Tikšanās ar rakstnieci

Šī gada 19.februārī skolas lasītavā varēja satikt latviešu rakstnieci, Latvijas Nacionālā teātra dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci. Skolēniem bija iespēja iepazīt grāmatas "Puika, kurš redzēja tumsā" autori, kā arī uzzināt vairāk par grāmatas tapšanas procesu.

Viņa pastāstīja, kā kļuva par dramaturģi, kuras darbi tagad tiek iestudēti dažādos teātros, arī Latvijas Nacionālajā teātrī, tepat RV2Ģ kaimiņos. Rakstniece deva dažādus padomus audzēkņiem attiecībā uz grāmatu rakstīšanu.

7.b un c klašu skolēni uz lapiņām bija sagatavojuši jautājumus, lai vēl labāk iepazītu rakstnieci un viņas grāmatas tēlus. Viņi literatūras stundās bija lasījuši un analizējuši rakstnieces romānu "Puika, kurš redzēja tumsā", tāpēc tikšanās bija ļoti gaidīta. Notikums bija vērtīgs ar to, ka skolēni varēja uzzināt jaunus, vēl nedzirdētus faktus par autores dzīvi. Pasākuma noslēgumā ikviens varēja uzdot savus jautājumus.
Šī tikšanās ar rakstnieci bija izglītojošs un aizraujošs pasākums, kurā netrūka arī humora.

Teksts - Liene Zvane (8.c), foto - Gunta Barbāne


Prozas lasījumi 2023

​Ziemīgā pēcpusdienā, 8.decembrī, divpadsmito klašu audzēkņi, kuri pirmo gadu apgūst mācību priekšmetu "Radošā rakstīšana", skolas lasītavā lasīja savus prozas fragmentus. Tos klausījās un vērtēja arī rakstniece Inga Žolude.

Prozas lasījumu ideja dzima tādēļ, ka decembris Latvijā ir prozas mēnesis. Festivāla "Prozas lasījumi" mājaslapā rakstīts, ka "tā ietvaros ir iespēja redzēt un dzirdēt pašu svaigāko, aktuālāko, kas šobrīd top, nesen ir tapis Latvijas literatūrā". Šī iemesla dēļ mēs, jaunie cilvēki, kuri iepazīstam rakstīšanas pasauli, vēlējāmies piedāvāt savus prozas darbus. Tos sakārtojām pēc cikliem, kuriem katrs no mums iziet cauri: sākumā bērnībai, tad nonākot līdz nākamajam dzīves atskaites punktam, kas ir pilnbrieds jeb astoņpadsmit gadi, un tad jau pieaugšana, jaunas dzīves pieredzēšana…Pēc katra prozas fragmenta nolasīšanas un novērtēšanas I. Žolude autoram pasniedza skolas sarūpēto rakstīšanas veicināšanas grāmatu "Raksti!". Pasākumam bija vēl neizjusta, patīkama pēcgarša, un tas ilgi paliks atmiņā.

Paldies mūsu skolotājai Guntai Barbānei un rakstniecei Ingai Žoludei par iespēju, kas tika dota jauniešiem!

Teksts: Marta Veismane, 12.a

12.b klase apmeklē LNMM nodarbību "Personības darbnīca"

29. novembrī 12. b klases skolēni apmeklēja LNMM nodarbību "Personības darbnīca" saistībā ar muzejā apskatāmo Jāzepam Grosvaldam veltīto izstādi "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" (1891–1920).

Nodarbības pirmajā daļā skolēni apskatīja izstādi gida pavadībā. Ar saviem iespaidiem dalās skolēns K. Reķis: "J. Grosvalds ir labs piemērs, ka arī īsā dzīves laikā var kļūt par izcilu un ievērojamu mākslinieku, radīt paliekošu un vērtīgu iespaidu mākslas vēsturē gan savas valsts, gan visas pasaules mērogā. Mākslinieka gleznojumos ir redzams viņa bezrūpīgums un radošums." Savukārt pasākuma noslēgumā jaunieši grupās veidoja savus modernisma mākslas darbus, atspoguļojot mūsdienu jauniešu personības.

Teksts: Ilva Lazdāne

10.a klase apmeklē Ziedoņa klases nodarbību “Blēņas un pasakas”

​27. septembrī 10.a klase devās uz Ziedoņa klases nodarbību "Blēņas un pasakas", kur, veicot uzdevumus, skolēni gan izdzīvoja Imanta Ziedoņa trīs pasakas, gan arī iepazina viens otru.

