4. decembrī norisinājās Rīgas pilsētas 4. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde, kuru organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Šajos pandēmijas apstākļos, stingri ievērojot epidemioloģiskās prasības, olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.
Pavisam olimpiādei tika pieteikti 85 dalībnieki no 25 Rīgas skolām. Līdz veiksmīgai uzdevumu izpildei, koda uzrakstīšanai un savlaicīgai darba iesniegšanai tika 76 censoņi.
Olimpiādes uzdevumi aptvēra visdažādākās ģeogrāfijas nozares un apakšnozares – kultūras, apdzīvojuma, klimata, ūdeņu, valodu, ekonomisko un daudzas citas. Arī uzdevumi tika veidoti tā, lai tie būtu kā daudzveidīgi, tā interesanti, iekļaujot dažādas kartes, attēlus un video.
1. uzdevumā bija jāzina, kā sauc dažādu Latvijas apdzīvoto vietu iedzīvotājus. Vairums zināja, ka Rīgā dzīvo rīdzinieki, bet tikai daži zina stāstīt, ka uz Zaļeniekiem jābrauc apciemot zaļeniekus, bet Cēsu iedzīvotāji jādēvē par cēsniekiem, Ludzas – par ludzāniešiem. Toties to, ka Cirmā mīt cirmānieši, zināja vienīgi Haralds Fogelis. Cirmai vēl laimējās, jo Mārcienā dzīvojošos mārcēniešus neatpazina neviens, tāpat kā Sāvienā dzīvojošie sāvēnieši vai sāvienieši izrādījās pārāk ciets rieksts. Kopumā ar uzdevumu vislabāk tika galā Monta Vaiteka.
2. uzdevumā bija jāatceras ļoti seni notikumi no laikiem, kad pa Zemes virsmu staigāja dinozauri un pat vēl senāki laiki un radījumi. Kurā ērā izveidojās Himalaju kalni, kurā parādījās arheopterikss – viens no primitīvākajiem putniem? Vēsturiskajā ģeogrāfijā izcilus rezultātus uzrādīja Linda Reimane un Toms Mārtiņš Linkaits.
3. uzdevumā vajadzēja parādīt zināšanas par dabas resursiem. Jāzina, kurš resurss ir izsmeļams, kurš – neizsmeļams, kurš ir atjaunojams, bet kurš – neatjaunojams. Šajā uzdevumā daudziem skolēniem veicās ļoti labi, ļaujot cerēt uz jaunās paaudzes nopietno attieksmi pret ilgtspējīgu attīstību. Pie maksimālā punktu skaita tika Rasa Droiska, Daniels Rimšs, Dorians Jakovļevs, Kristiāna Šaško un Oskars Grava.
4. uzdevumā tika jautāts par Dienvidamerikas klimatu. Kāpēc ekvatoriālā josla nestiepjas pa visu kontinentu, kāpēc tropu josla iestiepjas tālu gar piekrasti, bet aukstā straume sekmējusi Atakamas tuksneša veidošanos? Nepārspēts palika Dāvis Rendijs Drukaļskis.
5. uzdevumā nācās skatīties video par Amazones upi, zināt, kā elninjo ietekmē Dienvidamerikas zvejniekus, un vismaz kaut ko zināt par latviešu izcelsmes dēkaini Aleksandru Laimi un upēm Dienvidamerikā, kuras nes dažādu Latvijas upju vārdus. Ar augstākajiem rezultātiem jāuzteic Artis Vilks un Linda Reimane.
6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuri draudzējas ar matemātiku, jo vajadzēja daudz rēķināt. Bija jāaprēķina ne tikai dabisko pieaugumu, migrācijas saldo un dzimstības koeficientu, bet arī COVID-19 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju novados! Īpaši jāuzteic trīs skolēni, kuri vienīgie visu aprēķināja pareizi – Linda Reimane, Sandijs Rakstiņš un Poļina Kurkotova.
7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Pareizā secībā bija jāsakārto Baltijas jūras attīstības stadijas, vietas, kur Jāņos līst visretāk, kuros novados visvairāk COVID-19 slimnieku, kura apdzīvotā vieta tuvāk Daugavas iztekai, kurā Baltijas valstī visagrāk zied zemenes un daudzi citi interesanti jautājumi, izmantojot dažādas kartes. Ar šo uzdevumu ideāli tika galā 4 skolēni – Linda Reimane, Haralds Fogelis, Eva Elizabete Vīksna un Rūdolfs Apinis.
