Skolēnu pārdomas par redzēto:
P. L. Bauze ,,Filma "Zeme, kas dzied" aizkustināja mani. Tā ir ne tikai vizuāli skaista, bet arī atgādina par Latvijas tautas spēku un vienotību. "Zeme, kas dzied" ir iedvesmojošs stāsts, kas ļauj sajust grūtības, ar kurām sastapās tauta, un tās cerību uz nākotni."
E. Briekmane ,,Manuprāt, filma bija skaisti nofilmēta, jo pa brīdim redzamie saules stari veidoja omulīgu sajūtu.Lai gan man viss lielākoties patika, es būtu gribējusi, lai parādītu vairāk skatus no Dziesmu svētkiem: vēl kāda dziesma nodziedāta, cilvēku stāšanās estrādē, stress par šo jauno, nepieredzēto pasākumu. Mazliet šķita nevajadzīgas dažas sižeta līnijas, jo neradīja "pabeigtības" sajūtu, piemēram, Tomsona mīlestība pret savu sievu bija mīlīga, taču tajā īsti nekas nemainījās, un filmas beigās tai īsti nebija nekādas nozīmes."
A. E. Kariņa ,,Filmai bija interesants sižets, pievēršoties pirmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā.Īpaši patika smalkās skaņas, kuras bija dzirdamas parastās ainās, piemēram, notekūdeņu tecēšana mājas sienās, izceltie soļi pret koka grīdu vai akmeņaino ceļu, cigāra aizdedzināšana un koku mēbeļu čīkstēšana. Daudzi izpauda problēmas ar ierunāto cilvēku skaņu, taču man nekas tamlīdzīgs netraucēja iedziļināties filmas skatīšanā."
P. Zvirgzdiņš ,, Lielākā problēma, manuprāt, ir fundamentāla neizpratne par žanru. Vēsturiskās drāmas galvenajam jautājumam būtu jābūt nevis "vai?" bet gan "kā?". Visiem jau zināms, ka dziedāšanas svētki 1873. gadā patiešām notika, bet mazāk dzirdēts par to, kā izdevās organizēt tik iespaidīgu pasākumu par spīti cariskajai un landtāga varai.Lai gan šajā filmā kopumā ir aptuveni divi sižeta pavērsieni, kam ir reāla ietekme uz tālāko notikumu gaitu, režisoram laikam tāpat bija ļoti bail, ka kaut ko svarīgu piemirsīsim. "
Lapas karte
Visas tiesības aizsargātas.