Pēc ziemas brīvlaika, 2021. gada 4. janvārī, 7.-12.klašu skolēni mācības atsāk attālināti.

Sveicam svētkos!

Mūsu skola un Laimas namiņa akcija.

Vissirsnīgākais paldies katram Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas saimes loceklim, kurš pielika savu roku Laimas labdarības namiņa akcijā. Visi kopā esam piepildījuši trīsdesmit trīs mazu sirsniņu - Janas, Arinas, Katrīnas, Pētera, Kitijas, Raivo, Santas, Tikhona, Kirila, Keitas, Darias, Ģertrūdes, Leldes, Edvarda, Daniela, Kristiāna, Sanijas, Elzas, Mārča Kārļa, Jēkaba, Māra, Nikolasa, Jāņa Māra, Kārļa, Ēvalda, Domenika, Ketrīnas, Nikolas, Emīla, Danas, Megijas, Patrika un Madara - sapņus visā Latvijā!
Mēs priecājamies, ka arī šajā ļoti sarežģītajā laikā, mūsu skola ir vienota, spēcīga garā un spēj vairot labo. Vēlam jums visiem ģimeniskus, siltus un drošus svētkus!


Skolēnu Padome

Rīgas pilsētas 4. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem

 4. decembrī norisinājās Rīgas pilsētas 4. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde, kuru organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Šajos pandēmijas apstākļos, stingri ievērojot epidemioloģiskās prasības, olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Pavisam olimpiādei tika pieteikti 85 dalībnieki no 25 Rīgas skolām. Līdz veiksmīgai uzdevumu izpildei, koda uzrakstīšanai un savlaicīgai darba iesniegšanai tika 76 censoņi.

Olimpiādes uzdevumi aptvēra visdažādākās ģeogrāfijas nozares un apakšnozares – kultūras, apdzīvojuma, klimata, ūdeņu, valodu, ekonomisko un daudzas citas. Arī uzdevumi tika veidoti tā, lai tie būtu kā daudzveidīgi, tā interesanti, iekļaujot dažādas kartes, attēlus un video.

1. uzdevumā bija jāzina, kā sauc dažādu Latvijas apdzīvoto vietu iedzīvotājus. Vairums zināja, ka Rīgā dzīvo rīdzinieki, bet tikai daži zina stāstīt, ka uz Zaļeniekiem jābrauc apciemot zaļeniekus, bet Cēsu iedzīvotāji jādēvē par cēsniekiem, Ludzas – par ludzāniešiem. Toties to, ka Cirmā mīt cirmānieši, zināja vienīgi Haralds Fogelis. Cirmai vēl laimējās, jo Mārcienā dzīvojošos mārcēniešus neatpazina neviens, tāpat kā Sāvienā dzīvojošie sāvēnieši vai sāvienieši izrādījās pārāk ciets rieksts. Kopumā ar uzdevumu vislabāk tika galā Monta Vaiteka.

2. uzdevumā bija jāatceras ļoti seni notikumi no laikiem, kad pa Zemes virsmu staigāja dinozauri un pat vēl senāki laiki un radījumi. Kurā ērā izveidojās Himalaju kalni, kurā parādījās arheopterikss – viens no primitīvākajiem putniem? Vēsturiskajā ģeogrāfijā izcilus rezultātus uzrādīja Linda Reimane un Toms Mārtiņš Linkaits.

3. uzdevumā vajadzēja parādīt zināšanas par dabas resursiem. Jāzina, kurš resurss ir izsmeļams, kurš – neizsmeļams, kurš ir atjaunojams, bet kurš – neatjaunojams. Šajā uzdevumā daudziem skolēniem veicās ļoti labi, ļaujot cerēt uz jaunās paaudzes nopietno attieksmi pret ilgtspējīgu attīstību. Pie maksimālā punktu skaita tika Rasa Droiska, Daniels Rimšs, Dorians Jakovļevs, Kristiāna Šaško un Oskars Grava.