Skolēnu pārdomas pēc Ziedoņa klases piedzīvojuma:

"Ekskursija uz Ziedoņa klasi izvērtās par saliedējošu un izzinošu pasākumu, jo, atbildot uz jautājumiem par rakstnieku, bija iespējams gan parādīt jau esošās zināšanas, gan uzzināt ko jaunu, piemēram, ka Ziedonis vēlējies kļūt par dārznieku. Izlaušanās spēle bija kārtīgs izaicinājums, jo, lai tiktu ārā no Ziedoņa pasaku istabām, bija jākomunicē un jādarbojas kopīgi."

"Izlaušanās istaba lika domāt daudzpusīgi un izmantot loģisko domāšanu, nevis tikai mācīties kādu teoriju. Un tas man patika."

"Man ļoti patika, ka Ziedoņa klase iziet no klasiskajiem muzeja rāmjiem un ļauj darboties, padarot izzināšanu interesantāku."

"Visvērtīgāk bija ne tikai sadarboties un kopā nonākt līdz atrisinājumam (šajā gadījumā brīvībai), bet arī sākt pamazām uztvert, kādi ir mani klasesbiedri. Ziedoņa klases izlaušanās uzdevumi prasīja no mums radošumu un asprātību, un katrs piedāvāja savas idejas. Un tas viss notika jautrā un smieklu pilnā gaisotnē!"

"Nekad nebiju domājusi, cik ļoti maz vajadzēs, lai saliedētu mūsu klasi."

"Pēc šīs ekskursijas es jūtos iederīgāka un zinu, ka atrodos pareizajā vietā."

"Dzīves jēga ir prieks!"


11. a klases skolēni siltā maija pēcpusdienā devās ciemos pie A. Čaka

Atskaite: 11. a klases skolēni siltā maija pēcpusdienā devās ciemos pie A. Čaka, kur laipni sagaidīja muzeja vadītāja A. Medne. Skolniece M. Liepiņa:,, A. Čaka muzejs palīdzēja redzēt Čaku no īstās puses, ka kādreiz zināju dzejnieku kā ,,Mūžības skartie" autoru, tad tagad zinu arī autora biogrāfiju un citus darbus." K. Slavinska:,, Ļoti patika muzeja apmeklējums, bija interesanti un autentiski. Ļoti patīkama atmosfēra."M. Ķempe: ,,Man šķiet, ka divas autentiski saglabājušās istabas dod tikai mazumpiegaršu. Es gribētu, lai viss dzīvoklis būtu saglabāts tā, kā tas izskatījās, kad Čaks tur dzīvoja, un lai ieejot varētu justies kā pirms 100 gadiem."  

11. E klases Farmācijas muzeja apmeklējums

2023. gada 25. aprīlī mēs devāmies uz Farmācijas muzeju Rīgā, Vāgnera ielā 13.

Interesants likās fakts, ka agrāk dziednieki šifrēja ārstniecisko augu nosaukumus, lai saglabātu savas profesijas slepenību un pieprasījumu.. Tad mūs iepazīstināja ar veclatviešu pēršanās paražām, ticējumiem, un ekskursiju noslēdza mūks, kurš demonstrēja ķīmiskas reakcijas, tās saucot par maģiju, un pasniedza mums ļoti garšīgu tēju.

Kopumā muzeja apmeklējums bija ļoti izglītojošs un interesants. Lai gan ekskursija ilga tikai stundu, pavadītais laiks tur bija noderīgs un informatīvs.

Klasesbiedru iespaidi par muzeju:

Elīna - Farmācijas muzejā bija prieks, ka varēja uzzināt vairāk par medicīnas vēsturi no ķīmijas puses (zāļu attīstība), ņemot vērā, ka pirms tam medicīnas attīstību biju apskatījusi tikai no medicīnā vēsturiski izmantoto tehniku (piem., operāciju) puses.

Paula - Man no farmācijas muzeja apmeklējuma visvairāk palika atmiņā gides stāsts, kā cilvēki senatnē ārstēja nelielas brūcēs (asiņojošās ķermeņa daļas celšana virs sirds līmeņa un zirnekļu tīkla izmantošana marles vietā). Un vēl man palika atmiņā Latvijas Balzāma pudelīšu kolekcija un stāsts, ka tas agrāk esot bijis ārstniecisks līdzeklis.

Rēzija - Man farmācijas muzejā patika visas tās zālīšu tējas lietas un agrīnās medicīnas vēsture.

Sāra - Man ļoti patika un likās aizraujoša zāle, kurā bija aptieka, un telpa, kurā taisīja zāles.

22. martā RV2ģ skolēni programmas „Latvijas skolas soma“ ietvaros apmeklēja filmu „Mātes piens“.

 Te daži viedokļi no 11.c klases

No: Bea Kuģevica

Manas pārdomas pēc filmas "Mātes piens" noskatīšanās.

