Mūsdienu Krišjānis Barons kultūrģeogrāfiskajā ceļā

Tālajā 1859. gadā Krišjānis Barons kājām veica ceļu no Tērbatas (tagad – Tartu) līdz Dundagai. Pēc noietā ceļa tapa pirmā Baltijas ģeogrāfijas un skolu ģeogrāfijas mācību grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti».

Šogad, kad visu laiku izcilākajai Latvijas personībai (par tādu Dainu Tēvs atzīts 2004. gadā) aprit 185 gadi, Krišjāņa Barona muzejam radās ideja, ka savulaik noieto ceļu vajadzētu atkārtot. Lai ieceri realizētu, Krišjāņa Barona muzejs vērsās pie Imanta Ziedoņa muzeja, jo pēdējam ir liela pieredze dažādu pārgājienu organizēšanā.

Rezultātā tapa plāns ceļa noiešanai vēlreiz. «Jāņa Sēta» izpētīja senās kartes un izveidoja mūsdienās izejamu ceļu karti, bet Imanta Ziedoņa muzejs organizēja konkursu potenciālajiem gājējiem.

Konkursa rezultātā Imanta Ziedoņa muzejs par vienu no mūsdienu Krišjāņiem Baroniem izraudzījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāju Andri Ģērmani. Par citiem ceļa gājējiem kļuva arī valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas un Latvijas kultūras ministri, dziedātājs Renārs Kaupers, laika ziņu redaktors Toms Bricis un citi. Pavisam tika izraudzīti 65 mūsdienu Krišjāņi Baroni, katram uzticot savu ceļa posmu.

Atmiņās par tā laika ceļojumu Krišjānis Barons raksta: «Ar sava ceļojuma iespaidiem un novērojumiem biju pilnīgā mierā. Galvenais, mācījos, sakarā nākdams ar dažādiem ļaudīm un apstākļiem, gan citus, gan sevi pašu apzinīgāki pazīt un apsvērt.»

Mūsdienu ceļā skolotājam Andrim Ģērmanim tika uzticēts posms no Staburaga līdz Secei. Šajā ceļā skolotājs devās kopā ar četriem savas audzināmās (12. D) klases skolēniem – Paulu Lūciju, Alisi, Edgaru un Mārtiņu.

Pēc noietā ceļa posma skolotājs Andris Ģērmanis rakstīja:

«2. septembra rīts ir pelēks, apmācies, bet lietus nelīst. Možā noskaņojumā kāpjam transportā un dodamies uz Staburagu, lai no turienes sāktu man iedoto Barona ceļa posmu, kura garums līdz Secei ir 9 km.

Vienā no galvenajām lomām visā šajā pasākumā ir īpašā cepure, kas palīdzējusi Baronam tikt pāri Daugavai un citās lietās. Man galvā to uzliek Žanete Jaunzeme–Grende, sakot, ka es ar šo cepuri līdzinos Eduardam Veidenbaumam.

Vispirms ceļā meklējam un uzmērām dižkokus. Pārsteidz, ka tik īsā ceļa posmā izdodas atrast pat trīs (parastais osis – 4,16 m, parastā kļava – 3,64 m, parastais ozols – 4,44 m) milzeņus! Tas ļauj ar jauniešiem pārrunāt dižkoku nozīmi un funkcijas – ekoloģisko, kultūrvēsturisko un ainavisko.

Izdodas īstenot arī nelielus dzejas lasījumus uz ceļā sastaptajiem laukakmeņu krāvumiem kādā izmantotā karjerā. Par to parūpējas Paula Lūcija un Alise – abas jaunās dzejnieces jau plūkušas uzvaras laurus dažādos dzejas konkursos.

Ik pa brīdim pieminam arī Imantu Ziedoni Zemgales sakarā. Atceramies Ziedoņa rakstīto: «Es pateicos Zemgalei, kas man deva Dievu. Tas bija kādā lauku sētā. Laikam Džūkstē.» Pieminam arī «Leišmalīti».

