26. novembrī norisinājās Rīgas pilsētas 6. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem. Olimpiādi organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Arī šogad olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Šogad interese par olimpiādi bija pat divkārt lielāka, ja salīdzinām ar pagājušo gadu. Ģeogrāfijas skolotāji no 39 Rīgas skolām bija pieteikuši 174 dalībniekus, bet līdz darbu iesniegšanai tika 143 jaunie ģeogrāfi.

Šogad olimpiādes tēma bija dabas jeb fiziskā ģeogrāfija, tādēļ skolēniem nācās atpazīt ezerus pēc to aprakstiem, atbildēt uz jautājumiem par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi, atpazīt meža augšanas apstākļu tipus, zināt, kur atrodas dažādas alas, saranžēt ģeogrāfiskos objektus un notikumus, kā arī veikt citus ar dabu saistītus uzdevumus.

1. uzdevumā bija jātiek galā ar jautājumiem par salām. Kas ir atols, kas – salu arhipelāgs? Kur atrodas lielas un mazas salas? Vai var būt tā, ka Havaju salas patiesībā augstākas par pašu Everestu? Šajā uzdevumā nepārspēts palika Oļegs Dubovskis (Rīgas Purvciema vidusskola), kurš ieguva 18 no 20 punktiem.

2. uzdevums visvairāk prieka sagādāja speleoloģijas faniem. Ar stalaktītiem un stalagmītiem bagātās alas, alas smilšakmeņos un ledus blāķos, alas filmās un mākslas darbos... Viszinošākie par alām (iegūstot 8 no 10 punktiem) izrādījās Kirills Kožemjačonoks (Rīgas 89. vidusskola) un Niks Zaharkins (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija).

3. uzdevumā bija jādemonstrē zināšanas par Baltijas jūras krastiem. Pēc attēliem vajadzēja noteikt, kur tie uzņemti, bija jāorientējas šērās, lagūnās un fjordos, kas vislabāk (14 punkti no 15) izdevās Adrianam Selezņevam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Aleksam Ankuram (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sandim Vīburam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Līvai Laugalei (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Oskaram Freimanim (Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola).

4. uzdevumā nācās risināt jautājumus par klimatu. Bija doti 20 apgalvojumi par klimatu, daži no tiem arī ļoti āķīgi. Tomēr prieks, ka četri skolēni spēja nopelnīt pat 17 punktus (no 20). Tātad vislabākās zināšanas klimata jomā uzrādīja Pēteris Zvirgzdiņš (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ādams Viļums (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).

5. uzdevumā vajadzēja pēc dotajiem aprakstiem atpazīt gan Latvijas, gan pasaules ezerus. Kaut arī bija daži jaunie censoņi, kas Velnezeru meklēja Āfrikā, absolūtajam vairumam olimpiādes dalībnieku šis uzdevums problēmas nesagādāja. Maksimālos 10 punktus ieguva pat 47 skolēni, tāpēc visus neuzskaitīsim.

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuriem patīk mežs. Un vēl labāk, ja ne tikai patīk, bet ir arī zināšanas par meža augšanas apstākļu tipiem. Uzdevums gan izrādījās diezgan ciets rieksts, bet 7 no 10 meža tipiem nepārspēti izdevās «pārkost» Grētai Volkovičai (Āgenskalna Valsts ģimnāzija).

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Vajadzēja saranžēt paugurus pēc to augstuma, Baltijas jūras attīstības stadijas un daudz ko citu. Visus 30 punktus spēja iegūt vienīgi Evelīna Bumbure (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola).

8. uzdevums izcēla saulītē tos skolēnus, kuri draudzējas ar ģeogrāfijai radniecīgo ģeoloģijas jomu, jo šajā uzdevumā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi. Kad veidojies kristāliskais pamatklintājs, kad – pamatieži? Kādi resursi sastopami Latvijas zemes dzīlēs? Šajā uzdevumā nepārspēts palika Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

9. uzdevums parādīja ģeogrāfiskās domāšanas prasmes. Ģeogrāfiskās koordinātas, laika joslas, orientēšanās apvidū, dienas garums – tās ir pamatlietas, ko vajadzētu zināt katram. Prieks par pieciem olimpiādes dalībniekiem, kuri spēja iegūt maksimālo punktu skaitu šajā uzdevumā. Tie ir Mārtiņš Gulbis (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ādams Viļums (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).