Šī filma man lika aizdomāties par to, kā skolēniem bija jādzīvo PSRS laikos, lai gan biju dzirdējusi stāstus no vecākiem un skolotājiem par viņu pieredzi skolā. Skatoties filmu, es spēju to vizuāli skaidrāk uztvert, kas man vedināja uz pārdomām, ka man ir vairāk jānovērtē sava brīvība, viedokļa brīvība. Par pašu filmu varu teikt, ka man patika ideja un man patika pārejas, kas tika izmantotas tajā. Mazliet mulsināja tas, ka "mātes piens" tik daudz neatspoguļojās filmā, kā man likās pirms tās noskatīšanās, izlasot aprakstu, jo, cik noprotu, centrālā doma ir vērsta kā ieskats Padomju Savienības iedzīvotāja dzīvē, ikdienā. Kopumā man tā patika un arī ieteiktu skatīties citiem, īpaši skolēniem.

No: Marks Spricis

Mātes piens lika man aizdomāties par dzīvi Padomju Savienībā, par to kā mani tuvinieki dzīvoja valstī bez brīvības. Filma arī liek domāt par to, kas ir mātes uzdevums. Man ļoti patika filmas skati un kinomatogrāfija. Visi aktieri bija ļoti meistarīgi un pārliecinoši, īpaši laba man šķita Maijas Doveikas aktierspēle, kas bija ļoti emocionāla.

Edvards Reksnis, 10.b

Padomju zābaki vai gumijnieki?

Tad un tagad. PSRS un Latvija. Rodas atbildes vai jautājumi? Ināras Kolmanes filma ''Mātes piens'', kas uzņemta pēc Noras Ikstenas romāna ''Mātes piens'' motīviem, ir viss, kas bijis un ir. Darbam piemīt tāda īpaša maģija – izraut no ikdienas un iemest padomju gumijniekos.

Kāpēc ne zābakos? Vai nepilnās 2 stundās ir iespējams ietērpt mūsu tautas, senču desmitiem gadu ilgušās sāpes? Nē, bet iedegt iedvesmu, oglīti iztēlei gan. Drūmie ģīmji, raksturi, toņi, dzīvokļi, tapetes, apģērbi, grāmatas, skati un ikdiena liek izjust depresiju. To depresiju, kas virmoja tā laika ieslodzītajos "latviešos'' – Astrā, vectēvā, vecmātē. Realitāte bija nepaciešama, un dzīve tāpat.

Gluži kā mūsdienās cilvēki bija apspiesti. Pretošanās padomju režīmam – cietums, skaidrošanās. Uzskatu atšķirība, patieso vērtību atgādināšana – nāve, izraidīšana, nodevēja saturs. Kā izdzīvot? Kad tas beigsies, kad kļūs labāk? Cilvēku dusmas filmā krājas un krājas. Ja daži spēj nodzīvot, savu nepasakot un turot mēli aiz zobiem, tad citiem sākas problēmas. Maijas Doveikas attēlotā Astra – sāpju epicentrs. Naids, dusmas, bērns, padomju režīms, netaisnīgi vīrieši sabojāja viņu. Ilgi kārotā karjera – vējā. Mentālās veselības problēmas – posts. Tāda nu bija tā ikdiena, bet vai tas bija viss? Vai tiešām mēs brīvību vēlāk sasniedzām, remdējot uzkrāto sāpi?

Astrai un viņas meitai Norai, kuru atveidoja Rūta Kronberga, bija saspīlētas attiecības. Gribās teikt, ka abas bija apmainītas vietām, jo Astra ar pienu meitu nebaroja, taču pēc darba mājās ar ēdienu galdā meita sagaidīja māti. Neskatoties uz asajiem notikumiem, Nora ģimeni sargāja, mīlēja, meloja padomju funkcionāriem. Viņa riskēja ar izglītību, lai paglābtu tuvākos. Šis parāda to, ka, lai cik sarežģīti bija PSRS okupētajā Latvijā,ģimene cilvēkus vienoja, bija vērtība, un mīlestība pret to nepazuda.

Padomju "drūmā aura'' uzburta, apspiestība atspoguļota, neapmierinātība līdz kaulam. Ko vēl prasās? Ko vēl gribas? Grūti teikt, bet tā nu bija. Filmā salīdzinoši virspusēji atspoguļota Padomju Savienībā dzīvojošo ikdiena. Bet vai mums vajag vairāk, lai rastu priekšstatu par seno? Vai mums vajag cildināt šīs idejas, kas mocījušas mūsu senčus? Nē, tāpēc filma ir krietns gājiens gumijniekos, kas aptver gan vērtības, gan traumu, kurai cauri esam briduši. 

