Lapas karteAutortiesības © 2020 Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestāde. 
Visas tiesības aizsargātas.
Visas tiesības aizsargātas.
Cienījamie skolēni un vecāki!
Sakarā ar ārkārtējo situāciju mūsu valstī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija laikā no 2020. gada 23. marta līdz 14. aprīlim mācību procesu organizēs attālināti.
Sīkāku informāciju par mācību procesa organizēšanu saņemsiet e – klases pastā 23. martā.
Ģimnāzijas kanceleja šajā laikā pārtrauc apmeklētāju pieņemšanu klātienē. Nepieciešamos dokumentus varat pieprasīt elektroniski e – pastā: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Šonedēļ Jums ir brīvlaiks un par mācībām nav jādomā, tāpēc lai mazinātu riskus savai veselībai, piemēram, braukšana sabiedriskajā transportā, lūdzu, nebrauciet uz skolu pēc mācību grāmatām.
Brīvlaikā atpūtieties, rūpējieties par savu un savu tuvinieku veselību, neaizmirstiet iziet pastaigā!
Pārtrauc valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Svešvalodu eksāmenu norise 12. klasēm pārcelta uz 2020.gada 12.-15. maiju.
• angļu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 12. maijā, mutvārdu daļa – 12., 13. un 14. maijā;
• vācu valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa - 2020. gada 13. maijā;
• krievu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 14. maijā, mutvārdu daļa – 14. un 15 maijā;
• franču valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa − 2020. gada 15. maijā.
Teātra kolektīva vidusskolas grupas izrāde ''Silmači. Ainiņas.''
pēc Laura Gundara darba motīviem
režisore Iveta Skrastiņa
pirmizrāde 2020. gada 5. un 9. martā (otrais sastāvs)
Lomās : Paula Lūcija Lejiņa, Alise Bogdanova, Sigita Skrastiņa,
Madara Kivleniece, Jānis Tālbergs, Emīls Rudzītis, Edija Bierands, Mariuss Raits Bergmanis,
Ēriks Kārlis Bašēns, Zane Marija Arāja, Marta Kurmiņa, Rina Balčūte, Darija Demčenko, Milana Kutjuna, Raivis Kristiāns Pakalns, Mārtiņš Prokuratovs.
Teātra kolektīva pamatskolas grupas izrāde ''Septiņas vecmeitas''
pēc Tijas Bangas darba motīviem
režisore Iveta Skrastiņa
pirmizrāde 2020. gada 4. martā
galvenajās lomās : Beatrise Irbe, Edgars Mētra, Agate Paura, Linda Reimane, Elīze Lore.
Lomās : Beāte Kovaļenoka, Līva Kalpiša, Signe Feldmane (vsk.), Diāna Tračevska (vsk.), Marta Gulbe.
8.a kl. skolēnu iespaidi par R. Sutas un A.Beļcovas muzeju. A. Kempele ,,Interesanta muzejā bija krītiņu kaste ar karoti un lupatām- mākslinieciskā nekārtība, kas izcili atspoguļoja ciešo ikdienas saistību ar mākslu." I. Kleinhofa ,, Spēcīgu iespaidu atstāja A. Beļcovas ,,Glezna ar mūķeni", jo dzīvoju līdzi emocionālajam stāstījumam par meitas Tatjanas dzimšanu, kas bija iedvesma mūķeņu tēliem gleznā." E. Tobiase ,,Interesanta muzejā bija mākslinieka R. Sutas kabineta daļa, kur bija haoss, nomesti papīri, netīras kafijas krūzes, cigaretes un daudz kas cits. No muzeja apmeklējuma ieguvu daudz informācijas par mākslinieku privāto dzīvi, savstarpējām attiecībām, kubismu un R. Sutas dažādo personību.''
