegumu.

Konkurss veicina sadarbību starp skolu, augstskolu un darba vidi.

8. a kl. apmeklēja Kara muzejā lekciju

8. a kl. apmeklēja Kara muzejā lekciju- nodarbību par Bermontiādi un Lāčplēša kara ordeni. Skolēniem bija iespēja izspēlēt Rīgas aizsardzības taktiku, izpētīt vēstures avotus, iepazīties ar kara ieročiem. Pielikumā foto no pasākuma. 

8. a kl. skolēnu atsauksmes

8. a kl. skolēnu atsauksmes par O. Vācieša muzeja apmeklējumu 30.oktobrī- Marta Aleksandra Palmbaha ,, Es izbaudīju šī muzeja apmeklējumu, jo patika uzzināt vairāk par O. Vācieša personīgo dzīvi. Patika, ka muzejs bija iekārtots gandrīz identiski kā dzejnieka dzīvoklis tad, kad viņš tur dzīvoja." Amanda Kempele ,, Ļoti interesants un atmosfērisks iekārtojums, it īpaši O. Vācieša kabinetā un dzīvojamā istabā- gluži kā laika kapsulā. Gids ļoti interesanti un diezgan jautri izstāstīja par šīs mājas vēsturi, iemītniekiem." Laura Kataja ,,Novērtēju, ka devos uz O. Vācieša muzeju, jo ieguvu daudz informācijas par rakstnieku, tā laika notikumiem Pārdaugavā." 

Skolēnu pārdomas par filmu "Dvēseļu putenis"

7.c klases skolniece Alise Mīlenberga par filmu "Dvēseļu putenis":

Lai gan Dzintara Dreiberga filma "Dvēseļu putenis'' tika uzņemta par Pirmā pasaules kara laiku, filmas būtība vēl joprojām ir aktuāla - patriotisms un vēlme pēc kaut kā sava. Filmas darbība risinās gan Rīgā, gan Jelgavas apkārtnē un, protams, kauju vietās - Slokā, Nāves salā, Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā un beigās - Cēsīs. Režisors Dzintars Dreibergs noteikti ir izcils savā jomā - par katru detaļu bija īpaši piedomāts, sākot no vienkārša Latvijas karoga, beidzot ar sīku piespraudīti. Režisors bija ļoti ieintresēts savā darbā un Latvijas pagātnes pētīšanā, un, manuprāt, darīja vairāk nekā tikai režisors.


7.b klases skolēnu pārdomas pēc filmas "Dvēseļu putenis" noskatīšanās

Šī filma nav parasta varoņu filma. Tā rāda, cik slikti ir būt kaujas laukā. Daudzi aizvien domā, ka karā nekas nav grūti un pēc tā var kļūt par varoni. Bet pēc šīs filmas noskatīšanās jebkurš var saprast, cik karš ir briesmīgs.Es varu tikai apbrīnot mūsu senčus par viņu drosmi, gribasspēkuun pašaizliedzību, savu Tēviju aizsargājot. (Edvards Simanovskis}

Mana galvenā atziņa ir tāda- mums neiedomājami jāpasakās strēlniekiem, kas izcīnīja šo valsti. (Agate Paura)

Pēc filmas noskatīšanās es aptvēru, kas latviešu strēlniekiem bija jāiztur. Es jau agrāk zināju, ka karš ir šausmīgs, bezjēdzīgi mirst jauni un veci. Taču, ieraugot to visu, kas man stāstīts, tuvplānā, es sapratu, kādām grūtībām cauri izgāja karavīri, daži no tiem tajā laikā vēl bija bērni. Mani izbrīnīja tas, ka Artūrs, filmas galvenais varonis, pēc tam kad bija pazaudējis visu, kas viņam dārgs (mājas, ģimeni, draugus), varēja nesajukt prātā un turpināt dzīvot. (Elīze Loze)

Filmas galvenais varonis ļoti labi spēja attēlot karavīru kā jaunieti, kurš ir nobijies un nevēlas nošaut cilvēkus. Karā mira arī mana vecuma zēni… (Roberts Bočs)

Filmas beigās Artūram tiek pasniegts Lāčplēša kara ordenis, bet vai tas var izdzēst visu, ko viņš ir pārdzīvojis? Karā nav uzvarētāju, jo visi ir zaudētāji.(Mārcis Ešenvalds)