10. uzdevums lika paskatīties uz seniem un ļoti seniem notikumiem, jo vajadzēja savienot ievērojamus ģeogrāfus ar viņu savulaik veiktajiem atklājumiem. Tas vislabāk (17 no 20 punktiem) izdevās Pēterim Zvirgzdiņam (Āgenskalna Valsts ģimnāzija) un Tomam Vulānam (Rīgas 25. vidusskola).

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti. Absolūtais olimpiādes laureāts ir RIČARDS VIMBA (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Priecājamies un lepojamies!

8. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

9. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Anastasija Podlužnaja (Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Gunta Gultniece (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inese Roziņa (Rīgas Franču licejs), Irina Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Santa Miksone-Tukiša (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Tīna Sarkane (Rīgas 85. pamatskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Rīgas pilsētas atklātās ģeogrāfijas olimpiādes 8. un 9. klašu skolēniem organizēšana kļuvusi par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas neatņemamu tradīciju, kas nu jau turpinās sešu gadu garumā. Uz tikšanos 7. olimpiādē nākamgad!

Andris Ģērmanis

2022.gada 11.novembrī 10.a klases skolēni devās uz Rīgas Brāļu kapiem, lai piedalītos svinīgā ziedu nolikšanā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un citām augstām amatpersonām. Skolēni nolika svecītes pie kritušo karavīru, Latvijas Armijas pirmā virspavēlnieka, ģenerāļa Dāvida Sīmansona un Baltijas landesvēra pieminekļa.

Vēstures atcerēšanās un godināšanas aktivitātes turpinājās Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kur tika apskatīts pilns Lāčplēša kara ordeņa komplekts, Kara muzeja priekšpusē, kur skolēni iepazinās ar NBS un sabiedroto bruņutehniku, un Sudrabkalniņā, kur norisinājās svinīgs svētku koncerts.

11. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Lāčplēša dienai veltīts koru un pūtēju orķestra koncerts "Tavi esam, Tavi būsim", kurā piedalījās arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris. 

25. oktobrī, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas EPVS komandas pārstāvji devās uz 2022./2023. m.g. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas atklāšanas pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. EP Vēstnieku skolas programmas eksperte Prof. Žaneta Ozoliņa un programmas koordinatore Jolanta Bogustova iepazīstināja EPVS komandas ar to, ko varēs sagaidīt no organizatoru puses visa mācību gada garumā, arī ar to, ko organizētāji sagaida turpmākajā sadarbības procesā. Pasākuma pirmajā pusē notika seminārs "Vēlēšanu maratons", kuru vadīja Prof. Daunis Auers un Mārtiņš Spuris, tam sekoja diskusija ar Eiropas Parlamenta deputātiem- Daci Melbārdi, Nilu Ušakovu un Ivaru Ijabu, kuri pauda savu pieredzi, uzskatus un rosinājumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pasākuma otrajā daļā pārstāvjiem bija iespēja piedalīties interaktīvās diskusijās par tēmām kā, kāpēc ir jāiet vēlēt, kas ir deputāti, kā sociālie mediji ietekmē vēlēšanu procesu un kā orientēties politiskajā tirgū, kurus vadīja tādi eksperti kā, Kristīne Bērziņa, Egita Prāma, Sigita Struberga, Iveta Reinholde, Rihards Bambals un Jānis Sildniks.