8. uzdevums parādīja tos skolēnus, kuri nekļūdīgi orientējas Eiropas kartē. Viņi zina, kur dzīvo Ziemassvētku vecītis, zina, no kuras valsts nāk Pepija Garzeķe, uz kuru valsti jābrauc skaistākos fjordus lūkot, bet kur notiek referendums par «helihopteru naudu», kura valsts pērn nomainījusi nosaukumu, bet kura liela sala Vidusjūrā pieder Itālijai. Un daudz ko citu arī! 16 skolēni uzdevumā ieguva maksimālo punktu skaitu, tāpēc visus neuzskaitīsim.
9. uzdevumā bija jādemonstrē ģeogrāfiskā domāšana. Dienas garums, Zemes rotācija, ģeogrāfiskās koordinātas un citi ģeogrāfijas pamatjautājumi atklāja 6 izcilus skolēnus, tie ir – Artis Vilks, Rasa Droiska, Haralds Fogelis, Matīss Lotārs Nusbergs, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.
10. uzdevums lika paskatīties uz pasauli pēc pandēmijas. Noteikti mūsu dzīvē daudz kas būs mainījies. Kas tas būs? Un kā tas būs mainījies? To vislabāk zināja pastāstīt Dāvis Rendijs Drukaļskis, Rasa Droiska, Matīss Lotārs Nusbergs, Sandijs Rakstiņš, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.
11. uzdevumā, pēc tam, kad tik ilgi bija strādāts, nācās mazliet uzdziedāt. Izrādās, arī dziesmās ģeogrāfijas netrūkst. «Čikāgas piecīšu» dziesmās ir tik daudz vietvārdu! Un tos visus nekļūdīgi zināja 15 skolēni.
12. uzdevumā (darbā ar tekstu) vajadzēja virtuāli izstaigāt savulaik Krišjāņa Barona noieto ceļu no Tartu līdz Dundagai. Krišjānis Barons pēc ceļa noiešanas uzrakstīja pirmo Baltijas ģeogrāfijas mācību grāmatu, no kuras vēlāk mācījās skolēni. Uz āķīgajiem jautājumiem visprecīzāk atbildēja Dāvis Rendijs Drukaļskis, Artis Vilks, Matīss Lotārs Nusbergs un Kristiāna Šaško. Viņi visi noteikti būtu lieliski ceļabiedri šajā kultūrģeogrāfiskajā ceļā.
Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti.
8. klašu grupā labāko rezultātu uzrādīja RŪDOLFS APINIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Apsveicam!
1. vietas diploms Rūdolfam Apinim.
2. vietas diploms Annai Dzudzinskai, Aleksejam Hvalejam un Kristiānai Šaško.
3. vietas diploms Maksimilianam Šrusteram, Luīzei Reinšmitei, Elizabetei Burkovskai un Iļjam Fomkinam.
Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 47. vidusskolā, Rīgas Valsts Klasiskajā ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas Purvciema vidusskolā.
Atzinība Nikolai Lavriņenko, Annai Juknai, Amandai Pēcei, Unai Undīnei Ungurei, Tīnai Vasiļevskai un Austrai Ošiņai.
9. klašu grupā labāko rezultātu sasniedza DĀVIS RENDIJS DRUKAĻSKIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Viņš arī olimpiādes absolūtais uzvarētājs. Apsveicam!
1. vietas diploms Dāvim Rendijam Drukaļskim, Artim Vilkam, Lindai Reimanei, Rasai Droiskai, Haraldam Fogelim, Matīsam Lotāram Nusbergam un Semjonam Fiškisam.
2. vietas diploms Sandijam Rakstiņam, Tomam Mārtiņam Linkaitam, Danielam Rimšam un Poļinai Kurkotovai.
3. vietas diploms Andrim Mazajam, Kristiānai Kārkliņai, Ilya Reutin un Patrikam Tomam Līvmanim.
Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas 89. vidusskolā, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā, Rīgas 84. vidusskolā, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas 40. vidusskolā un Rīgas Igauņu pamatskolā.
Atzinība Georgijam Korelovam, Elizavetai Romamantevai, Valentinam Jubelam, Edvardam Ozoliņam, Ivanam Nazarovam, Ancei Kucinai un Marijai Solodovņikai.
Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Aija Ciematniece (Rīgas 6. vidusskola), Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Alvis Tukāns (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inita Grabe (Rīgas Valsts 3. ģimnāzija), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Ļubova Selutina (Rīgas Purvciema vidusskola), Nataļja Zapaščikova (Rīgas Daugavgrīvas vidusskola), Santa Baumane (Rīgas 49. vidusskola), Santa Viļuma (Rīgas 89. vidusskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Uz tikšanos 5. olimpiādē pēc gada!
Andris Ģērmanis
Lapas karte