11. a klases skolēnu viedoklis par filmu “Mātes piens”

Režisores Ināras Kolmanes nesen izveidotā filma ''Mātes piens'', kurai par pamatu ņemti Noras Ikstenas romāna ''Mātes piens'' motīvi, ir līdz sirds dziļumiem aizkustinošs stāsts par attiecībām, jūtām un dzīves 'kāpnēm.''

Manuprāt, filma izcili atspoguļoja ģimenes dzīves nevēlamās un nesimpatizējošākās problēmas. Pamatā romāns, tagad arī filma, attēlo mātes un meitas attiecības, nepamatoto naidu un beznosacījuma mīlestību. Stāsts ir par māti, kurai dzīve daudz nozīmē karjera, taču dzīvei patīk ieviest korekcijas, un Astra kļūst par mammu. Plašāk tieši N. Ikstenas romāns atklāj abu sieviešu iekšējās sajūtas. Mazajai Norai tās bija ilgas pēc mammas mīlestības, taču Astrai vēlme pazust no pasaules, kurā viņai nebija jādzīvo. Filmā caurvijās daudz grāmatas teksta, taču nedaudz pietrūka varoņu pārdomu un to attēlojuma.

''Mātes piens'' atklāj plašu jūtu un emociju diapazonu, māca mīlēt un piedot. Pēc filmas domāju tikai par vienu jautājumu, vai tiešām mātes piena nedošana pasargāja mazo Noru no tālākām dzīves ciešanām?

Samanta Štrausa

Uz Noras Ikstenas romāna balstītā filma spilgti attēlo mātes-meitas mīlestību, precīzāk, problēmas un grūtības, ar ko abas puses saskaras šajās attiecībās. Ināra Kolmane kā filmas režisore to ļoti spilgti un vizuāli baudāmi atspoguļoja uz ekrāna.

Daudz kas filmā nebija pateikts dialogā, bet gan zemtekstā. Klasē bažbrīd radās problēma, jo daļa no zemtekstā paslēptajām domām atsaucās uz padomju laikiem, tādējādi radot neskaidrības jaunākajām paaudzēm, kas šīs lietas varētu nepamanīt vai nesaprast.

Manuprāt, šī ir viena no nozīmīgākajām latviešu filmām pēdējā laikā. Ir tapušas daudzas vizuāli aizraujošas filmās, kā "Māsas" vai "Neona pavasaris", taču tās nebija atspoguļojušas tik reālu un latvisku problēmu, kā to izdarīja "Mātes piens".

Matīss Pumpurs

Kopā ar klasi apmeklējām Ināra Kolmanes filmu "Mātes piens", kas lika sasaistīt savu dzīvi ar ekrānā redzamo.

Filma attēloja mātes un bērnu paaudžu skaudrās attiecības, un, lai gan filma ir veidota pēc Noras Ikstenas "Mātes piens" romāna motīviem, tomēr attiecības filmā tika attēlotas precīzāk, īpaši izceļot Marijas Doveikas aktierspēli. Uzskatu, ka filma iegūs panākumus, jo saturs un sižets ir sasaistāms ar mūsdienām. Arī Raimonda Tiguļa mūzikas pavadījums "Simfonietta Rīga" izpildījumā ir augsti novērtējams.

Filmas potenciāls ir liels, un, redzot attēloto sievietes lomu sabiedrībā un tās pienākumu, tā runā ar mums par svarīgām, ikdienā mazāk runātām tēmām.

Marta Veismane 

Barikāžu muzeja apmeklējums

Es pirmo reizi apmeklēju barikāžu muzeju. Patika, ka gide vairākas reizes izskaidroja un lika pareizi saprast, kas ir barikādes, to īsto definīciju un būtību, mērķi. Likās interesanta, tā teikt, ievaddaļa, kurā pastāstīja vispārīgi par padomju laikiem, komunālā dzīvokļa sadzīvi, cenzūru. Ļoti iesaistoši šķita uzdevumi, ko lika veikt pa pāriem. Varbūt prasījās nedaudz vairāk tieši pastāstīt par pašiem eksponātiem, piemēram, par kamerām, ar ko tās atšķīrās, kam piederējušas utt. Visvairāk man patika grozāmais MK barikāžu plānojums, jo, tādu eksponātu apskatot, var gūt pareizu priekšstatu par "aizsargežu", atrašanās vietu būtību. Mana lielākā atziņa - informācija ir visa "atslēga", tā ir svarīga un nepieciešama, barikādes tika pamanītas arī starptautiskā līmeni, tajās iesaistījās ļoti daudz cilvēku no visas Latvijas.

Sāra Natālija Čakārne, 11. b klase 

Tikšanās ar rakstnieci Luīzi Pastori

14. decembrī skolas lasītavā viesojās rakstniece Luīze Pastore. Audzēkņiem bija iespēja dalīties savās pārdomās par grāmatu "Laimes bērni". Rakstniece skolēnus iepazīstināja ar latviešu ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes biogrāfiju, kā arī ar dažādiem džungļu izdzīvošanas paņēmieniem.