Manī valda pārdomas par mūsdienām, no vienas puses, mēs novērtējam brīvību, no otras-nē. Tagad es vēl vairāk novērtēju savu brīvību un saprotu, ka manas problēmas ir nieks salīdzinājumā ar to, kas notika pirms 100 gadiem. (Linda Antiņa)


9.b klases skolēni

Zane Mētra:

No pārējiem aktieriem īpaši gribu izcelt Jēkaba Reiņa attēloto Miķelsonu. Man pašai šķita, ka Jēkabs Reinis vislabāk attēloja Miķelsona nāves ainu. Šī aina man bija visemocionālākais mirklis filmā.

Siliņa Emīlija:

Skatoties filmu, bija brīži, kad varēja raudāt, un arī brīži, kad smieties, kas parāda režisora spēju apvienot skaisto ar skumjo. Šī filma noteikti jānoskatās ikvienam latvietim, jo mums ir jāzina,cik daudz ir atdots, lai mēs varētu dzīvot savā, brīvā valstī. Filma lika atcerēties par visiem, kas savas dzīvības atdevuši, lai mūsu valsts šodien eksistētu.

Rihards Būmanis:

Visi apkārtējie mēģināja pasargāt Artūru, jo viņš bija visjaunākais no strēlniekiem, piemēram, brālis Edgars negribēja, lai viņš iet izlūkos, jo tas ir ļoti bīstami. Artūrs bija kautrīgs un negribēja nevienam darīt pāri, viņš nebija gatavs tādai vardarbībai, kāda ir kara apstākļos, bet ar laiku viņš pierada un sāka cīnīties. Mna likās, ka filmā bija par maz mūzikas un noskaņa bija pārāk laba kara laikiem.

12.e klase ciemojas Ziedoņa māju muzejā

2019. gada 25. septembrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12.e klases skolēni iniciatīvas projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros varēja izrauties no ikdienas rutīnas un kopīgi doties uz kādu maģisku Latvijas nostūri – Imanta Ziedoņa vasarnīcu/muzeju "Dzirnakmeņi" Murjāņos.

I. Ziedoņa vasarnīca ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni. Izcilais latviešu dzejnieks pats sacījis: "Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot." Un viņa sapnis ir piepildīts – šis nav muzejs tā tradicionālā izpratnē. Tajā var iet, taustīt, baudīt un justies kā mājās. Radošā veidā izzināt sevi un pasauli. Katrs, kurš vēlas, var noklausīties dažādus ierakstus ar dzejnieka filozofiskajām dzīves atziņām. Muzeja darbinieki ar lielu sirsnību palīdz izvest cauri nelielam gabaliņam no Ziedoņa dzīves ceļa, pastāsta un paskaidro.

Izstaigājoties pa meža takām, saelpojoties svaigo gaisu, palasot dzeju, pie kopīga galda, dzerot liepziedu tēju un iegraužot pa kādam cepumam, pārņem garīga piepildījuma sajūta, domas par latviskumu un savu dzīvi. Tā teikt - ekskursija ar pievienoto vērtību.

"Lai gan muzejā ir padomāts par izziņas procesu un ik mirkli ir ar ko nodarboties, šeit valda miers, klusums un harmonija. Gribas apstāties un ieelpot. Noteikti atgriezīšos vēl kādu reizi," atzīst 12. e klases skolniece Luīze Tone.

"Man patika! Bija ļoti jauka sagaidīšana, stāstījums. Izbaudīju apkārt esošo auru. Ņemot vērā, ka arī skolas programmā tieši analizējam šobrīd Ziedoni, pēc muzeja daudz kas kļuva skaidrāks un ceļš Ziedoņa dzejā vieglāks, " saka Frančeska Putniņa.

Paldies latviešu valodas un literatūras skolotājai Dainai Štokmanei par aicinājumu pavadīt literatūras stundu citā gaisotnē alternatīvās mācību nodarbības ietvaros, "Latvijas skolas soma" projektam par finansiālo atbalstu un Imanta Ziedoņa muzejam par brīnumjauki pavadīto laiku!