Komandai bija iespēja piedalīties interaktīvajās diskusijās, kurās bija dota iespēja uzdot jautājumus un veidot diskusijas ar politologiem un medijpratības speciālistiem, nemanot paskrēja laiks. Šīs diskusijas palīdzēja doto informāciju, tematiskos jautājumus uztvert labāk un saprotamāk, savstarpējā komunikācija starp ekspertiem un pārējiem EPVS dalībniekiem bija aizraujoša. Sapratām, cik svarīga ir katra cilvēka balss, kādam diplomātam būtu jābūt, par pašreizējām norisēm Eiropas Parlamentā. Pieredze bija jauna un nepierasta, noteikti var teikt, ka mēs esam gatavi Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolai!

19.septembrī divas Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas pārstāves – Sofija Jansone un Elizabete Zaumane - devās uz Ārlietu ministriju, lai piedalītos Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumā. Pasākumā tika apspriesta sniegtā palīdzība Ukrainas iedzīvotājiem, elektroenerģijas cenu pieaugums Eiropā un savu ikdienas paradumu maiņa.

Forumu apmeklēja dažāda gada gājuma cilvēki - gan skolēni, gan skolotāji, gan vadošie firmu speciālisti.

Elizabete uzskata, ka pasākums sniedza informatīvu ieskatu minēto tēmu aktualitātēs un ar interesi sekos līdzi šo notikumu attīstībai. Sofijai šķita, ka visi runātāji bija ļoti zinoši savā nozarē. Daudzas detaļas par apspriestajām tēmām nav publiski pieejamas, tāpēc dzirdēt speciālistus runājam gan par karu Ukrainā, un kāda reāla palīdzība tiek sniegta, gan par elektroenerģijas cenu kāpumu, bija salīdzinoši unikāla pieredze.

28.09.2022. Pie Rīgas pils atklāj ārtelpas izstādi "Valsts prezidenta institūcijai 100".

Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 27. novembrī jau piekto gadu pēc kārtas organizēs Rīgas pilsētas 5. atklāto ģeogrāfijas olimpiādi 8. un 9. klašu skolēniem.

Olimpiāde arī šogad notiks attālināti tiešsaistē. Sākums plkst. 10.00, ilgums – 2 stundas.

Aicinām Rīgas pilsētas skolu ģeogrāfijas skolotājus pieteikt dalībniekus olimpiādei.

Uz tikšanos ikgadējos ģeogrāfijas svētkos! 

Enter your text here ...

Vācu valoda

Alvīne Dārta Pabrika 12.e  - 3. vieta Rīgas pilsētas vācu valodas 51. olimpiādē 

- 1.pakāpe Vācu valodas valsts 51. olimpiādē

Alvīne Dārta Pabrika - ir starp tiem 10 labākajiem valstī, kuri ir uzaicināti uz Baltijas vācu valodas olimpiādi.

Skolotāja Žanna Knoka

Linda Reimane 9.sb. 1. vieta Vācu valodā Latvijas atklātajā svešvalodu olimpiādē

Skolotāja Dace Skutele 

Rīgas pilsētas ekonomikas 22. olimpiāde

1. vieta

Artis Alainis 12.b

2. vieta

Anna Jupīte 12.b

Jūlija Kondratjeva 12.b

Annija Dimata 12.sb

3. vieta

Patrīcija Hāze 11.b

Aleksandra Ivoņina 12.b

Roberts Patriks Ausmanis 12.e

Ronalds Ore 12.sb

Toms Čerņauvskis 12.sb

Valsts ekonomikas 22. olimpiāde - Artis Alainis 12.b II pakāpe

Skolēnus sagatavoja ekonomikas skolotājas – Ruta Pelce un Ineta Vīksna

Rīgas pilsētas matemātikas 71.olimpiādes 2. posma uzvarētāji

2. vietas ieguvēji:

3. vietas ieguvēji:

Izteikta atzinība:

Lepojamies!

Skolēnus sagatavoja matemātikas skolotāji – Aldis Bomis, Kaiva Treija, Kaiva Desmitniece, Daina Briņķe, Sabīne Apīne, Diāna Ruļuka -  Paša, Ināra Roziņa, Raivis Bēts, Tatjana Strigaļova.