4. uzdevumā tika jautāts par Dienvidamerikas klimatu. Kāpēc ekvatoriālā josla nestiepjas pa visu kontinentu, kāpēc tropu josla iestiepjas tālu gar piekrasti, bet aukstā straume sekmējusi Atakamas tuksneša veidošanos? Nepārspēts palika Dāvis Rendijs Drukaļskis.

5. uzdevumā nācās skatīties video par Amazones upi, zināt, kā elninjo ietekmē Dienvidamerikas zvejniekus, un vismaz kaut ko zināt par latviešu izcelsmes dēkaini Aleksandru Laimi un upēm Dienvidamerikā, kuras nes dažādu Latvijas upju vārdus. Ar augstākajiem rezultātiem jāuzteic Artis Vilks un Linda Reimane.

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuri draudzējas ar matemātiku, jo vajadzēja daudz rēķināt. Bija jāaprēķina ne tikai dabisko pieaugumu, migrācijas saldo un dzimstības koeficientu, bet arī COVID-19 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju novados! Īpaši jāuzteic trīs skolēni, kuri vienīgie visu aprēķināja pareizi – Linda Reimane, Sandijs Rakstiņš un Poļina Kurkotova.

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Pareizā secībā bija jāsakārto Baltijas jūras attīstības stadijas, vietas, kur Jāņos līst visretāk, kuros novados visvairāk COVID-19 slimnieku, kura apdzīvotā vieta tuvāk Daugavas iztekai, kurā Baltijas valstī visagrāk zied zemenes un daudzi citi interesanti jautājumi, izmantojot dažādas kartes. Ar šo uzdevumu ideāli tika galā 4 skolēni – Linda Reimane, Haralds Fogelis, Eva Elizabete Vīksna un Rūdolfs Apinis.

8. uzdevums parādīja tos skolēnus, kuri nekļūdīgi orientējas Eiropas kartē. Viņi zina, kur dzīvo Ziemassvētku vecītis, zina, no kuras valsts nāk Pepija Garzeķe, uz kuru valsti jābrauc skaistākos fjordus lūkot, bet kur notiek referendums par «helihopteru naudu», kura valsts pērn nomainījusi nosaukumu, bet kura liela sala Vidusjūrā pieder Itālijai. Un daudz ko citu arī! 16 skolēni uzdevumā ieguva maksimālo punktu skaitu, tāpēc visus neuzskaitīsim.

9. uzdevumā bija jādemonstrē ģeogrāfiskā domāšana. Dienas garums, Zemes rotācija, ģeogrāfiskās koordinātas un citi ģeogrāfijas pamatjautājumi atklāja 6 izcilus skolēnus, tie ir – Artis Vilks, Rasa Droiska, Haralds Fogelis, Matīss Lotārs Nusbergs, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.

10. uzdevums lika paskatīties uz pasauli pēc pandēmijas. Noteikti mūsu dzīvē daudz kas būs mainījies. Kas tas būs? Un kā tas būs mainījies? To vislabāk zināja pastāstīt Dāvis Rendijs Drukaļskis, Rasa Droiska, Matīss Lotārs Nusbergs, Sandijs Rakstiņš, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.

11. uzdevumā, pēc tam, kad tik ilgi bija strādāts, nācās mazliet uzdziedāt. Izrādās, arī dziesmās ģeogrāfijas netrūkst. «Čikāgas piecīšu» dziesmās ir tik daudz vietvārdu! Un tos visus nekļūdīgi zināja 15 skolēni.

12. uzdevumā (darbā ar tekstu) vajadzēja virtuāli izstaigāt savulaik Krišjāņa Barona noieto ceļu no Tartu līdz Dundagai. Krišjānis Barons pēc ceļa noiešanas uzrakstīja pirmo Baltijas ģeogrāfijas mācību grāmatu, no kuras vēlāk mācījās skolēni. Uz āķīgajiem jautājumiem visprecīzāk atbildēja Dāvis Rendijs Drukaļskis, Artis Vilks, Matīss Lotārs Nusbergs un Kristiāna Šaško. Viņi visi noteikti būtu lieliski ceļabiedri šajā kultūrģeogrāfiskajā ceļā.