12.e klases kolektīvs

Nordplus Junior projekta mobilitāte Islandē


Projekts "Jaunas tendences biznesā un uzņēmējdarbībā"

Ar vienu kāju uz Amerikas plātnes, ar otru - uz Eiropas, ar vienu roku aizsniedzot Islandes vulkānus, ar otru - mērcoties svilinošajos avotu ūdeņos, ar pusi prāta dabas baudīšanā, bet ar otru - mācībās par cirkulāro ekonomiku. 2019. gada 3.-10. novembrī desmit Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11. un 12. klašu skolēni un skolotāja Inga Treimane devās uz Islandi, lai iegūtu jaunas zināšanas par cirkulāro ekonomiku, iepazītos ar skolēniem no citām Ziemeļeiropas valstīm un atklātu Islandes dabas noslēpumus.

Nevienam nav noslēpums, ka vārdi "ilgtspējība" un "videi draudzīgs" ir pēdējos gados bieži dzirdēti, bet tam visam ir pamatots iemesls - rūpes par pasauli mums apkārt. Jauniešu apgūtais temats "cirkulārā ekonomika" ir lielisks papildinājums, cenšoties radīt ilgtspējīgus uzņēmumus, kas gan apmierinātu sabiedrības vēlmes, gan nekaitētu dabai. Cirkulārās ekonomikas pamatus varētu apkopot dažos vārdos - remake, recycle, reuse - jeb atkārtoti izmanto, pārstrādā un pārveido. Cirkulārās ekonomikas pamatus mūsu skolas jaunieši apguva vairākās lekcijās gan Islandes skolā, gan apmeklējot dažādus uzņēmumus, kas piekopj šāda veida uzņēmējdarbību.

Viens no uzņēmuma piemēriem ir Friðheimar, tomātu siltumnīca Islandes vidienē, kura izmanto ģeotermālo enerģiju, lai audzētu tomātus mājsaimniecībām visā valstī. Arī skolēniem bija jānāk klajā ar orģinālām biznesa idejām, kas balstītos uz cirkulārās ekonomikas pamatprincipiem. Idejas sniedzās no bērnu rotaļlietām līdz pat ilgtspējīgiem būvmateriāliem un citiem izgudrojumiem, kurus iespējams nākotnē redzēsim mūsu ikdienās.

Arī kultūras iepazīšana bija svarīga projekta daļa, jo mācīties sausu teoriju nekad nav tik noderīgi. Nedēļas ietvaros latviešu jaunieši sadraudzējās ar igauņiem, zviedriem un islandiešiem, kas, ilgtermiņā raugoties, ir ļoti svarīgi, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī varētu būt nepieciešams sadarboties ar ziemeļu kaimiņiem biznesa jomā. Dažas no kopīgajām aktivitātēm ārpus lekciju laika bija orientēšanās Reikjavīkā, termālo baseinu apmeklēšana, ekskursija pa Islandes vidieni un vairākas kopīgas vakariņas. Šo pasākumu laikā bija ļoti interesanti uzzināt par citu valstu kultūru, paražām, iemācīties kādu jaunu vārdu svešā mēlē un, jautros brīžos, uzklausīt arī viņu stereotipus par latviešiem.

Islandē pavadītā nedēļa bija neaizmirstama. Atgriežoties ierastajā mācību ritmā skolēni nevis sūdzējās par iekavētajām mācību stundām, bet gan sapņoja par atgriešanos jaunatklātajā valstī. Ar savām jaunajām zināšanām viņi ir spējīgi jaunie censoņi cirkulārās ekonomikas vidē, cenšoties sevi pierādīt un jau meklējot jaunus projektus, kuros sevi izaicināt.

Laura Vanaga 12.sb kl.

Apsveicam !

Apsveicam RV2.ģ latviešu valodas un literatūras skolotājus ar pelnītu atzinību!

Ģimnāzijas kopvērtējumā

Enter your text here ...

Noslēdzies projekts "Kā izaudzināt izgudrotāju?"

Noslēdzies projekts

"Kā izaudzināt izgudrotāju?"