1.vieta🥇
Sebastians Linde (7.b)
Laura Ozola (7.b)

2.vieta🥈
Roberts Miķelsons (11.e)
Alise Roze Zālīte (8.a)

3.vieta🥉
Kristofers Kanenbergs (9.a)
Agnese Švīpe (10.c)

Novēlu, lai skola šai pandēmijai beidzoties būtu stiprāka nekā jebkad! Lai būtu vēl daudz gadu desmiti un simti, ko pievienot pie ģimnāzijas gājuma jostas...

Lai Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas nākamie 105 gadi visi ir spoži un visi ir klātienē!

Lai ģimnāzijas mūžs kā kalnam, kas vējam nekad nepakļaujas, un skolēni, kas nāk no tās – gudri un atjautīgi!

Lai nesaskaitāmas pagātnes sajūtas savijas ik piecas, simtu piecas veidojot! Un tikpat nebeidzami atdevīgi nākotnē skolā ieplūstot!

Veselību visai skolas saimei, lai 106. gadadienu varētu svinēt skolas aktu zālē!

No sirds un prieka novēlu Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai 105. gadu dienā daudz laimes un vēl daudz jaunus mācību gadus!

Manai ģimnāzijai novēlu, lai tā vienmēr būtu tāda skola, kurā visi grib tikt!

Lai turpmākās dienas ir gaišas un pilnas ar cerību!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas aura slēpjas tās pakāpienos - kāpņu telpā un gaiteņos, kas caurvij skolu, dodot vietu kā priekšnoteikumu jaunai draudzībai un vienkārši ikdienišķai kopā būšanai, kas tagad tik ļoti trūkst. Telpai, kas būvēta uz spēcīga intelektuāla pamata dvēseli dod cilvēki - skolotāji, darbinieki, skolēni, koristi, teātra kolektīva dalībnieki u.c. To tad arī novēlu skolai un jaunajiem ģimnāzistiem turpmāk - cilvēkus, kas spēj radīt piederības sajūtu! Saglabājiet šo vērtību!

Ir lietas, kas nekad neaizmirstas - pirmā spēlētā loma, pirmais skūpsts, randiņš, dziesma, kas ilgu laiku skanēja galvā un daudz kas cits. Tāpat ar vietu, kurā pavadīji svarīgākos savas dzīves gadus - skola. Skola - mūsu atmiņu krātuvītē ieņem lielu vietu, tā, ar kuru saistās visvairāk - īpaši Rīgas Valsts 2.ģimnāzija! 105 gadi skolēnu atmiņu lādītēs ir daudz, bet lai to ir vēl un vēl vairāk!

Jau 105 gadus ģimnāzija bijusi otrās mājas neskaitāmiem skolēniem un skolotājiem. Jau 105 reizes ap skolu pavasarī plaukušas koku lapas, un tikpat daudz tās rudeņos sveikušas jaunus ņiprus soļus uz skolas kāpnēm. Lai mums daudz vēl to būtu, lai daudz gudrinieku, ko audzināt, daudz mērķu, pēc kā tiekties un tos aizsniegt, daudz grūtību, ko pārvarēt un no kā mācīties! Lai skolai vēl garš un ziedošs mūžs!

No sirds sveicu zinībām, tradīcijām un lieliskiem pedagogiem bagāto, bērnus rūdošo, vienreizējo Rīgas Valsts 2. ģimnāziju!

Saules mūžu, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija !

​

Vissirsnīgākais paldies katram Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas saimes loceklim, kurš pielika savu roku Laimas labdarības namiņa akcijā. Visi kopā esam piepildījuši trīsdesmit trīs mazu sirsniņu - Janas, Arinas, Katrīnas, Pētera, Kitijas, Raivo, Santas, Tikhona, Kirila, Keitas, Darias, Ģertrūdes, Leldes, Edvarda, Daniela, Kristiāna, Sanijas, Elzas, Mārča Kārļa, Jēkaba, Māra, Nikolasa, Jāņa Māra, Kārļa, Ēvalda, Domenika, Ketrīnas, Nikolas, Emīla, Danas, Megijas, Patrika un Madara - sapņus visā Latvijā!
Mēs priecājamies, ka arī šajā ļoti sarežģītajā laikā, mūsu skola ir vienota, spēcīga garā un spēj vairot labo. Vēlam jums visiem ģimeniskus, siltus un drošus svētkus!