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti.

8. klašu grupā labāko rezultātu uzrādīja RŪDOLFS APINIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Apsveicam!

1. vietas diploms Rūdolfam Apinim.

2. vietas diploms Annai Dzudzinskai, Aleksejam Hvalejam un Kristiānai Šaško.

3. vietas diploms Maksimilianam Šrusteram, Luīzei Reinšmitei, Elizabetei Burkovskai un Iļjam Fomkinam.

Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 47. vidusskolā, Rīgas Valsts Klasiskajā ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas Purvciema vidusskolā.

Atzinība Nikolai Lavriņenko, Annai Juknai, Amandai Pēcei, Unai Undīnei Ungurei, Tīnai Vasiļevskai un Austrai Ošiņai.

9. klašu grupā labāko rezultātu sasniedza DĀVIS RENDIJS DRUKAĻSKIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Viņš arī olimpiādes absolūtais uzvarētājs. Apsveicam!

1. vietas diploms Dāvim Rendijam Drukaļskim, Artim Vilkam, Lindai Reimanei, Rasai Droiskai, Haraldam Fogelim, Matīsam Lotāram Nusbergam un Semjonam Fiškisam.

2. vietas diploms Sandijam Rakstiņam, Tomam Mārtiņam Linkaitam, Danielam Rimšam un Poļinai Kurkotovai.

3. vietas diploms Andrim Mazajam, Kristiānai Kārkliņai, Ilya Reutin un Patrikam Tomam Līvmanim.

Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas 89. vidusskolā, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā, Rīgas 84. vidusskolā, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas 40. vidusskolā un Rīgas Igauņu pamatskolā.

Atzinība Georgijam Korelovam, Elizavetai Romamantevai, Valentinam Jubelam, Edvardam Ozoliņam, Ivanam Nazarovam, Ancei Kucinai un Marijai Solodovņikai.

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Aija Ciematniece (Rīgas 6. vidusskola), Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Alvis Tukāns (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inita Grabe (Rīgas Valsts 3. ģimnāzija), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Ļubova Selutina (Rīgas Purvciema vidusskola), Nataļja Zapaščikova (Rīgas Daugavgrīvas vidusskola), Santa Baumane (Rīgas 49. vidusskola), Santa Viļuma (Rīgas 89. vidusskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Uz tikšanos 5. olimpiādē pēc gada!

Andris Ģērmanis

Mūsdienu Krišjānis Barons kultūrģeogrāfiskajā ceļā

Tālajā 1859. gadā Krišjānis Barons kājām veica ceļu no Tērbatas (tagad – Tartu) līdz Dundagai. Pēc noietā ceļa tapa pirmā Baltijas ģeogrāfijas un skolu ģeogrāfijas mācību grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti».

Šogad, kad visu laiku izcilākajai Latvijas personībai (par tādu Dainu Tēvs atzīts 2004. gadā) aprit 185 gadi, Krišjāņa Barona muzejam radās ideja, ka savulaik noieto ceļu vajadzētu atkārtot. Lai ieceri realizētu, Krišjāņa Barona muzejs vērsās pie Imanta Ziedoņa muzeja, jo pēdējam ir liela pieredze dažādu pārgājienu organizēšanā.

Rezultātā tapa plāns ceļa noiešanai vēlreiz. «Jāņa Sēta» izpētīja senās kartes un izveidoja mūsdienās izejamu ceļu karti, bet Imanta Ziedoņa muzejs organizēja konkursu potenciālajiem gājējiem.

Konkursa rezultātā Imanta Ziedoņa muzejs par vienu no mūsdienu Krišjāņiem Baroniem izraudzījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāju Andri Ģērmani. Par citiem ceļa gājējiem kļuva arī valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas un Latvijas kultūras ministri, dziedātājs Renārs Kaupers, laika ziņu redaktors Toms Bricis un citi. Pavisam tika izraudzīti 65 mūsdienu Krišjāņi Baroni, katram uzticot savu ceļa posmu.