Draudzīgā aicinājuma medaļa ir augstākais Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums. 2020.gadā apbalvoto skaitā ir arī Rīgas Valsts 2.gimnāzijas absolventes un skolotājas:
- nominācijā Absolvents Alise Zita Zeidaka par izciliem mācību sasniegumiem un daudzpusīgu sabiedrisko darbību;
- nominācijā Absolvents Elīza Ozola par izciliem sasniegumiem mācībās, 2019.gadā izcīnot bronzas medaļu starptautiskajā ekonomikas olimpiādē;
- nominācijā Skolotājs/mācībspēks Ineta Vīksna par izcilu darbu, sagatavojot skolēnus starptautiskiem panākumiem;
- nominācijā Skolotājs/mācībspēks Vija Valtere par radošu, inovatīvu, uz augstiem sasniegumiem virzītu darbu skolēnu izglītošanā.
Sveicam, saņemot Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu!
22. janvārī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija jau trešo gadu pēc kārtas organizēja ģeogrāfijas olimpiādi, tādēļ šajā datumā mūsu skolā pulcējās daudzi 8. un 9. klašu jaunie ģeogrāfi un viņu skolotāji no vismaz 40 Rīgas skolām, lai mērotos spēkiem ikgadējā ģeogrāfijas olimpiādē.
Skolēni pildīja dažādas grūtības pakāpes uzdevumus par aktualitātēm pasaulē, politisko ģeogrāfiju, saimniecības nozarēm un pasaules reģioniem. Pēc dotiem attēliem bija jāatpazīst pasaules valstis, bet aktuālā tekstā par gadalaikiem nācās meklēt atbildes uz jautājumu, kāds gadalaiks Latvijā ir šobrīd? Lielu interesi raisīja uzdevums par ASV prezidentu. Toties daudziem skolēniem grūtības sagādāja uzdevumi par mūsu Rīgas apkaimēm.
Olimpiādē uzvaras laurus 8. klašu grupā plūca Linda Reimane (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Roberts Kārkliņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Matīss Lotārs Nusbergs (Rīgas 6. vidusskola) un Bruno Garais (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Savukārt 9. klašu grupā labākos rezultātus uzrādīja Eduards Sīlis (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Mārtiņš Baškēvics (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Roberts Lejnieks (Rīgas Kultūru vidusskola), Domeniks Janaitis (Rīgas 6. vidusskola) un Gustavs Strazdiņš (Āgenskalna Valsts ģimnāzija). Absolūtais līderis 8. klašu grupā ir Bruno Garais no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, bet 9. klašu grupā – Gustavs Strazdiņš no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas.
Paldies visiem ģeogrāfijas skolotājiem, kuri sagatavoja skolēnus šai olimpiādei. Bet īpašs paldies arī tiem 12 mūsu skolas skolēniem (Kristapam Bricam, Annai Elizabetei Strazdai, Jēkabam Jansonam, Mārtiņam Pūķim, Artūram Dzelmanim, Esterei Gailei, Lindai Sokoļskai, Lindai Melānijai Bergmanei, Matīsam Reinšmitam, Rūdolfam Dambiniekam, Dacei Annai Dillei un Ērikam Kārlim Bašēnam), kuri ļoti palīdzēja olimpiādes veiksmīgā norises nodrošināšanā.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas arī savam sadarbības partnerim AS «Latvijas valsts meži» (personīgi – Renātei Ribakai) par sarūpētajām balvām olimpiādes laureātiem.
Andris Ģērmanis
Skola ir iesaistījusies Eiropas Komisijas Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta
programmas „ERASMUS+" ietvaros atbalstītā projektā "Robotikas artefaktu
veidošana vidusskolēnu motivēšanai STEM karjeru izvēlei", Projekta līgums
Nr. 2018-1-PL01-KA201-051129., atbildīgais īstenotājs Rīgas domes Izglītības,
kultūras un sporta departaments. https://iksd.riga.lv/lv/rd-
iksd/projekti?target=16
Projekta īstenošanas laiks: 01.11.2018.-30.04.2021.