Skolēnu Padome

 4. decembrī norisinājās Rīgas pilsētas 4. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde, kuru organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Šajos pandēmijas apstākļos, stingri ievērojot epidemioloģiskās prasības, olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Pavisam olimpiādei tika pieteikti 85 dalībnieki no 25 Rīgas skolām. Līdz veiksmīgai uzdevumu izpildei, koda uzrakstīšanai un savlaicīgai darba iesniegšanai tika 76 censoņi.

Olimpiādes uzdevumi aptvēra visdažādākās ģeogrāfijas nozares un apakšnozares – kultūras, apdzīvojuma, klimata, ūdeņu, valodu, ekonomisko un daudzas citas. Arī uzdevumi tika veidoti tā, lai tie būtu kā daudzveidīgi, tā interesanti, iekļaujot dažādas kartes, attēlus un video.

1. uzdevumā bija jāzina, kā sauc dažādu Latvijas apdzīvoto vietu iedzīvotājus. Vairums zināja, ka Rīgā dzīvo rīdzinieki, bet tikai daži zina stāstīt, ka uz Zaļeniekiem jābrauc apciemot zaļeniekus, bet Cēsu iedzīvotāji jādēvē par cēsniekiem, Ludzas – par ludzāniešiem. Toties to, ka Cirmā mīt cirmānieši, zināja vienīgi Haralds Fogelis. Cirmai vēl laimējās, jo Mārcienā dzīvojošos mārcēniešus neatpazina neviens, tāpat kā Sāvienā dzīvojošie sāvēnieši vai sāvienieši izrādījās pārāk ciets rieksts. Kopumā ar uzdevumu vislabāk tika galā Monta Vaiteka.

2. uzdevumā bija jāatceras ļoti seni notikumi no laikiem, kad pa Zemes virsmu staigāja dinozauri un pat vēl senāki laiki un radījumi. Kurā ērā izveidojās Himalaju kalni, kurā parādījās arheopterikss – viens no primitīvākajiem putniem? Vēsturiskajā ģeogrāfijā izcilus rezultātus uzrādīja Linda Reimane un Toms Mārtiņš Linkaits.

3. uzdevumā vajadzēja parādīt zināšanas par dabas resursiem. Jāzina, kurš resurss ir izsmeļams, kurš – neizsmeļams, kurš ir atjaunojams, bet kurš – neatjaunojams. Šajā uzdevumā daudziem skolēniem veicās ļoti labi, ļaujot cerēt uz jaunās paaudzes nopietno attieksmi pret ilgtspējīgu attīstību. Pie maksimālā punktu skaita tika Rasa Droiska, Daniels Rimšs, Dorians Jakovļevs, Kristiāna Šaško un Oskars Grava.

4. uzdevumā tika jautāts par Dienvidamerikas klimatu. Kāpēc ekvatoriālā josla nestiepjas pa visu kontinentu, kāpēc tropu josla iestiepjas tālu gar piekrasti, bet aukstā straume sekmējusi Atakamas tuksneša veidošanos? Nepārspēts palika Dāvis Rendijs Drukaļskis.

5. uzdevumā nācās skatīties video par Amazones upi, zināt, kā elninjo ietekmē Dienvidamerikas zvejniekus, un vismaz kaut ko zināt par latviešu izcelsmes dēkaini Aleksandru Laimi un upēm Dienvidamerikā, kuras nes dažādu Latvijas upju vārdus. Ar augstākajiem rezultātiem jāuzteic Artis Vilks un Linda Reimane.

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuri draudzējas ar matemātiku, jo vajadzēja daudz rēķināt. Bija jāaprēķina ne tikai dabisko pieaugumu, migrācijas saldo un dzimstības koeficientu, bet arī COVID-19 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju novados! Īpaši jāuzteic trīs skolēni, kuri vienīgie visu aprēķināja pareizi – Linda Reimane, Sandijs Rakstiņš un Poļina Kurkotova.