Atmiņās par tā laika ceļojumu Krišjānis Barons raksta: «Ar sava ceļojuma iespaidiem un novērojumiem biju pilnīgā mierā. Galvenais, mācījos, sakarā nākdams ar dažādiem ļaudīm un apstākļiem, gan citus, gan sevi pašu apzinīgāki pazīt un apsvērt.»

Mūsdienu ceļā skolotājam Andrim Ģērmanim tika uzticēts posms no Staburaga līdz Secei. Šajā ceļā skolotājs devās kopā ar četriem savas audzināmās (12. D) klases skolēniem – Paulu Lūciju, Alisi, Edgaru un Mārtiņu.

Pēc noietā ceļa posma skolotājs Andris Ģērmanis rakstīja:

«2. septembra rīts ir pelēks, apmācies, bet lietus nelīst. Možā noskaņojumā kāpjam transportā un dodamies uz Staburagu, lai no turienes sāktu man iedoto Barona ceļa posmu, kura garums līdz Secei ir 9 km.

Vienā no galvenajām lomām visā šajā pasākumā ir īpašā cepure, kas palīdzējusi Baronam tikt pāri Daugavai un citās lietās. Man galvā to uzliek Žanete Jaunzeme–Grende, sakot, ka es ar šo cepuri līdzinos Eduardam Veidenbaumam.

Vispirms ceļā meklējam un uzmērām dižkokus. Pārsteidz, ka tik īsā ceļa posmā izdodas atrast pat trīs (parastais osis – 4,16 m, parastā kļava – 3,64 m, parastais ozols – 4,44 m) milzeņus! Tas ļauj ar jauniešiem pārrunāt dižkoku nozīmi un funkcijas – ekoloģisko, kultūrvēsturisko un ainavisko.

Izdodas īstenot arī nelielus dzejas lasījumus uz ceļā sastaptajiem laukakmeņu krāvumiem kādā izmantotā karjerā. Par to parūpējas Paula Lūcija un Alise – abas jaunās dzejnieces jau plūkušas uzvaras laurus dažādos dzejas konkursos.

Ik pa brīdim pieminam arī Imantu Ziedoni Zemgales sakarā. Atceramies Ziedoņa rakstīto: «Es pateicos Zemgalei, kas man deva Dievu. Tas bija kādā lauku sētā. Laikam Džūkstē.» Pieminam arī «Leišmalīti».

Ejot savulaik Barona ieto ceļu, nemitīgi vērojam kultūrainavas. Ieraugām lielo mežu daudzveidību, kuros daudz lapukoku, ir gan ošu gatves, gan bērzu birztalas, kas ļoti raksturīgas Zemgalei. Lauki apstrādāti, vairums ražas novākta.

Saprotam, ka ceļš un apkārt esošās ainavas gan kopš Barona laikiem ir būtiski mainījušās. Mazāk mežu, mozaīkveida lauku ainavu nomainījušas vienlaidu platības ar vienu lauksaimniecības kultūru. Noteikti šīs izmaiņas arī mazinājušas bioloģisko daudzveidību, bet šur tur pamanāma arī Kanādas zeltslotiņa un Sosnovska latvānis – no ārzemēm ievazātās augu sugas. Kaut arī zirgus nemanām, vairākās vietās vēl pa kādam govju ganāmpulkam var ieraudzīt.

Tā pamazām ceļš mūs aizved līdz Seces ciemam. Ļaujamies priekam uzrāpties uz salmu ruļļiem un lieliem laukakmeņiem, priecājamies par satiktu teliņu un lidojošiem putnu bariem, senu dzirnavu drupām un riteņbraucēju ar pilnu grozu Seces gailenēm. Apspriežam latviešu nacionālo virtuvi, par ko izvēršas interesanta diskusija.

Noslēgumā viesojamies Seces pagastmājā. Te nolasu lekciju «Vietas novadpētniecība un Zemgales kultūrainavas». Pēc lekcijas izvēršas neliela diskusija par Seces pagasta vietvārdiem.