Ejot savulaik Barona ieto ceļu, nemitīgi vērojam kultūrainavas. Ieraugām lielo mežu daudzveidību, kuros daudz lapukoku, ir gan ošu gatves, gan bērzu birztalas, kas ļoti raksturīgas Zemgalei. Lauki apstrādāti, vairums ražas novākta.

Saprotam, ka ceļš un apkārt esošās ainavas gan kopš Barona laikiem ir būtiski mainījušās. Mazāk mežu, mozaīkveida lauku ainavu nomainījušas vienlaidu platības ar vienu lauksaimniecības kultūru. Noteikti šīs izmaiņas arī mazinājušas bioloģisko daudzveidību, bet šur tur pamanāma arī Kanādas zeltslotiņa un Sosnovska latvānis – no ārzemēm ievazātās augu sugas. Kaut arī zirgus nemanām, vairākās vietās vēl pa kādam govju ganāmpulkam var ieraudzīt.

Tā pamazām ceļš mūs aizved līdz Seces ciemam. Ļaujamies priekam uzrāpties uz salmu ruļļiem un lieliem laukakmeņiem, priecājamies par satiktu teliņu un lidojošiem putnu bariem, senu dzirnavu drupām un riteņbraucēju ar pilnu grozu Seces gailenēm. Apspriežam latviešu nacionālo virtuvi, par ko izvēršas interesanta diskusija.

Noslēgumā viesojamies Seces pagastmājā. Te nolasu lekciju «Vietas novadpētniecība un Zemgales kultūrainavas». Pēc lekcijas izvēršas neliela diskusija par Seces pagasta vietvārdiem.

Lekcijā stāstu par vietām, to pazīmēm un pētīšanu. Lielu interesi raisa arī otrajā tās daļā stāstītais un rādītais par Zemgales kultūrainavām. Platlapju meži, ozoli, auglīgās augsnes un tīrumi, blīvais upju tīkls, lazdu audzes, mazais ezerainums, ķieģeļnīcas, koku alejas, pļavas un īpašie augi (lēdzerkste, villainā gundega, lielā zvaigznīte, zīda magone) – tie ir daži no Zemgales kultūrainavas neatņemamiem elementiem. Apskatām arī desmit īpašas vietas Zemgalē no projekta «Ainavu dārgumi».

Nevaram atturēties no piedāvājuma iegriezties arī Seces baznīcā. Tur savulaik darbojies Frīdrihs Mālberģis. Viņš bijis Krišjāņa Barona skolotājs, vēlāk daudzus gadus skolojis Seces bērnus. Apglabāts Seces baznīcas kapos, kur arī nolasām nelielu fragmentu no viņa poēmas «Staburags un Liesma». It kā atkal satiekoties pēc daudziem gadiem.

Secē mūs uzņēma ļoti silti. Paldies visiem labajiem ļaudīm, kuri palīdzēja šī ceļa plānošanā un noiešanā! Šis kultūrvēsturiskais un kultūrģeogrāfiskais piedzīvojums vienmēr saglabāsies atmiņā.»

Šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izvietota izstāde «Tuvie», ir otrreiz izdota un pie lasītājiem nonākusi Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti». Mūsdienu Krišjāņi Baroni par ceļā gūtajiem iespaidiem un atziņām ir uzrakstījuši grāmatu «Tuvie», tā pieejama šeit: https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/projekti/cela-ar-baronu/musdienu-baronu-cels-digitala-gramata-tuvie . Savukārt 2021. gadā būs skatāma arī filma.


Imants Ziedonis teicis:

«Es nezinu, cilvēki, kur manas mājas.

Tik - balti putekļi putinājas.»

Ceļā!


Andris Ģērmanis

Sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!

14.09. 9.sb klase projekta skolas soma ietvaros apmeklēja A. Čaka muzeju.

8.c klases ekskursija uz Turaidu un Siguldu.