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Pareizā secībā bija jāsakārto Baltijas jūras attīstības stadijas, vietas, kur Jāņos līst visretāk, kuros novados visvairāk COVID-19 slimnieku, kura apdzīvotā vieta tuvāk Daugavas iztekai, kurā Baltijas valstī visagrāk zied zemenes un daudzi citi interesanti jautājumi, izmantojot dažādas kartes. Ar šo uzdevumu ideāli tika galā 4 skolēni – Linda Reimane, Haralds Fogelis, Eva Elizabete Vīksna un Rūdolfs Apinis.

8. uzdevums parādīja tos skolēnus, kuri nekļūdīgi orientējas Eiropas kartē. Viņi zina, kur dzīvo Ziemassvētku vecītis, zina, no kuras valsts nāk Pepija Garzeķe, uz kuru valsti jābrauc skaistākos fjordus lūkot, bet kur notiek referendums par «helihopteru naudu», kura valsts pērn nomainījusi nosaukumu, bet kura liela sala Vidusjūrā pieder Itālijai. Un daudz ko citu arī! 16 skolēni uzdevumā ieguva maksimālo punktu skaitu, tāpēc visus neuzskaitīsim.

9. uzdevumā bija jādemonstrē ģeogrāfiskā domāšana. Dienas garums, Zemes rotācija, ģeogrāfiskās koordinātas un citi ģeogrāfijas pamatjautājumi atklāja 6 izcilus skolēnus, tie ir – Artis Vilks, Rasa Droiska, Haralds Fogelis, Matīss Lotārs Nusbergs, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.

10. uzdevums lika paskatīties uz pasauli pēc pandēmijas. Noteikti mūsu dzīvē daudz kas būs mainījies. Kas tas būs? Un kā tas būs mainījies? To vislabāk zināja pastāstīt Dāvis Rendijs Drukaļskis, Rasa Droiska, Matīss Lotārs Nusbergs, Sandijs Rakstiņš, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.

11. uzdevumā, pēc tam, kad tik ilgi bija strādāts, nācās mazliet uzdziedāt. Izrādās, arī dziesmās ģeogrāfijas netrūkst. «Čikāgas piecīšu» dziesmās ir tik daudz vietvārdu! Un tos visus nekļūdīgi zināja 15 skolēni.

12. uzdevumā (darbā ar tekstu) vajadzēja virtuāli izstaigāt savulaik Krišjāņa Barona noieto ceļu no Tartu līdz Dundagai. Krišjānis Barons pēc ceļa noiešanas uzrakstīja pirmo Baltijas ģeogrāfijas mācību grāmatu, no kuras vēlāk mācījās skolēni. Uz āķīgajiem jautājumiem visprecīzāk atbildēja Dāvis Rendijs Drukaļskis, Artis Vilks, Matīss Lotārs Nusbergs un Kristiāna Šaško. Viņi visi noteikti būtu lieliski ceļabiedri šajā kultūrģeogrāfiskajā ceļā.

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti.

8. klašu grupā labāko rezultātu uzrādīja RŪDOLFS APINIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Apsveicam!

1. vietas diploms Rūdolfam Apinim.

2. vietas diploms Annai Dzudzinskai, Aleksejam Hvalejam un Kristiānai Šaško.

3. vietas diploms Maksimilianam Šrusteram, Luīzei Reinšmitei, Elizabetei Burkovskai un Iļjam Fomkinam.

Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 47. vidusskolā, Rīgas Valsts Klasiskajā ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas Purvciema vidusskolā.

Atzinība Nikolai Lavriņenko, Annai Juknai, Amandai Pēcei, Unai Undīnei Ungurei, Tīnai Vasiļevskai un Austrai Ošiņai.

9. klašu grupā labāko rezultātu sasniedza DĀVIS RENDIJS DRUKAĻSKIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Viņš arī olimpiādes absolūtais uzvarētājs. Apsveicam!