Projekta mērķis:
1. Motivēt skolēnus apgūt fiziku, matemātiku, tehnoloģijas un praktiski
pielietot zināšanas;
2. Veicināt vienādas iespējas STEM izglītībā zēniem un meitenēm;
3. Veicināt skolēnu nākotnes profesijas izvēli STEM jomās;
4. Uzlabot skolotāju pedagoģisko pieredzi un tehniskās prasmes robotikā.
Projekta partneri: Varšavas Tehnoloģiju Universitāte, XXXI Zamenhofas
vidusskola un E.Kviatkovska v.nos. Zespoles skola Nr.2, Polija; Eiropas
laboratorija izglītības tehnoloģijām un 1. Epalas Koridalloas profesionālā
vidusskola, Grieķija; Frederika Universitāte un ENGINO.NET LTD, Kipra; Latvijas
Universitāte, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Latvija.
Savukārt, Departaments dalībai projektā ir izvirzījis – Rīgas 95. vidusskolu,
Rīgas Valsts 2. ģimnāziju.
Projektā plānotās aktivitātes:
1. Skolotāju apmācība robotikā;
2. Robotikas artefaktu veidošana;
3. STEM klubu veidošana;
4. Dalība projekta konferencē Polijā un multiplikatoru pasākumos Latvijā,
Grieķijā, Kiprā.
Sasniedzamie rezultāti:
1. Izveidota projekta mājas lapa, robotikas artefaktu mācību programma un
metodiskie materiāli.
2. Apmācīti 40 skolēni un 15 skolotāji.
3. Izveidoti robotikas artefakti.
4. Izveidoti STEM klubi izglītības iestādēs.
5. Projekta rezultātu uzturēšana nākotnē izmantojot STEM klubus.
Projekta gaitai var sekot līdzi projekta mājas lapā:
http://www.roboscientists.eu/
Reģistrējoties tiešsaistē http://www.roboscientists.eu/online-class/ un
izveidojot lietotāja kontu, jebkuram interesentam nodrošināta piekļuve
četriem dažādiem robotikas uzdevumiem "Theremin", "Smart Light",
"Lighthouse", "Sunflower".
8. janvārī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas jauktais koris diriģenta Edgara Vītola vadībā piedalījās Mežaparka Lielās estrādes spāru svētkos. Virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopīgo veidolu. Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas jauktais koris ar savu dziedājumu ieskandināja jauno estrādi.
Video https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/video-mezaparka-lielas-estrades-sparu-svetki.a344080/
Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, 7. - 9. klašu skolēni pulcējās zālē uz I mācību semestra noslēguma pasākumu, kurā priecājās par meiteņu kora, Ilonas Plūmes vadībā, dziedātajām Ziemassvētku dziesmām un izteica atzinību skolēniem ar augstiem mācību sasniegumiem.
20. decembrī skolā norisinājās SMU (Skolēnu mācību uzņēmumu) Ziemassvētku tirdziņš, kurā piedalījās 6 skolas SMU no 7.a un 11.b klases. Skolēni tirdziņā piedāvāja vannas bumbas, ķermeņa skrubjus, žāvētus ābolu čipsus, vaska salvetes, plaukstu atlējumus, dzimtas koku ar personalizētu dizainu un kaltētus augļus un ogas. Skola SMU programmu īsteno sarbībā ar JAL (Junior Achievement Latvia)
"Par brāļiem un tēviem, kas krituši par mūsu dzimteni!"
Soļot marš! Aiz skolotājiem stāt!
Soļojam uz "Splendid Palace", visa ģimnāzija, visi kopā – lai pieminētu un atcerētos pagājušā gadsimteņa strēlnieku veikumu.
Viens un div', viens un div'! Ilgi gaidītā pēc Aleksandra Grīna romāna uzņemtā filma "Dvēseļu putenis" aicina skatītājus.
Vidusskolēnu bars ieplūst zālē, saklūp vietās un līdz pat pēdējai minūtei visos galos skan sasaukšanās. Kad zālē nodziest gaisma, viss noklust, sejas kļūst nopietnas un acis visas kā viena veras ekrānā.
Filma iesākas priecīgi un gaiši, parādot pat kara laikā dzīvo jauniešu sparu, bet drīz ar pirmā negaidītā šāviena rīboņu visa zāle satrūkstas. Turpmākā sižeta attīstība precīzi neatbilst romāna gaitai, tomēr mākslinieciski un emocionāli iedarbīgi, izcili parāda galveno grāmatas domu un ideju, proti, mūžīgu atmiņu un piemiņu kritušajiem, kuriem ir simboliska nozīme latviešiem pat mūsdienās.
