20.aprīlī 10.a klase devās uz Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju lai skatītu lingvistisko konceptuālismu. Izstādē bija skatāmi darbi, kuros bija iekļauti teksti no dažādiem laika periodiem, sākot ar 50.gadiem līdz pat mūsdienām. Skolēni iepazinās ar laikmetīgās mākslas dažādām izpausmēm, sākot ar gleznām, grafikām un skulptūrām un visbeidzot ar kinētiskiem objektiem, video instalācijām. Ar lielu azartu tika aplūkoti mākslas darbi, kurus varēja aiztikt, vērt vaļā un rullēt. Liela piekrišana bija arī video stāstiem. 

Ar skolotāju Dainu Štokmani katra literatūras stunda ir īpaša, taču, mācību gadam un vidusskolas posmam noslēdzoties, pēdējās stundas skolotāja ierosināja pavadīt vēl neparastākā gaisotnē.

9. maija rītā devāmies uz Ziedoņa klasi, veidojot simbolisku gredzenveida kompozīciju, jo arī mūsu klases pirmā kopīgajā literatūras stunda tika aizvadīta turpat. Ja 10. klases sākumā izlauzāmies no Ziedoņa pasaku istabām, tad šogad, pabeidzot 12. klasi, atgādinājām sev Latvijas Kultūras kanona vērtības. Nodarbības ietvaros darbojāmies grupās, veicot dažādus uzdevumus, brīvi orientējoties Ziedoņa klases telpās, izmantojot visus pieejamos resursus, pārbaudot savu atjautību, uzmanības spējas un radošumu. Katra grupa tuvāk iepazina 2 no kanonā iekļautajām vērtībām, piemēram, rudzu maizi, Rolanda Kalniņa filmu "Elpojiet dziļi...", dzejnieku Uldi Bērziņu, Dziesmu svētkus, Latvijas plakātus, pantomīmu un citas. Prezentējot otro jeb radošo uzdevumu, varējām pasmieties gan par sevi, gan cits par citu un arī priecāties, cik talantīgi un izdomas bagāti esam. Nodarbības noslēgumā noskatījāmies filmu "Imants Ziedonis. Portrets locījums", kas atklāja (un atgādināja) dzejnieka dzīvē nozīmīgas vērtības, kā arī paši centāmies pamanīt viņa saistību ar Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām.

Mācību stundas, kas aizvadītas Ziedoņa klasē, palikušas atmiņā kā gaišas, omulīgas un radošuma piesātinātas.

12.a klases vārdā Gita Evelīna Reinfelde

2022. gada 4. aprīlī mēs, 11.c klase, Skolas Somas ietvaros apmeklējām Valmieras drāmas teātra izrādi MEKLĒTĀJI. Izrādi ir radījis Artūrs Dīcis un tajā ir atspoguļotas pasaules mēroga problēmas, ar kurām saskaras ne tikai mūsu vienaudži, bet arī pieaugušie. Izrāde attaino piecu jauniešu neparasto ikdienu, kad tie iet cauri dažādiem izaicinājumiem un atrodas sevis meklējumos, riskējot un izzinot ne tikai liberālas pasaules vērtības, bet arī seksuālo orientāciju. Tā pat arī pieaugušie tēli uzvedumā iet cauri daudzdažādām problēmām un meklē labāko veidu kā tās atrisināt.

Lai arī kā mēs novērtējam šo iespēju, šī nebūs tā izrāde, uz kuru sniegsies roka pirkt biļetes vēlreiz. Izrāde bija interesanta, tomēr tā bija ļoti pārpildīta ar notikumiem un, lai gan bija brīži, kad aizrāvās elpa, pietrūka vienotas notikumu līnijas un bija grūti izsekot līdzi stāsta attīstības punktiem.

"Man ļoti patika izrāde "Meklētāji," it īpaši aktieri, kas tajā uzstājās. Tā ne gluži nebija nopietna, bet gan uzjautrinoša un komēdiska teātra izrāde. Bija smieklīgi dzirdēt necenzētu un jauniešu vidū lietotu leksiku uz teātra skatuves. Dažādi haotiskie un pārspīlētie notikumi izrādes sižetos bija ļoti uzjautrinoši un atgādināja man par, dažādiem paša piedzīvotiem atgadījumiem. Kopumā atstāju teātri ar pozitīvu noskaņu un ieteiktu to arī citiem."