Veiksmīgi noslēdzies 3 gadu Erasmus+ projekts How to raise an inventor", kura ietvaros "tika izveidoti 4 jauni robotikas mācību materiālu moduļi. Materiālus var izmantot visu skolu skolēni 9-18 gadiem. Materiāli sagatavoti latviešu, poļu, angļu, lietuviešu un nīderlandiešu valodās. Visi materiāli ir pieejami bez maksas gan skolotājiem, gan skolēniem šajās mājas lapās:

Projekta partneru skolotāju apmācība Kauņā, Lietuvā 2019.g. jūnijā

2019.g. jūnijā Kauņas tehniskajā licejā notika projekta "How to Raise an Inventor?" skolotāju apmācība par 4 jaunajiem izstrādātajiem robotikas moduļiem. Tajā piedalījās arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolotājas Inga Treimane un Elza Liniņa, lai iepazītos, apspriestu turpmāko sadarbības plānu, sadalītu pienākumus un rezultātu izpildi.

Projekta partneru tikšanās Polijā, Gdaņskā

Kopš 2017.gada novembra Rīgas Valsts 2.gimnāzija ir daļa no Erasmus+ projekta " ("How to raise and inventor"), kura ietvaros līdzdarbosies jaunu mācību materiālu sagatavošanā un izmēģināšanā.

Projekta mērķis ir sagatavot stundu plānus un mācību materiālus, lai stundu vai ārpusstundu laikā veicinātu interesi jaunāko klašu skolēniem par inženierzinātni, robotiku un jaunākajām tehnoloģijām, attīstītu analītisko un tehnisko domāšanu.

Projektā iesaistīti 4 valstu dalībnieki:

no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Nīderlandes,

Projekta ilgums ir 2 gadi tas ilgs līdz 2019.gada novembrim.

Projekta laikā paredzēts sagatavot mācību materiālus un, sākot ar 2018.gada septembri, tos izmēģināt, piedāvājot arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 7.-8.klašu skolēniem līdzdarboties jaunu tehnisku iemaņu apgūšanā.


Projekta partneru tikšanās Polijā, Gdaņskā

2018.gada janvārī

2018.janvārī notika pirmā projekta partneru tikšanās Gdaņskā, Polijā, kurā piedalījās arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolotājas Inga Treimane un Elza Liniņa, lai iepazītos, apspriestu turpmāko sadarbības plānu, sadalītu pienākumus un rezultātu izpildi.

Attēlā projekta partneri no Lietuvas "Robotikas skolas" (projekta koordinatori), Polijas, Nīderlandes un Latvijas skolām un tehnoloģiju izstrādes institūcijām.



Ievads modernajās tehnoloģijās: Microbit

2019.g. 10. septembrī mūs skolā notika robotikas nodarbība "Ievads modernajās tehnoloģijās: Microbit". Skolēniem no Polijas, Krosno pilsētas bija iespēja gūt ieskatu Microbit kontrolieru programmēšanā. Nodarbību vadīja mūsu skolas matemātikas, informātikas un programmēšanas pamatu skolotāja Tatjana Strigaļova. Izmantojot Erasmus+ projekta "Kā izaudzināt izgudrotāju?" materiālus, skolēni izveidoja soļu skaitītāju un izgatavoja "Akmens, šķēres, papīrīts" spēli. Bez priekšzināšanām programmēšanā viņi ieguva savu pirmo pieredzi moderno tehnoloģiju pārvaldībā.

Paldies,

Laikmetīgā māksla. 21. gadsimta portrets

Sveicam!

Sveicam Rīgas domes balvas "Zelta pildspalva 2019" ieguvēju latviešu valodas un literatūras skolotāju Lauru Meijeri!

Kā izaudzināt izgudrotāju?

Divus gadus ilgušais Erasmus+ projekts "Kā izaudzināt izgudrotāju?" noslēdzās ar 2019.g. 19. oktobrī ar projekta rezultātu izplatīšanas pasākumu un profesionālās pilnveides kursiem Rīgas pilsētas un citu Latvijas pilsētu skolotājiem.