Turaida ir viena no skaistākajām Latvijas vietām, it īpaši rudenī, kad koku lapas kļūst krāsainas. 30. septembrī ceļā uz Turaidu pavadījām aptuveni stundu. Man ļoti patika autobuss, ko izīrējām, jo tas bija tīrs un moderns. Turaidas muzejrezervātā mums tika piedāvāta ļoti neparasta un interesanta programma - orientēšanās spēle. Tā mēs paši varējām iepazīt muzejrezervāta teritoriju un izzināt tā vēsturi. Visvairāk mani iespaidoja skats no pils visaugstākā torņa. Līdz augšai bija 139 pakāpieni, bet kāpšana bija skaistā skata vērta.

Mūsu klase bija sadalīta 5 komandās, mērķis bija atrast 9 kontrolpunktus un izpildīt uzdevumus pie tiem. Mums tika dota pusotra stunda uzdevumu izpildei. 1. vietu ieguva komanda ar nosaukumu " Zāģis (ezera) dibenā", lai gan šī komanda nerīkojās līdz galam godīgi - viņi fotografēja citu komandu uzrakstīto un no tā izveidoja savu vislabāko variantu. Mana komanda " Nešpetnais jāņtārpiņš" diemžēl zaudēja, bet mēs ieguvām atzinību par labāko nosaukumu.

Pie zilās Donavas

Laikā, kad ir ierobežotas ceļošanas iespējas, 2020. gada 27. septembrī 10.c klase projekta „Skolas soma" ietvaros slavenā valšu karaļa Johana Štrausa, muzikālā vadītāja un diriģenta - Mārtiņa Ozoliņa un horeogrāfa - Aivara Leimaņa vadībā aizceļoja "Pie zilās Donavas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Baleta "Pie zilās Donavas" scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Ināra Gauja. Baleta izrāde sastāv no trīs cēlieniem, kurus vieno pazīstamās Štrausa valšu melodijas.

Izrādes sižeta pamatā ir romantisks mīlas stāsts starp komponistu Franci un vienkāršu meiteni Anneli, kuri dzīvo mazā pilsētiņā Donavas krastā. Mazpilsētā ierodas slavena dejotāja no Vīnes – Franciska, un negaidīti uzplaukst jūtas starp viņu un Franci. Annele ļoti pārdzīvo šo Franča aizraušanos. Francis dodas ciemos pie Franciskas uz Vīni. Franciskai ir jāizlemj - palikt Vīnē un dzīvot līdzšinējo dzīvi, vai visu mainīt un doties līdzi Francim. Franciska izvēlas palikt Vīnē. Francis atgriežas dzimtajā pilsētā un sacer jaunu valsi. Viņš atkal satiek Anneli un saprot, ka viņa ir tā īstā un vienīgā

10.c klases bija unikāla un pozitīva pieredze apmeklēt tieši šo baleta izrādi, jo līdz šim tikai neliela daļa no klases ir apmeklējusi baletu. Nevar noliegt, ka brīžiem būtu bijis grūti saprast izrādes sižetu, ja pirms izrādes mēs nebūtu iepazinušies ar izrādes saturu. Neskatoties uz to, lielākajai daļai klases skolēnu izrāde šķita dzīvespriecīga, aktīva, izklaidējoša. Izrādi aizraujošu padarīja arī spilgtie tēli un košie dejotāju tērpi. Prieks, ka mums bija iespēja baudīt labu māksliniecisko izpildījumu un aktierspēli.

Mūsu klase arī turpmāk labprāt kopā apmeklēs dažādus kultūras pasākumus.

10.c klase

Lindai Reimanei bronzas medaļa starptautiskajā Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē

Lindai Reimanei bronzas medaļa starptautiskajā Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē

29. un 30. augustā notika Eiropas ģeogrāfijas olimpiāde, kurā Latviju pārstāvēja seši skolēni, starp tiem arī mūsu skolas 9.sb klases skolniece Linda Reimane, kura olimpiādē izcīnīja bronzas medaļu. Pie bronzas medaļām tika arī pārējie Latvijas izlases dalībnieki.