"Priekš jauniešiem izrāde ir lieliska, sen nebiju tā smējies. Tai pat laikā tika apskatītas visai nopietnas problēmas, pasniegtas viegli saprotamā veidā. Vienīgā sūdzība ir problēmas trūkums izrādes sākumā, lietas vienkārši notiek, bet vispārīgi man ļoti patika."

"Izrāde patika, tā škita interesanta. Bija aizraujoši redzēt daudzpusīgo sižetu un unikālas noskaņas. Izrādes garums arī patika, tas nebija ne par īsu, ne par garu. Aktier u sniegums bija ļoti labs. Bija kontrastējoši brīžī starp smieklīgo un dramatisko. Īpašus mīnusus izrādei nesaskatu, tikai to, ka varēja būt vēl viens cēliens."

"Apmeklējām ar klasi VDT izrādī "Meklētāji." Priekšnesums bija pārsteidzoši nenopietns, humorisks, ko iepriekš teātrī nebiju pieredzējis. Aktiermākslas studenti bija pārsteidzoši talantīgi un katrs savu lomu nospēlēja ideāli. Pati izrāde bija par jauniešiem, kuri nezin, ko darīt ar dzīvi savos divdesmit gados. Izrāde balstīta uz patiesiem notikumiem, kas vēl nav notikuši. "

"Teātris patika. Stulbi joki, bet ļoti sasmīdināja, un tajā pašā laikā bija ietvertas nopietnas tēmas. Talantīgi akietri. Garlaicīgi nebija ne mirkli."

"Kopumā atsvaidzinoša un uzjaurinoša izrāde, kas uzskatāmi piemērotāka jauniešiem, ko varēja novērot gan izpildījuma, gan jauniešu atsaucības dēļ. Lai gan pārsvarā iestudējums šķita tīri komēdisks, to caurvja dažādas nopietnas tēmas un pieredzes stāsti, kuru pamatā bij a cilvēcīgi cilvēki- katrs savos meklējumos. Tēlu dzīves bija dažādas, tomēr to meklējumi tos saistīja, kas arī, manuprāt, ir tas, kāpēc katrs skatītājs (it īpaši jaunie, sevi vēl neatradušie) iestudējumā redzēto var attiecināt arī uz sevi, kaut ko no tā iegūstos. Ņemot vērā to, ka tā ir diplomdarba izrāde, manuprāt, jaunie aktieri ssevi parādīja ļoti dauzdsološi un kvalitatīvi, iedvesmojot meklētājus."

Ideja izrādei bija ļoti interesanta- katram ir savs dzīves stāsts, kas ir kā bagāža, kura velkas līdzi visu mūžu un ietekmē cilvēka tālāko rīcību. Tomēr jauniešos attēlotie stereotipi bija pārspīlēti.

Kopumā izrāde radīja negatīvu priekšstatu par jauniešiem.

Izrādei ir potenciāls, jo skartās tēmas ir svarīgas. Dziļi sirdī gribētos ticēt, ka no malas mēs neesam tik šausmīgi.

Šī izrāde raisīja dažādas emocijas, bet pozitīvās noteikti bija vairāk. Patika aktieru atveidotās lomas un viņu mākslinieciskā atdeve. Izrāde bija interesanta jauniešu dzīves interpretācija, taču ticu, ka daudzi to nesaprata vai uzskatīja par pārspīlētu.

Teātra izrāde izceļas ar savu haotismu, kuru periodiski pārtrauc aktieru slengs. Kopumā izrāde sirdī neiesakņojās. 

Enter your text here ...

Enter your text here ...

Skatījāmies visi klasē pēdējā mācību nedēļā decembrī, un te dažas skolēnu pārdomas.

A. I. Kūle ,, Man izrāde patika, īpašu izbrīnu radīja fakts, ka tajā spēlēja tikai 2 aktieri. Tēma par jauna cilvēka ,,nokļūšanu neceļos" lielākoties apkārtējo apstākļu dēļ man likās diezgan smagi uztverama. Izrāde raisīja pārdomas par bērnu un vecāku komunikāciju, cilvēka dabu un izvēlēm saasinātās situācijās."