Projekta ietvaros tika izveidoti 4 tehnoloģiju un robotikas apmācību moduļu materiāli skolotājiem un skolēniem: 3D modelēšana un drukāšana, LEGO tehnoloģijas, Micro:bit tehnoloģijas un integrētais modulis. Šie materiāli izmantojami skolās, interešu grupās, bērnu un jaunatnes centros skolēniem vecumā no 7-19 gadiem. Projekta materiālu testēšanā iesaistītie 4 valstu skolotāji un 19. oktobra apmācību kursu dalībnieki no Latvijas atzina, ka profesionālo tehnoloģiju ekspertu no Lietuvas, Nīderlandes un Polijas sagatavotais materiāls ir ļoti kvalitatīvs, interesants, vispusīgs. Tas rosinās skolēnu interesi par tehnoloģijām, STEAM priekšmetiem un ir viegli apgūstams.

Projekta ietvaros tehnoloģiju un robotikas profesionālās pilnveides kursus Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā ir izgājuši pedagogi no 22 Rīgas skolām, no 8 skolām ārpus Rīgas un 5 dažādiem jaunrades namiem un bērnu jaunatnes centriem. Paldies kursu vadītājām - Tatjanai Strigaļovai un Elzai Līnai Liniņai. Saite uz 3 min. video par projektu https://www.youtube.com/watch?v=3QhEQ_VmKOc

Sveicam mūsu skolas vieglatlētus ar dalību Rudens krosa stafetēs!

Skolas komandu rezultāts:

10.-12. Klašu grupā 4.vieta Rīgā!

Komandu pārstāvēja:

J.P.Lazdiņa, O.Grava, E.Gaile, I.H.Gūtmane, E.M.Kraule, K.Brics, P.H.Osipovs un A.Kosparenko.

Liels paldies par dalību sacensībās!

Eksperimenējot ar arheoloģiju jeb eksperimentālā arheoloģija

Līdz šim par arheoloģiju bijām dzirdējuši tikai kā par vēstures pētīšanas nozari, bet nesen, mācoties par aizvēsturi un antropoģenēzi, uzzinājām, ka, lai testētu un iekāptu aizvēstures cilvēkveidīgā kurpēs, arheoloģijai ir apakšnozare – eksperimentālā arheoloģija, kurā interesenti darbojas ar aizvēstures cilvēku rīkiem un materiāliem, lai izprastu viņu domāšanu un apskatītu to darbošanās iespēja

Lai arī mēs ar klasi šajā arheoloģijas virzienā varētu ieskatīties praktiski, mūsu klases audzinātājs uz skolu ataicināja Latvijas nacionalā vēstures muzeja arheologijas departamenta darbinieku Dr. hist. Artūru Tomsonu, zinošu arheologu, kurš pēdējos gados pievērsies tieši šīs nozares eksperimentālajai apakšnozarei.

Pēc viņa stāstītā radām atziņu, ka eksperimentālā arheoloģija ir vērtīga vēstures nozare, ar kuru var iegūt dziļākus priekšstatus par aizvēstures cilvēkveidīgo dzīvi un domāšanas virzienu, kā arī atklāt vai pierādīt dažādu darbarīku pastāvēšanu.

A. Tomsons bija atvedis nelielu daļu savā krājumā esošo aizvēsturē izmantoto iežu, paša uzmeistaroto darbarīku un rotu klāstu. Mūsu klases pirmais kopīgais uzdevums bija tos sarindot secīgā līnijā no pašiem primitīvākajiem, no iežiem veidotajiem, līdz pat no dzelzs kaldinātajiem darbarīkiem un aksesuāriem. Jāatzīst, šo darbu paveicām ļoti precīzi (atmiņā vēl dus tikko iegūtā informācija vēstures stundās).

Tad mums bija iespēja pašiem iemēģināt roku primitīvāko akmens darbarīku veidošanā. Te pārliecinājāmies, ka, lai gan seno laiku cilvēkveidīgā smadzeņu tilpums bijis daudz reižu mazāks par mūsdienu, izdzīvošanai un darba rīku gatavošanai vajadzēja speciālas un precīzas iemaņas, kuras mūsu gadsimtā jau sen kā aizmirsušās.

Tomēr, izkāpjot no parastā vēstures stundu režīma un iekāpjot eksperimentēšanā ar aizvēstures sadzīves liecībām, ieguvām jaunu perspektīvu uz šo vēstures periodu un tā problēmām.

Ar sveicieniem no aizvēstures

10. a klase