Lekcijā stāstu par vietām, to pazīmēm un pētīšanu. Lielu interesi raisa arī otrajā tās daļā stāstītais un rādītais par Zemgales kultūrainavām. Platlapju meži, ozoli, auglīgās augsnes un tīrumi, blīvais upju tīkls, lazdu audzes, mazais ezerainums, ķieģeļnīcas, koku alejas, pļavas un īpašie augi (lēdzerkste, villainā gundega, lielā zvaigznīte, zīda magone) – tie ir daži no Zemgales kultūrainavas neatņemamiem elementiem. Apskatām arī desmit īpašas vietas Zemgalē no projekta «Ainavu dārgumi».

Nevaram atturēties no piedāvājuma iegriezties arī Seces baznīcā. Tur savulaik darbojies Frīdrihs Mālberģis. Viņš bijis Krišjāņa Barona skolotājs, vēlāk daudzus gadus skolojis Seces bērnus. Apglabāts Seces baznīcas kapos, kur arī nolasām nelielu fragmentu no viņa poēmas «Staburags un Liesma». It kā atkal satiekoties pēc daudziem gadiem.

Secē mūs uzņēma ļoti silti. Paldies visiem labajiem ļaudīm, kuri palīdzēja šī ceļa plānošanā un noiešanā! Šis kultūrvēsturiskais un kultūrģeogrāfiskais piedzīvojums vienmēr saglabāsies atmiņā.»

Šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izvietota izstāde «Tuvie», ir otrreiz izdota un pie lasītājiem nonākusi Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti». Mūsdienu Krišjāņi Baroni par ceļā gūtajiem iespaidiem un atziņām ir uzrakstījuši grāmatu «Tuvie», tā pieejama šeit: https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/projekti/cela-ar-baronu/musdienu-baronu-cels-digitala-gramata-tuvie . Savukārt 2021. gadā būs skatāma arī filma.


Imants Ziedonis teicis:

«Es nezinu, cilvēki, kur manas mājas.

Tik - balti putekļi putinājas.»

Ceļā!


Andris Ģērmanis

Sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!

Iekšējie noteikumi

Mācību procesa organizācija

406958_b200

Sveicam Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 104.mācību gada absolventus un viņu tuviniekus.

Sveicam svētkos!

Priecīgas Lieldienas!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas attālināta mācību procesa pamatprincipi

Untitled
  1. Ieteikumi skolēnu mācībām attālināti , šeit
  2. Ieteikumi vecākiem, šeit
  3. Attālinātās mācības tiek organizētas pēc pagaidu mācību priekšmetu stundu saraksta, šeit
  4. Ieteikumi skolēnu un skolotāju fiziskām aktivitātēm, šeit.

Cienījamie skolēni un vecāki!

ppp

Cienījamie skolēni un vecāki!

Sakarā ar ārkārtējo situāciju mūsu valstī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija laikā no 2020. gada 23. marta līdz 14. aprīlim mācību procesu organizēs attālināti.

Sīkāku informāciju par mācību procesa organizēšanu saņemsiet e – klases pastā 23. martā.

Ģimnāzijas kanceleja šajā laikā pārtrauc apmeklētāju pieņemšanu klātienē. Nepieciešamos dokumentus varat pieprasīt elektroniski e – pastā: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Šonedēļ Jums ir brīvlaiks un par mācībām nav jādomā, tāpēc lai mazinātu riskus savai veselībai, piemēram, braukšana sabiedriskajā transportā, lūdzu, nebrauciet uz skolu pēc mācību grāmatām.

Brīvlaikā atpūtieties, rūpējieties par savu un savu tuvinieku veselību, neaizmirstiet iziet pastaigā!

Pārtrauc valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi.

Reiz-tika-bridinats-ka-1

Pārtrauc valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Svešvalodu eksāmenu norise 12. klasēm pārcelta uz 2020.gada 12.-15. maiju.

• angļu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 12. maijā, mutvārdu daļa – 12., 13. un 14. maijā;
• vācu valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa - 2020. gada 13. maijā;
• krievu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 14. maijā, mutvārdu daļa – 14. un 15 maijā;
• franču valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa − 2020. gada 15. maijā.