1. vietas diploms Dāvim Rendijam Drukaļskim, Artim Vilkam, Lindai Reimanei, Rasai Droiskai, Haraldam Fogelim, Matīsam Lotāram Nusbergam un Semjonam Fiškisam.

2. vietas diploms Sandijam Rakstiņam, Tomam Mārtiņam Linkaitam, Danielam Rimšam un Poļinai Kurkotovai.

3. vietas diploms Andrim Mazajam, Kristiānai Kārkliņai, Ilya Reutin un Patrikam Tomam Līvmanim.

Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas 89. vidusskolā, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā, Rīgas 84. vidusskolā, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas 40. vidusskolā un Rīgas Igauņu pamatskolā.

Atzinība Georgijam Korelovam, Elizavetai Romamantevai, Valentinam Jubelam, Edvardam Ozoliņam, Ivanam Nazarovam, Ancei Kucinai un Marijai Solodovņikai.

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Aija Ciematniece (Rīgas 6. vidusskola), Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Alvis Tukāns (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inita Grabe (Rīgas Valsts 3. ģimnāzija), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Ļubova Selutina (Rīgas Purvciema vidusskola), Nataļja Zapaščikova (Rīgas Daugavgrīvas vidusskola), Santa Baumane (Rīgas 49. vidusskola), Santa Viļuma (Rīgas 89. vidusskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Uz tikšanos 5. olimpiādē pēc gada!

​Tālajā 1859. gadā Krišjānis Barons kājām veica ceļu no Tērbatas (tagad – Tartu) līdz Dundagai. Pēc noietā ceļa tapa pirmā Baltijas ģeogrāfijas un skolu ģeogrāfijas mācību grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti».

Šogad, kad visu laiku izcilākajai Latvijas personībai (par tādu Dainu Tēvs atzīts 2004. gadā) aprit 185 gadi, Krišjāņa Barona muzejam radās ideja, ka savulaik noieto ceļu vajadzētu atkārtot. Lai ieceri realizētu, Krišjāņa Barona muzejs vērsās pie Imanta Ziedoņa muzeja, jo pēdējam ir liela pieredze dažādu pārgājienu organizēšanā.

Rezultātā tapa plāns ceļa noiešanai vēlreiz. «Jāņa Sēta» izpētīja senās kartes un izveidoja mūsdienās izejamu ceļu karti, bet Imanta Ziedoņa muzejs organizēja konkursu potenciālajiem gājējiem.

Konkursa rezultātā Imanta Ziedoņa muzejs par vienu no mūsdienu Krišjāņiem Baroniem izraudzījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāju Andri Ģērmani. Par citiem ceļa gājējiem kļuva arī valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas un Latvijas kultūras ministri, dziedātājs Renārs Kaupers, laika ziņu redaktors Toms Bricis un citi. Pavisam tika izraudzīti 65 mūsdienu Krišjāņi Baroni, katram uzticot savu ceļa posmu.

Atmiņās par tā laika ceļojumu Krišjānis Barons raksta: «Ar sava ceļojuma iespaidiem un novērojumiem biju pilnīgā mierā. Galvenais, mācījos, sakarā nākdams ar dažādiem ļaudīm un apstākļiem, gan citus, gan sevi pašu apzinīgāki pazīt un apsvērt.»

Mūsdienu ceļā skolotājam Andrim Ģērmanim tika uzticēts posms no Staburaga līdz Secei. Šajā ceļā skolotājs devās kopā ar četriem savas audzināmās (12. D) klases skolēniem – Paulu Lūciju, Alisi, Edgaru un Mārtiņu.

Pēc noietā ceļa posma skolotājs Andris Ģērmanis rakstīja:

«2. septembra rīts ir pelēks, apmācies, bet lietus nelīst. Možā noskaņojumā kāpjam transportā un dodamies uz Staburagu, lai no turienes sāktu man iedoto Barona ceļa posmu, kura garums līdz Secei ir 9 km.