E. Strupiša ,, Lai gan sākums izrādei, manuprāt, bija garlaicīgs, tās turpinājums piesaistīja manu uzmanību, jo, atklājot Martina stāstu, atklājās problēma, kura ir ļoti būtiska, tā ir emocionāla vardarbība un fiziskā vardarbība starp Martinu un tēvu, kas noveda līdz slepkavība."

R. Bubiša ,,Man izrāde patika, tā aizrāva. Visvairāk mani pārsteidza aktieris, kurš spēlēja Martinu un aktieru izrādē, kura top. izrāde lika aizdomāties par to, cik ļoti cilvēku var ietekmēt arī emocionāli, ne tikai fiziski."

K. Freimanis ,,Ļoti oriģināls veids, kā pasniegt stāstu. Interesanti bija skatīties, kā aktieri mainās, mainot savu lomu."

M. Popovs ,,Man patika izrāde, tas izskatījās svaigi, moderni, minimālistiski." 

• 1)Kas tev vislabāk patika koncertlekcijā ?
• Ļoti viegli varēja uztvert informāciju, kas tika stāstīta par vēsturi.
• Man kā lielai mūzikas fanei noteikti tās bija dziesmas un to izpildījums. Manuprāt, grupa izdarīja lielisku darbu un ļoti intonatīvi tīri, kā arī emocionāli izpildīja mūziku.
• Man patika, ka bija redzami daudz reāli attēli no Latvijai svarīgiem, vēsturiskiem notikumiem.
• Koncertlekcijā vislabāk man patika tas, ka dažādi Latvijas vēstures fakti mijās ar dažādām latviešu dziesmām.
• Ka tika savienota vēsture ar mūziku, ka ieinteresējošā veidā atklāja Dziesmotās revolūcijas notikumus.
• 2)Ko jaunu uzzināji koncertlekcijā ?
• Uzzināju, ka protesta laikā par HES būvniecību, tikai aizliegts publicēt vārdu "Daugava".
• Es zināju par Jura Podnieka filmu "Vai viegli būt jaunam', taču es nezināju, ka to rādīja 89 valstīs un ka tieši šī filma ir bijusi tik nozīmīga daļa no Latvijas brīvības atgūšanas.
• Žurnālists Dainis Īvāns bija viens no galvenajiem atbalstītājiem par Daugavas loku saglabāšanu.
• Līdz šim neko daudz nebiju dzirdējusi, par atgadījumu, kad pēc grupas "Pērkons" koncerta Ogrē, tika izdemolēts vilciens.
• Koncertlekcija atjaunināja jau esošās vēstures zināšanas. Uzzināju, ka valdība aizliedza konkrētu vafeļu ražošanu un pārdošanu, jo to nosaukums bija "Daugava".
• 3)Kāds ir tavs viedoklis par Latvijas trešo atmodu ?
• Man šķiet, ka trešā atmoda jeb dziedošā revolūcija bija nepieciešama, lai iedvesmotu Latvijas iedzīvotājus ticēt saviem spēkiem un cīnīties par brīvību.
• Manuprāt, tas bija reizē baiss un skaists laiks Latvijas vēsturē. Nebija līdz galam skaidrības par to, kas tālāk notiks, taču reizē visur apkārt sekoja patriotisma gars un iedvesma.
• Uzskatu, ka tas ir ļoti skaists periods Latvijas vēsturē. Pēc gadiem ilgas apspiestības un dzīves nebrīvē cilvēkiem radās drosme un cīņas gars, lai iestātos par pārmaiņām. Latviešiem šodien un arī mūžīgi ir jābūt pateicīgiem ikkatram mūsu brīvības cīnītājam, atmodas pamatlicējam un atbalstītājam.
• Tas bija ļoti svarīgs un sagaidāms notikums, jo, atrodoties tik ilgi zem padomju varas, dabiski, ka tautas sacelšanās pret apspiedējiem bija nenovēršama.
• 4)Kā tu raksturotu tā laika aktuālo/populāro mūziku ?
• Mūzika bija ar motivējošiem vārdiem un lustīgu melodiju.
• Mūzika noteikti ir ar daudz zemtekstiem, ar nacionālu pieskaņu un reizē spilgtām un izteiksmīgām rindām, kuras bija viegli atcerēties, ja nepieciešams tautu vienot dziesmā.
• Visām tā laika populārajām dziesmām bija sava veida patriotisks piesitiens.
• Tajā bija daudz patriotisma un brīvības motīvu.
• 5)Ko tev nozīmē dzīvot brīvā Latvijā?
• Dzīvot brīvā Latvijā man nozīmē - spēja runāt latviski, svinēt latviešu svētkus, ieturēt vecās tradīcijas, spēja izteikt savu viedokli.
• Man tas nozīmē izmantot visādas mūsdienu pasaules iespējas, attīstīties, attīstīt savu valsti, brīvi ceļot, izvēlēties, ko es gribu darīt un ko negribu.
• Man ir neizmērojama pateicība visiem cīnītājiem par to, ka šodien, es varu dzīvot valstī, kura neaizliedz man runāt, dzīvot un domāt, kā es vēlos. Mācoties vēsturi, manuprāt, mēs ne tikai mācamies par notikumiem, bet arī mēs mācamies cienīt un novērtēt mums doto. Mēs empatizējam ar latviešiem no brīvības cīņām, dzimtbūšanas vai Padomju Latvijas laika un spējam vēl jo vairāk novērtēt mūsdienas, brīvu Latviju un savu zemi.
• Man prieks, ka varu dzīvot brīvi, neapspiesti, bez citu tautu kultūras uzspiešanas un savas kultūras nomākšanas, ka varu brīvi teikt to, ko domāju.