Eiropas ģeogrāfijas olimpiāde šogad bija plānota Serbijā, bet COVID-19 dēļ tā notika tiešsaistē. Olimpiāde norisinājās angļu valodā.

Pavisam olimpiādē piedalījās 14 Eiropas un Āzijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija, Baltkrievija, Krievija, Čehija, Beļģija, Slovēnija, Bulgārija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Azerbaidžāna, Turcija un Kazahstāna) 77 skolēni.

Ģeogrāfijas olimpiādē skolēni risināja uzdevumus par dažādām tēmām – klimatu, resursiem, kultūras ģeogrāfiju, tūrismu, ainavām, pilsētām, ekonomisko ģeogrāfiju un citām. Savukārt uzdevumi tika veidoti trīs grupās – tests, rakstiskā daļa un praktiskais darbs.

Lindu Eiropas ģeogrāfijas olimpiādei sagatavoja ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas saime apsveic Lindu Reimani ar ļoti augsto sasniegumu Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē un pateicas par skolas slavas kaldināšanu starptautiskā mērogā!

Andris Ģērmanis

Iekšējie noteikumi

Mācību procesa organizācija

406958_b200

Sveicam Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 104.mācību gada absolventus un viņu tuviniekus.

BALVAS, MEDAĻAS, SASNIEGUMI KONKURSOS SKOLĒNIEM 2019./2020.M.G

SASNIEGUMI LATVIJAS SKOLĒNU 44. ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS DARBU KONFERENCĒ 2019./2020.M.G

APBALVOJUMI UN PATEICĪBAS SKOLAI 2019./2020.M.G.

SKOLOTĀJU SASNIEGUMI 2019./2020.M.G.

RĪGAS VALSTS 2. ĢIMNĀZIJAS SPORTA SASNIEGUMI 2019./2020.M.G.

SKOLĒNU SASNIEGUMI OLIMPIĀDĒS 2019./2020.M.G.

Sveicam svētkos!

Priecīgas Lieldienas!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas attālināta mācību procesa pamatprincipi

Untitled
  1. Ieteikumi skolēnu mācībām attālināti , šeit
  2. Ieteikumi vecākiem, šeit
  3. Attālinātās mācības tiek organizētas pēc pagaidu mācību priekšmetu stundu saraksta, šeit
  4. Ieteikumi skolēnu un skolotāju fiziskām aktivitātēm, šeit.

Cienījamie skolēni un vecāki!

ppp

Cienījamie skolēni un vecāki!

Sakarā ar ārkārtējo situāciju mūsu valstī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija laikā no 2020. gada 23. marta līdz 14. aprīlim mācību procesu organizēs attālināti.

Sīkāku informāciju par mācību procesa organizēšanu saņemsiet e – klases pastā 23. martā.

Ģimnāzijas kanceleja šajā laikā pārtrauc apmeklētāju pieņemšanu klātienē. Nepieciešamos dokumentus varat pieprasīt elektroniski e – pastā: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Šonedēļ Jums ir brīvlaiks un par mācībām nav jādomā, tāpēc lai mazinātu riskus savai veselībai, piemēram, braukšana sabiedriskajā transportā, lūdzu, nebrauciet uz skolu pēc mācību grāmatām.

Brīvlaikā atpūtieties, rūpējieties par savu un savu tuvinieku veselību, neaizmirstiet iziet pastaigā!

Pārtrauc valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi.

Reiz-tika-bridinats-ka-1

Pārtrauc valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Svešvalodu eksāmenu norise 12. klasēm pārcelta uz 2020.gada 12.-15. maiju.

• angļu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 12. maijā, mutvārdu daļa – 12., 13. un 14. maijā;
• vācu valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa - 2020. gada 13. maijā;
• krievu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 14. maijā, mutvārdu daļa – 14. un 15 maijā;
• franču valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa − 2020. gada 15. maijā.