Luīze Pastore iesaistīja audzēkņus radošās aktivitātēs, piemēram, grāmatas sižeta veidošanā, testa veikšanā par izdzīvošanu un notikumu līknes plānošanā. Skolēniem bija jāizdomā savas grāmatas nosaukums, pirmais teikums, pēdējais teikums un arī anotācija. Šī bija lieliska iespēja jauniešiem apspriesties gan savā starpā, gan ar rakstnieci par grāmatu un uzdot radušos jautājumus. Protams, prieks ir arī par iegūtajiem autogrāfiem.

(Laura Darkevica, 9.c klase)

Tā bija vienkārša trešdienas diena (18. janvāris), kad man radās iespēja iegrimt Venecuēlas džungļu dēkās kopā ar rakstnieci Luīzi Pastori. Es uzzināju daudz par kāda aizraujoša stāsta tapšanas procesu – lai izveidotu stāstu, ir patiešām jāiegulda sevi visu - resursus, laiku, uzmanību u.tml., lai iedziļinātos stāsta varoņu iekšienē un ārienē. Protams, ir jābūt skaidram redzējumam par varoņu rakstura iezīmēm, rīcību dažādos stāsta punktos, taču vēl nozīmīgāk ir rūpīgi izprast tēlus, situāciju, dzīves apstākļus.

Bet vai tiešām, lai to visu izprastu, tas ir jāpiedzīvo pašam? Šajā jautājumā mani īpaši uzrunāja rakstnieces Luīzes Pastores teiktais, ka „nav jau interesanti aprakstīt tikai sev zināmo". No viņas teiktā izriet, ka rakstnieka maģija ir ne tikai saskatīt stāstus dažādās dzīves ainās, bet arī iejusties dažādos ķermeņos, un nokļūt dažādās vietās vienlaicīgi – neatkarīgi no laika, atrašanās vietas un iespējām, kā arī citiem apstākļiem. Rakstniece apgalvoja, ka iemesls, kāpēc viņa vispār kļuva par rakstnieci, ir tāds: „Lai gan dzīvē ir daudz iespēju, es daudz ko nevaru piedzīvot, jo es vienkārši esmu ieslodzīta cilvēka ķermenī."

Izveidot savu stāstu atbilstoši visiem nosacījumiem arī man bija īsta piedzīvojums. Es tobrīd jutos kā pārdabiska būtne, kas, izvietojot bildītes dažādās secībās, lēma par dažādu būtņu likteņiem.

Liels paldies Jums, skolotāj, ka devāt mums iespēju iepazīt Luīzi Pastori un izbaudīt īstas mūsdienu rakstnieces klātbūtni. Iepriekš grāmatu „Laimes bērni" es biju apskatījis tikai internetā. Biju izlasījis anotāciju, bet nebiju izvēlējies to nopirkt. Tagad man šī grāmata ir mājās ar visu Luīzes Pastores autogrāfu un novēlējumu man, ka „laime ir izvēle". Un man liels prieks par to!


(Hugo Mežiņš, 7.b klase)

Man liekas, ka tie stāsti, ko Luīze Pastore stāstīja par Aleksandru Laimi, bija tik iedvesmojoši, ka man pašam tur gribētos tagad aizlidot un uzzināt visus tos noslēpumus. Protams, es nevaru tagad aizlidot tur, bet ar prātu varu, tāpēc sāku lasīt viņas grāmatu, varbüt vienu dienu aizlidošu tur un uzzināšu pasaules noslēpumus un pats uzrakstīšu grāmatu, bet, runājot par satikšanos un rakstnieces stāstījumu par Aleksandru Laimi, jāsaka, ka bija ļoti interesanti un aizraujoši. Man visvairāk patika radošie uzdevumi, proti, ka bija pašam jāizdomā savs stāsts. Es, veidojot stāstu, jau aizdomājos un sāku veidot pat filmas scenāriju, lai gan uzdevums bija izdmāt nelielu stāstu. Rakstnieces uzstāšanās bija veidota kā tāda ķēde, tas nozīmē, ka tas, ko viņa pastāsta iepriekš, saistīts ar to uzdevumu vai stāstu, ko viņa stāstīja vēlāk. Un man tas ļoti patika! Rakstnieces teiktais lika aizdomāties par dzīvi, vērtībām… Kad es gāju ārā no lasītavas uz nākamo stundu, tajā brīdī es pārdomāju arī savu dzīvi: ko es varu izdarīt, ko vajadzētu izdarīt u.tml. Tāpēc man liekas, ka satikšanās ar Luīzi Pastori ( un pastarpināti arī ar Aleksandru Laimi) bija kaut kas īpašs!