Tā ir iespēja dzīvot ar drošības un pārliecības sajūtu. Dienu dienā nebūt pakļautai teroram un visdažādākā veida ierobežojumiem. Tā ir iespēja spriest pašai par sevi, pieņemt savus lēmumus, kā arī tādu pašu iespēju redzēt savai valstij. Tā ir iespēja piedalīties valsts politikā, un tā ir apziņa, ka mana balss vienmēr būs sadzirdēta.

Kristiāna (9.c) : Man patika dziedātājas Rūtas Dūdumas un komponista Jāņa Ķirša izveidotā svētkukoncertlekcija''Lāčplēša dienā''. Šķita interesanti, kā tika apvienotas dziesmas un vēsturiska informācija, radot svētku noskaņu. Manuprāt, visa koncertlekcijā stāstītā vēsturiskā informācija bija saprotama ikvienam skolas vecuma bērnam. Man arī patika, ka koncertlekcijā tika stāstīti ne tikai fakti par Latvijas vēsturi, bet arī par Eiropas un pasaules vēsturi. Manuprāt, šajā koncertlekcijā ļoti labi apstiprinās Jāņa Ķirša teiktais, ka ''dziesma vienmēr ir bijusi kaut kas īpašāks, kas pulcina ļaudis īstajos brīžos''. Gandrīz ikviens latvietis zinakoncertlekcijā dziedātās dziesmas, un grūtos brīžos šīs dziesmas palīdz, un tās apvieno tautu. Koncertlekcijā izmantotās dziesmas, manuprāt,arī bija ļoti labi sasaistītas ar vēsturisko informāciju. Manuprāt, dziesmas ļoti labipalīdzēja uztvert koncertlekcijas noskaņu. Kad skanēja, piemēram, komponista Ērika Ešenvalda „Dvēseles dziesma",uzreiz bijasvinīga noskaņa, bet skanot, piemēram, Jāņa Lūsēna un grupas ''Zodiaks '' dziesmai „Taisnība'', radās priecīga noskaņa. Latviešu strēlnieku dziesmām bija ļoti jautra melodija, taču dziesmu vārdi tādi nebija, tāpēc šīs dziesmas lika aizdomāties. Koncertlekcija noteikti palīdzēja iegūt svētku noskaņu un vairāk izprast 11. un 18.novembri.

Evelīna (9.c): Dienu pirms Lāčplēša dienas mēs, 9.c klase, noskatījāmies un noklausījāmies koncertlekciju par to. Lai gan diezgan samāksloti, tomēr interesanti un izglītojoši par šo svētku dienu mums pastāstīja pasākuma vadītāji Rūta Dūduma un Jānis Ķirsis. Mēs uzzinājām, kas ir Lāčplēša diena, kas ir mūsu vērtības, kādas bija strēlnieku dziesmas, kā arī tika pastāstīts par vairākām ievērojamām latviešu personībām. Priecēja arī tas, ka visas 40 minūtes nebija jāsēž un jāklausās tikai teorija, varēja arī baudīt dažādus Latvijai nozīmīgu dziesmu izpildījumus. Tie radīja manī arī mazu svētku sajūtu, kas nebija parādījusies laikā, katru dienu sēžot mājās un mācoties attālināti. 