Draudzīgā aicinājuma medaļa


Draudzīgā aicinājuma medaļa ir augstākais Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums. 2020.gadā apbalvoto skaitā ir arī Rīgas Valsts 2.gimnāzijas absolventes un skolotājas:

  • nominācijā Absolvents Alise Zita Zeidaka par izciliem mācību sasniegumiem un daudzpusīgu sabiedrisko darbību;
  • nominācijā Absolvents Elīza Ozola par izciliem sasniegumiem mācībās, 2019.gadā izcīnot bronzas medaļu starptautiskajā ekonomikas olimpiādē;
  • nominācijā Skolotājs/mācībspēks Ineta Vīksna par izcilu darbu, sagatavojot skolēnus starptautiskiem panākumiem;
  • nominācijā Skolotājs/mācībspēks Vija Valtere par radošu, inovatīvu, uz augstiem sasniegumiem virzītu darbu skolēnu izglītošanā.


Sveicam, saņemot Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu!

Valsts 2.ģimnāzijas jauktais koris diriģenta Edgara Vītola vadībā piedalījās Mežaparka Lielās estrādes spāru svētkos

8. janvārī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas jauktais koris diriģenta Edgara Vītola vadībā piedalījās Mežaparka Lielās estrādes spāru svētkos. Virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopīgo veidolu. Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas jauktais koris ar savu dziedājumu ieskandināja jauno estrādi.

Video https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/video-mezaparka-lielas-estrades-sparu-svetki.a344080/

I mācību semestra noslēguma pasākums

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, 7. - 9. klašu skolēni pulcējās zālē uz I mācību semestra noslēguma pasākumu, kurā priecājās par meiteņu kora, Ilonas Plūmes vadībā, dziedātajām Ziemassvētku dziesmām un izteica atzinību skolēniem ar augstiem mācību sasniegumiem.

SMU

 20. decembrī skolā norisinājās SMU (Skolēnu mācību uzņēmumu) Ziemassvētku tirdziņš, kurā piedalījās 6 skolas SMU no 7.a un 11.b klases. Skolēni tirdziņā piedāvāja vannas bumbas, ķermeņa skrubjus, žāvētus ābolu čipsus, vaska salvetes, plaukstu atlējumus, dzimtas koku ar personalizētu dizainu un kaltētus augļus un ogas. Skola SMU programmu īsteno sarbībā ar JAL (Junior Achievement Latvia)

Starptautiski biznesa ideju konkursi ekonomikā


Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu (SSE Riga), no 2013. gada organizē biznesa ideju konkursus ekonomikā Latvijas Valsts ģimnāziju 10. – 12. klašu skolēnu komandām. No 2015. gada konkurss kļuvis starptautisks, jo konkursa finālā Latvijas Valsts ģimnāziju komandām pievienojas ārvalstu komandas.

Konkursa tēmas saistītas ar dažādām aktualitātēm ekonomikā: ilgtspējīgas biznesa idejas, ilgtspējīgs iepakojums, vietējā ražotāja preces konkurētspēja, sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, koplietošanas ekonomika, cirkulārā jeb aprites ekonomika.

Konkurss noris divās kārtās. Pirmajā kārtā skolēniem ir iespēja piedalīties Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju divās Skype lekcijās, kur tiek apskatīta konkursa tēmas un izstāstīta informācija par veicamajiem uzdevumiem un vērtēšanas kritērijiem. Tad konkursa dalībnieki iesūta savus darbus, kuri tiek izvērtēti un labākajiem dota iespēja piedalīties finālā. Finālā konkursa komandu dalībnieki kopā ar mentoriem - Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem izveido savu darbu prezentācijas. Skolēni savu paveikto prezentā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekspertu komisijai, kura izvērtē skolēnu sniegumu.

Konkurss veicina sadarbību starp skolu, augstskolu un darba vidi.

Laikmetīgā māksla. 21. gadsimta portrets