(Kristaps Briedis, 7.b klase)

Man ļoti patika tikšanās ar rakstnieci, tā bija ilgi gaidīta un attaisnoja manas cerības. Kā cilvēkam, kuram pašam ļoti patīk lasīt, bija patīkami paklausīties tā cilvēka viedokli un pieredzi, kurš pats raksta grāmatas. Es uzzināju daudzas interesantas lietas, piemēram, es pat nevarēju iedomāties, ka grāmatas tiek rakstītas tik ilgi, bet savu grāmatu Luīze Pastore rakstījusi 10 gadus. Pēc tikšanās arī pati vēlos izlasīt viņas grāmatu "Laimes bērni".

Man bija īpaši interesanti, kad mēs varējām ne tikai klausīties, kaut ko arī paši darīt. Piemēram, kad vajadzēja sastādīt grāmatas sižetu no esošajām bildēm vai izdomāt nosaukumu, grāmatas pirmo un pēdējo teikumu un rakstīt anotāciju, man pašai radās neliela vēlme uzrakstīt savu grāmatu. Tobrīd sapratu, ka grāmatas nosaukums un "izskats" ir ļoti svarīgi, jo tieši šiem faktoriem lasītājs pievērš pirmo uzmanību.

Ceru arī nākotnē gūt līdzīgu pieredzi.

(Prokofjeva Aļona, 7.b klase)


8. a klases skolēni 5. novembrī apmeklēja Dailes teātra izrādi ,,Pavasaris"

Šogad, apgūstot tādu jaunu mācību priekšmetu kā teātra māksla, Skolas somas ietvaros 8. a klases skolēni 5. novembrī apmeklēja Dailes teātra izrādi ,,Pavasaris". Skolniece D. Rancāne min, ka ,,piesaistīja Arno Tali tēls, kuru atveidoja Lauris Subatnieks, jo viņš bija pesimistisks un lirisks, šīs tēls ieinteresēja, jo aktieris spilgti attēloja jauniešu pirmo mīlestību un izaugsmes ceļu pēc tās zaudējuma". Savukārt K. Riekstiņš norāda, ka patikusi scenogrāfija, īpaši ,,interesanti likās izvietotie skolas soli, tāpēc ka sākumā tie bija lieli, bet beigās maziņi, jo skolēni izauga un kļuva pieauguši". Arī M. Guģe pauž atzinīgus vārdus par scenogrāfiju: ,, Scenogrāfam M. Vilkārsim izdevās skatuvi pārvērst par notikumu vietu-skolu. Ļoti patika, kā, mainoties gadiem, mainījās arī skolas solu izmērs."  

11.b klase pirms V.Kairiša kinofilmas ,,Janvāris" kino ,,Bize". Filma raisīja gan smieklus, gan traģisma klātbūtnes sajūtu, kā arī pārdomas, klusi pametot kino telpas pēc filmas beigām.

Kino Splendid Palace apmeklējums filma “Janvāris” projekta Skolas soma ietvaros

14.11.2022. skolēni no 12.d klases apmeklēja Viestura Kairiša filmu Janvāris, kas vēsta par barikāžu laiku. Skolēnu atsauksmes pēc filmas noskatīšanās:

– Lai gan filma tiek uzskatīta par vēsturisku filmu, vienīgais ieguvums bija tas, ka parādīja barikāžu konstrukcijas tuvplānā. Citādi filma ļoti labi veidota, tas ir, nemanāmi savienojot vēsturiskos un modernos kadrus.

–Jā, filma bez šaubām bija ļoti laba gan aktieri, gan kadri (kompozīcijas utt), tomēr izpalika tas vēsturiskais faktors, ko lielākā daļa skatītāju sagaidīja no tās un kas tika reklamēts!

– tiešām pietrūka tā vēstures atainošana. Tiesa interesanti bija, ka bija iesaistīti arī reālie ieraksti no tā laika.

– stāsta ziņā filma bija diezgan laba, kadru ziņā arī bija ļoti laba. 

Ar minerāliem un iežiem piepildītu Skolas somu

13. un 20. septembrī 12. klašu skolēni, kuri apgūst padziļināto ģeogrāfijas kursu Ģeogrāfija II, apmeklēja Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekciju.

13. septembrī apskatījām dažāda vecuma Zemes dzīļu iežus un fosilijas no Latvijas teritorijas.

Savukārt 20. septembrī saistošā nodarbībā skolā mācītās teorētiskās zināšanas ģeoloģijas jautājumos varējām apgūt praktiski: noteikt minerālu un iežu cietību, izmantojot Mosa skalu, grupēt iežus pēc to izcelsmes, iemācīties noteikt vairākus iežus, uzzināt, kāpēc viens un tas pats minerāls var būt dažādās krāsās, un kādiem mērķiem tiek izmantoti dažādi derīgie izrakteņi.