27. novembrī norisinājās Rīgas pilsētas 5. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem. Olimpiādi organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Arī šogad olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Pavisam olimpiādei tika pieteikti 89 dalībnieki no 25 Rīgas skolām. Olimpiādē piedalījās un izpildītos darbus iesniedza 75 skolēni. Viņi visi noteikti ir īsti ģeogrāfijas mīļi, jo olimpiādei bija gatavi veltīt pat savu brīvo sestdienu!

Olimpiādes uzdevumi aptvēra visdažādākās ģeogrāfijas nozares un apakšnozares – kultūras, apdzīvojuma, klimata, ūdeņu, valodu, ekonomisko un daudzas citas. Arī uzdevumi tika veidoti tā, lai tie būtu kā daudzveidīgi, tā interesanti, iekļaujot dažādas kartes, attēlus un pat nelielu video.

1. uzdevumā bija jāatpazīst valstu karogi un jāorientējas dažādās valstu asociācijās. Pieci jaunie ģeogrāfi, lieliski orientējoties valstu karogos, ieguva 29 no 30 punktiem – Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Emīls Gustavs Sangovičs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Mona Luīze Vītoliņa (Rīgas 66. vidusskola), Dāvis Kalniņš (Rīgas Kultūru vidusskola) un Anna Misiņa (Rīgas Franču licejs).

2. uzdevumā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par dabas rezervātiem Latvijā – kas tajos aug, kas dzīvo, kad dibināti, kādas vērtības tie sargā. Šķita, ka pandēmijas apstākļos Latvija izceļota krustu šķērsu, taču rezultāti parādīja, ka vairāki jautājumi bija visai cieti rieksti. Vislabāk ar uzdevumu tika galā Nikita Baranovs (Rīgas 66. vidusskola), Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Laura Darkevica (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Kaspars Matīss Strods (Rīgas 66. vidusskola), Lote Emīlija Vimba (Rīgas Kultūru vidusskola), Anna Dudzinska (Rīgas 47. vidusskola), Aleksejs Hvalejs (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Evelīna Indriksone (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Melisija Petrušina (Rīgas 95. vidusskola) un Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

3. uzdevumā vajadzēja parādīt zināšanas par hidrosfēru. Jāzina, kas ir slieksnis, mulda un torosi, jāatšķir dažādi ar ūdeņiem saistīti jēdzieni, jāzina par siltajām un aukstajām okeāna straumēm. Maksimālos 10 punktus gan neieguva neviens, bet pie deviņiem tika: Linards Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Roberts Sīmansons (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Valērija Beļajeva (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Edžus Kalniņš (Rīgas Igauņu pamatskola), Katrīna Pujāte (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola).

4. uzdevumā tika jautāts par atmosfēru un klimatu. Kāpēc ziemā anticiklona apstākļos kļūst auksti, bet vasarā – karsti, kāds gaisa spiediens valda tropu klimata joslā un – ar ko laikapstākļi atšķiras no klimata? Augstāko rezultātu (16 punktus no 20) uzrādīja Sofija Bondarenko (Rīgas 84. vidusskola), Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Elizabete Burkovska (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Jānis Stendzenieks (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

5. uzdevumā vajadzēja demonstrēt augšzemnieku dialekta prasmes. Latgaļu mēlē uzrakstīto tekstu par Zilo ezeru zemes dārgumiem nācās atšifrēt latviešu literārajā valodā. Dreidzā, Cireitā un Cyrmā tādi mošķi kā leidakys, škaunadzis un kugrys mīt... Vislabāk šis uzdevums padevās Sofijai Bondarenko (Rīgas 84. vidusskola) un Luīzei Reinšmitei (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuri draudzējas ar matemātiku, jo vajadzēja daudz rēķināt. Bija jāaprēķina dabisko pieaugumu, migrācijas saldo un dzimstības un mirstības koeficientu, attālumu starp punktiem. Īpaši jāuzteic trīs skolēni, kuri vienīgie visu aprēķināja pareizi – Laura Darkevica (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Emīls Gustavs Sangovičs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Anna Dudzinska (Rīgas 47. vidusskola).