Kad filma beigusies un noklust kara trokšņi, pirms filmas pēdējiem titriem uz pusminūti var dzirdēt, kāds ir tās radītais iespaids. Zāle slīgst kapa klusumā. Ja balkonā nokristu adata, to dzirdētu līdz pirmajai rindai.
Lēnām atgriežas lampu gaisma, un sākas čaboņa, pošoties uz izeju. Valodas iesākas bailīgi, it kā to runātāji vēl kavētos tikko redzētajās ainās un iespaidos. Varbūt kāds izņems no bibliotēkas Aleksandra Grīna romānu vai varbūt kāds klausīsies uzmanīgāk vēstures stundās. Galu galā, filmas ainas vēl ilgi paliks atmiņā, rosinot jautajumus un meklējot izskaidrojumus...
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu (SSE Riga), no 2013. gada organizē biznesa ideju konkursus ekonomikā Latvijas Valsts ģimnāziju 10. – 12. klašu skolēnu komandām. No 2015. gada konkurss kļuvis starptautisks, jo konkursa finālā Latvijas Valsts ģimnāziju komandām pievienojas ārvalstu komandas.
Konkursa tēmas saistītas ar dažādām aktualitātēm ekonomikā: ilgtspējīgas biznesa idejas, ilgtspējīgs iepakojums, vietējā ražotāja preces konkurētspēja, sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, koplietošanas ekonomika, cirkulārā jeb aprites ekonomika.
Konkurss noris divās kārtās. Pirmajā kārtā skolēniem ir iespēja piedalīties Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju divās Skype lekcijās, kur tiek apskatīta konkursa tēmas un izstāstīta informācija par veicamajiem uzdevumiem un vērtēšanas kritērijiem. Tad konkursa dalībnieki iesūta savus darbus, kuri tiek izvērtēti un labākajiem dota iespēja piedalīties finālā. Finālā konkursa komandu dalībnieki kopā ar mentoriem - Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem izveido savu darbu prezentācijas. Skolēni savu paveikto prezentā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekspertu komisijai, kura izvērtē skolēnu sniegumu.
Konkurss veicina sadarbību starp skolu, augstskolu un darba vidi.
8. a kl. apmeklēja Kara muzejā lekciju- nodarbību par Bermontiādi un Lāčplēša kara ordeni. Skolēniem bija iespēja izspēlēt Rīgas aizsardzības taktiku, izpētīt vēstures avotus, iepazīties ar kara ieročiem. Pielikumā foto no pasākuma.
8. a kl. skolēnu atsauksmes par O. Vācieša muzeja apmeklējumu 30.oktobrī- Marta Aleksandra Palmbaha ,, Es izbaudīju šī muzeja apmeklējumu, jo patika uzzināt vairāk par O. Vācieša personīgo dzīvi. Patika, ka muzejs bija iekārtots gandrīz identiski kā dzejnieka dzīvoklis tad, kad viņš tur dzīvoja." Amanda Kempele ,, Ļoti interesants un atmosfērisks iekārtojums, it īpaši O. Vācieša kabinetā un dzīvojamā istabā- gluži kā laika kapsulā. Gids ļoti interesanti un diezgan jautri izstāstīja par šīs mājas vēsturi, iemītniekiem." Laura Kataja ,,Novērtēju, ka devos uz O. Vācieša muzeju, jo ieguvu daudz informācijas par rakstnieku, tā laika notikumiem Pārdaugavā."