Skolēni priecājās par iespēju šajā nodarbībā strādāt praktiski, sadarboties un iedziļināties šajā nebūt ne vieglajā tēmā. Bija arī iespēja uzdot jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes.

Paldies nodarbības vadītājai Dr. ģeol. Vijai Hodirevai!


Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: Vija Hodireva, Marta Gulbe

Skolēnu atsauksmes

Roberts: Man ļoti patika tas uzdevums, kur bija jāskrāpē iezis pret stiklu un tad jānosaka, kāda ir tā cietība.

Paula: Atmiņā palika dažas iežu klasificēšanas pazīmes.

Maija: Nodarbība bija interesanta un izzinoša. Vadītāja visu labi izskaidroja un man patika, ka varējām arī praktiski padarboties.

Lauma: Bija patīkama nodarbība ar daudz jaunu informāciju. Ļoti patika, ka varēja arī vizuāli redzēt iežus, kā arī sajust tos ar savām rokām, tas palīdz mācīšanās procesā. Arī dotais uzdevums bija ļoti noderīgs.

Gabriels: Man nodarbība patiesi patika, jo bija iespēja darboties praktiski un skatīties uz skaistiem iežiem. Vienkāršas sarunas gaitā ar nodarbības vadītāju varēju iemācījies diezgan daudz, un informāciju bija ļoti viegli uztvert.

Marta: Noteikti gribētos vēl uz šādām līdzīgām nodarbībām aiziet.

Beāta: Nodarbība muzejā bija izzinoša un vērtīga, jo varēja nostiprināt savas zināšanas un iegūt jaunas. Man patika, ka praktiski varējām noteikt iežus un ka iežus varējām paņemt rokās un kārtīgi apskatīt.

Elīza Līva: Nodarbība bija interesanta. Varēju praktiski redzēt iežus, par kuriem mācījāmies šo mēnesi skolā teorētiski. Man šķiet, vienmēr labāk visu var izprast, ja pēc teorijas seko praktiskā daļa. Vislabāk man patika noteikt dažādu iežu cietību, tos skrāpējot pret stikla gabaliņu. Nodarbības vadītāja ļoti jauka, atsaucīga.

Pēteris: Nodarbība bija ļoti interesanta. Patika, ka nodarbības vadītāja bija patiešām ieinteresēta izskaidrot mums visu par iežiem. Man visvairāk patika tas, ka mēs varējām jebkuram iezim pārbaudīt tā cietību, to skrāpējot pret stiklu. Kā arī man patika, ka dažiem iežiem varēja uzpilināt skābi un novērot, kāda reakcija uz ieža notiek.

Paula: Nodarbības vadītāja ļoti labi izskaidroja iežu grupas, atšķirības, rašanos. Patika gan tas, ka paši varējām apskatīt vairāk (skābe, palielināmie stikli, cietība), gan arī klausīties informāciju vienlaicīgi. Kopumā, manuprāt, nodarbība bija interesanta un palīdzēja izprast arī teoriju / pamatinformāciju vairāk.

Artis: Nodarbība bija ļoti interesanta, ļoti patika skrāpēt iežus pret stiklu, lai uzzinātu to cietību, vēl es uzzināju nedaudz jaunu faktu par dažādiem iežiem, patika novērot reakciju, kas veidojās, kad iezim uzlēja skābi.

Gabriela: Nodarbība patīkami pārsteidza! Patika tieši tas, ka varēja praktiski darboties, pētīt iežus, aptaustīt tos, ieskrāpēt, uzliet skābi. Nostiprināju jau esošās zināšanas un ieguvu jaunas.

Gatis: Nodarbība muzejā ļoti patika. Bija interesanti padarboties ar iežiem un minerāliem, kamēr stāstīja par tiem. Palika atmiņā vairāk informācijas, jo nodarbība bija interaktīva, kā arī varēja nostiprināt zināšanas par šo tēmu.


7.b par Ziedoņa klasi

Man ļoti patika, bija ļoti jautri. Manuprāt, tas satuvināja mūsu klasi, jo visi sāka drošāk runāt.

Viss bija ļoti interesanti, gan viktorīna, gan escape room!

Tā ekskursija bija viena no jautrākajām un interesantākajām.

Man ļoti patika izlaušanās spēle un gājiens ar klasi uz turieni.

Bija forši, taču nedaudz pārviegli.

Šī izlaušanās spēle man ļoti patika. Uzzināju daudz par I. Ziedoni un citām lietām.

Man šī izlaušanās spēle patika, jo mēs ļoti labi tikām galā ar savu grupu un ļoti ātri sadarbojāmies.