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Nācās pareizā secībā sakārtot meža tipus pēc priežu īpatsvara tajos, valstis pēc pensionāru īpatsvara, zemeņu nogatavošanās secību Eiropas valstīs un dažādas citas lietas. Visu pareizi izpildīja trīs skolēni – Oskars Freimanis (Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Laura Līva Kasparinska (Rīgas 84. vidusskola).

8. uzdevums parādīja tos skolēnus, kuri nekļūdīgi orientējas Dienvidamerikas kartē. Viņi zina, kur atrodas Maču Pikču, kuras valsts nosaukums radies no kādas līnijas, bet kuras – no sudraba vārda, kurai valstij galvaspilsēta Džordžtauna, kuras valsts veikalos jāiepērkas ar eiro naudiņām, bet kura valsts lauksaimniecībā specializējusies aitkopībā. Vienīgais skolēns, kuram šajā uzdevumā nebija kļūdu, ir Rinalds Kipāns (Mežciema pamatskola).

9. uzdevumā bija jādemonstrē ģeogrāfiskā domāšana. Ģeogrāfiskās koordinātas, laika joslas, okeāni un kontinenti, dienas un nakts mija, gadalaiku maiņas. Uzdevums atklāja trīs ģeogrāfijā izcilus skolēnus, kuri vienīgie visu atbildēja pareizi. Tie ir – Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola) un Ralfs Fridrihsons (Rīgas 69. vidusskola).

10. uzdevums lika paskatīties uz šodienas aktualitāti pasaulē – Polijas un Baltkrievijas robežu. Kas tur notiek? Kas ir šie cilvēki – nelegālie imigranti, patvēruma meklētāji, cilvēki ar alternatīvo statusu vai varbūt – bēgļi? No kurām valstīm viņi nāk? Un vai iespējams šo problēmu veiksmīgi risināt? Ar tekstu strādāt prot un ziņām un jaunumiem pasaulē līdzi seko Nikita Baranovs (Rīgas 66. vidusskola), Linards Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Ieva Blaževiča (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Elizabete Burkovska (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) un Rinalds Kipāns (Mežciema pamatskola).

11. uzdevumā vajadzēja atminēt desmit latviešu dziesmu tekstos izlaistos vietvārdus jeb toponīmus. «Te nekas nav īsti lāgā, / Uz Tobago, uz Tobago!» 16 skolēni zināja visus dziesmu vārdus! Ja nepieciešama kompānija, ar kuru sadziedāties, tad vajag draudzēties ar šiem skolēniem: Linards Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Roberts Būcens (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Anna Pētermane (Rīgas 34. vidusskola), Emīls Gustavs Sangovičs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sibilla Vanadziņa (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Rūta Zvidriņa (Rīgas 47. vidusskola), Timurs Dasajanake (Rīgas 34. vidusskola), Evelīna Indriksone (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Dāvis Kalniņš (Rīgas Kultūru vidusskola), Anna Misiņa (Rīgas Franču licejs), Katrīna Pujāte (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Luīze Reinšmite (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola) un Ralfs Fridrihsons (Rīgas 69. vidusskola).

12. uzdevumā (darbā ar attēliem) vajadzēja katru no bildēm ielikt atbilstošajā kultūras reģionā. Suši, oregami, sumo cīkstoņi, mošejas, sādžas, Lielie ezeri, tautastērpi un daudz kas cits. Šajā uzdevumā nepārspētas palika divas līderes (tikai ar vienu kļūdu katrai) – Anna Misiņa (Rīgas Franču licejs) un Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola).

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti. Absolūtā laureāte ir KRISTIĀNA ŠAŠKO (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Piecu gadu laikā šī ir pirmā reize, kad olimpiādē uzvar meitene. Priecājamies un lepojamies!

8. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

9. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Aija Arāja (Mežciema pamatskola), Alvis Tukāns (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Anastasija Podlužnaja (Rīgas Kultūru vidusskola un Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Elita Segliņa (Rīgas 66. vidusskola), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inese Roziņa (Rīgas Franču licejs), Irina Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Svetlana Gavrilko (Mežciema pamatskola), Toms Krūmiņš (Rīgas 69. vidusskola), Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Zaiga Tenisone (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Rīgas pilsētas atklātās ģeogrāfijas olimpiādes 8. un 9. klašu skolēniem organizēšana kļuvusi par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas neatņemamu tradīciju, kas nu jau turpinās piecu gadu garumā. Uz tikšanos 6. olimpiādē nākamgad!

Andris Ģērmanis