7.c klases skolniece Alise Mīlenberga par filmu "Dvēseļu putenis":
Lai gan Dzintara Dreiberga filma "Dvēseļu putenis'' tika uzņemta par Pirmā pasaules kara laiku, filmas būtība vēl joprojām ir aktuāla - patriotisms un vēlme pēc kaut kā sava. Filmas darbība risinās gan Rīgā, gan Jelgavas apkārtnē un, protams, kauju vietās - Slokā, Nāves salā, Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā un beigās - Cēsīs. Režisors Dzintars Dreibergs noteikti ir izcils savā jomā - par katru detaļu bija īpaši piedomāts, sākot no vienkārša Latvijas karoga, beidzot ar sīku piespraudīti. Režisors bija ļoti ieintresēts savā darbā un Latvijas pagātnes pētīšanā, un, manuprāt, darīja vairāk nekā tikai režisors.
7.b klases skolēnu pārdomas pēc filmas "Dvēseļu putenis" noskatīšanās
Šī filma nav parasta varoņu filma. Tā rāda, cik slikti ir būt kaujas laukā. Daudzi aizvien domā, ka karā nekas nav grūti un pēc tā var kļūt par varoni. Bet pēc šīs filmas noskatīšanās jebkurš var saprast, cik karš ir briesmīgs.Es varu tikai apbrīnot mūsu senčus par viņu drosmi, gribasspēkuun pašaizliedzību, savu Tēviju aizsargājot. (Edvards Simanovskis}
Mana galvenā atziņa ir tāda- mums neiedomājami jāpasakās strēlniekiem, kas izcīnīja šo valsti. (Agate Paura)
Pēc filmas noskatīšanās es aptvēru, kas latviešu strēlniekiem bija jāiztur. Es jau agrāk zināju, ka karš ir šausmīgs, bezjēdzīgi mirst jauni un veci. Taču, ieraugot to visu, kas man stāstīts, tuvplānā, es sapratu, kādām grūtībām cauri izgāja karavīri, daži no tiem tajā laikā vēl bija bērni. Mani izbrīnīja tas, ka Artūrs, filmas galvenais varonis, pēc tam kad bija pazaudējis visu, kas viņam dārgs (mājas, ģimeni, draugus), varēja nesajukt prātā un turpināt dzīvot. (Elīze Loze)
Filmas galvenais varonis ļoti labi spēja attēlot karavīru kā jaunieti, kurš ir nobijies un nevēlas nošaut cilvēkus. Karā mira arī mana vecuma zēni… (Roberts Bočs)
Filmas beigās Artūram tiek pasniegts Lāčplēša kara ordenis, bet vai tas var izdzēst visu, ko viņš ir pārdzīvojis? Karā nav uzvarētāju, jo visi ir zaudētāji.(Mārcis Ešenvalds)
Manī valda pārdomas par mūsdienām, no vienas puses, mēs novērtējam brīvību, no otras-nē. Tagad es vēl vairāk novērtēju savu brīvību un saprotu, ka manas problēmas ir nieks salīdzinājumā ar to, kas notika pirms 100 gadiem. (Linda Antiņa)
9.b klases skolēni
Zane Mētra:
No pārējiem aktieriem īpaši gribu izcelt Jēkaba Reiņa attēloto Miķelsonu. Man pašai šķita, ka Jēkabs Reinis vislabāk attēloja Miķelsona nāves ainu. Šī aina man bija visemocionālākais mirklis filmā.
Siliņa Emīlija:
Skatoties filmu, bija brīži, kad varēja raudāt, un arī brīži, kad smieties, kas parāda režisora spēju apvienot skaisto ar skumjo. Šī filma noteikti jānoskatās ikvienam latvietim, jo mums ir jāzina,cik daudz ir atdots, lai mēs varētu dzīvot savā, brīvā valstī. Filma lika atcerēties par visiem, kas savas dzīvības atdevuši, lai mūsu valsts šodien eksistētu.
Rihards Būmanis:
Visi apkārtējie mēģināja pasargāt Artūru, jo viņš bija visjaunākais no strēlniekiem, piemēram, brālis Edgars negribēja, lai viņš iet izlūkos, jo tas ir ļoti bīstami. Artūrs bija kautrīgs un negribēja nevienam darīt pāri, viņš nebija gatavs tādai vardarbībai, kāda ir kara apstākļos, bet ar laiku viņš pierada un sāka cīnīties. Mna likās, ka filmā bija par maz mūzikas un noskaņa bija pārāk laba kara laikiem.