Bija diezgan interesanti un es interesantā veidā uzzināju vairāk par Ziedoni.

Man personīgi ļoti patika , jo šī izlaušanās bija iespējama, nebija neiespējamā misija un es varēju tuvāk iepazīt savus klasesbiedrus un cepumi arī bija garšīgi.


11.sb izmanto “Skolas somas” piedāvājumu un apmeklē Krustpils pili

27.09. bijām Krustpils pilī.

Mums ļoti veicās, jo 

1) bija lielisks gids;

2) pilī pašlaik varējām redzēt izstādi "Rietumu kabineti. Kaislība Eiropā.16-21.gs". Ļoti interesanti un eksotiskidabaspriekšmeti, kuri nonākuši Eiropas galmos no tāliem ceļojumiem;

3) pils bija lieliski restaurēta un tajā bija krāšņs interjers;

4) aplūkojām arī pils pagrabus ar vēstures stāstiem un liecībām;

5) mums bija iespēja iepazīties ar bagātīgo Jēkabpils vēsturi ;

6) apmeklējām pils torni ar mākslinieku darbiem par Itālijas tēmu.


10. b klase Skolas somas ietvaros apmeklēja jaunākās latviešu filmas: piedzīvojumu pilno latviešu vesternu "Wild East. Kur vedīs ceļš"

10. b klase Skolas somas ietvaros apmeklēja jaunākās latviešu filmas: piedzīvojumu pilno latviešu vesternu "Wild East. Kur vedīs ceļš" ( režisors Matīss Kaža) greznajā kinoteātrī Splendid Palace un sirreālo vēstures filmu " Gads pirms kara" ( režisors Dāvis Sīmanis) nelielajā kinoteātrī Bize.  

18. maijā 8.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Melngalvju namu

18. maijā 8.a klases skolēni projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklēja Melngalvju namu, ieskatījās Rīgas un Melngalvju nama vēsturē, uzlaikoja viduslaiku bruņinieka ekipējumu un piedalījās monētas kalšanā.

20.aprīlī 10.a klase devās uz Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju

20.aprīlī 10.a klase devās uz Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju lai skatītu lingvistisko konceptuālismu. Izstādē bija skatāmi darbi, kuros bija iekļauti teksti no dažādiem laika periodiem, sākot ar 50.gadiem līdz pat mūsdienām. Skolēni iepazinās ar laikmetīgās mākslas dažādām izpausmēm, sākot ar gleznām, grafikām un skulptūrām un visbeidzot ar kinētiskiem objektiem, video instalācijām. Ar lielu azartu tika aplūkoti mākslas darbi, kurus varēja aiztikt, vērt vaļā un rullēt. Liela piekrišana bija arī video stāstiem. 

9. maija rītā devāmies uz Ziedoņa klasi. 12.a klase.

Ar skolotāju Dainu Štokmani katra literatūras stunda ir īpaša, taču, mācību gadam un vidusskolas posmam noslēdzoties, pēdējās stundas skolotāja ierosināja pavadīt vēl neparastākā gaisotnē.

9. maija rītā devāmies uz Ziedoņa klasi, veidojot simbolisku gredzenveida kompozīciju, jo arī mūsu klases pirmā kopīgajā literatūras stunda tika aizvadīta turpat. Ja 10. klases sākumā izlauzāmies no Ziedoņa pasaku istabām, tad šogad, pabeidzot 12. klasi, atgādinājām sev Latvijas Kultūras kanona vērtības. Nodarbības ietvaros darbojāmies grupās, veicot dažādus uzdevumus, brīvi orientējoties Ziedoņa klases telpās, izmantojot visus pieejamos resursus, pārbaudot savu atjautību, uzmanības spējas un radošumu. Katra grupa tuvāk iepazina 2 no kanonā iekļautajām vērtībām, piemēram, rudzu maizi, Rolanda Kalniņa filmu "Elpojiet dziļi...", dzejnieku Uldi Bērziņu, Dziesmu svētkus, Latvijas plakātus, pantomīmu un citas. Prezentējot otro jeb radošo uzdevumu, varējām pasmieties gan par sevi, gan cits par citu un arī priecāties, cik talantīgi un izdomas bagāti esam. Nodarbības noslēgumā noskatījāmies filmu "Imants Ziedonis. Portrets locījums", kas atklāja (un atgādināja) dzejnieka dzīvē nozīmīgas vērtības, kā arī paši centāmies pamanīt viņa saistību ar Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām.

Mācību stundas, kas aizvadītas Ziedoņa klasē, palikušas atmiņā kā gaišas, omulīgas un radošuma piesātinātas.

12.a klases vārdā Gita Evelīna Reinfelde