Vienā no galvenajām lomām visā šajā pasākumā ir īpašā cepure, kas palīdzējusi Baronam tikt pāri Daugavai un citās lietās. Man galvā to uzliek Žanete Jaunzeme–Grende, sakot, ka es ar šo cepuri līdzinos Eduardam Veidenbaumam.

Vispirms ceļā meklējam un uzmērām dižkokus. Pārsteidz, ka tik īsā ceļa posmā izdodas atrast pat trīs (parastais osis – 4,16 m, parastā kļava – 3,64 m, parastais ozols – 4,44 m) milzeņus! Tas ļauj ar jauniešiem pārrunāt dižkoku nozīmi un funkcijas – ekoloģisko, kultūrvēsturisko un ainavisko.

Izdodas īstenot arī nelielus dzejas lasījumus uz ceļā sastaptajiem laukakmeņu krāvumiem kādā izmantotā karjerā. Par to parūpējas Paula Lūcija un Alise – abas jaunās dzejnieces jau plūkušas uzvaras laurus dažādos dzejas konkursos.

Ik pa brīdim pieminam arī Imantu Ziedoni Zemgales sakarā. Atceramies Ziedoņa rakstīto: «Es pateicos Zemgalei, kas man deva Dievu. Tas bija kādā lauku sētā. Laikam Džūkstē.» Pieminam arī «Leišmalīti».

Ejot savulaik Barona ieto ceļu, nemitīgi vērojam kultūrainavas. Ieraugām lielo mežu daudzveidību, kuros daudz lapukoku, ir gan ošu gatves, gan bērzu birztalas, kas ļoti raksturīgas Zemgalei. Lauki apstrādāti, vairums ražas novākta.

Saprotam, ka ceļš un apkārt esošās ainavas gan kopš Barona laikiem ir būtiski mainījušās. Mazāk mežu, mozaīkveida lauku ainavu nomainījušas vienlaidu platības ar vienu lauksaimniecības kultūru. Noteikti šīs izmaiņas arī mazinājušas bioloģisko daudzveidību, bet šur tur pamanāma arī Kanādas zeltslotiņa un Sosnovska latvānis – no ārzemēm ievazātās augu sugas. Kaut arī zirgus nemanām, vairākās vietās vēl pa kādam govju ganāmpulkam var ieraudzīt.

Tā pamazām ceļš mūs aizved līdz Seces ciemam. Ļaujamies priekam uzrāpties uz salmu ruļļiem un lieliem laukakmeņiem, priecājamies par satiktu teliņu un lidojošiem putnu bariem, senu dzirnavu drupām un riteņbraucēju ar pilnu grozu Seces gailenēm. Apspriežam latviešu nacionālo virtuvi, par ko izvēršas interesanta diskusija.

Noslēgumā viesojamies Seces pagastmājā. Te nolasu lekciju «Vietas novadpētniecība un Zemgales kultūrainavas». Pēc lekcijas izvēršas neliela diskusija par Seces pagasta vietvārdiem.

Lekcijā stāstu par vietām, to pazīmēm un pētīšanu. Lielu interesi raisa arī otrajā tās daļā stāstītais un rādītais par Zemgales kultūrainavām. Platlapju meži, ozoli, auglīgās augsnes un tīrumi, blīvais upju tīkls, lazdu audzes, mazais ezerainums, ķieģeļnīcas, koku alejas, pļavas un īpašie augi (lēdzerkste, villainā gundega, lielā zvaigznīte, zīda magone) – tie ir daži no Zemgales kultūrainavas neatņemamiem elementiem. Apskatām arī desmit īpašas vietas Zemgalē no projekta «Ainavu dārgumi».

Nevaram atturēties no piedāvājuma iegriezties arī Seces baznīcā. Tur savulaik darbojies Frīdrihs Mālberģis. Viņš bijis Krišjāņa Barona skolotājs, vēlāk daudzus gadus skolojis Seces bērnus. Apglabāts Seces baznīcas kapos, kur arī nolasām nelielu fragmentu no viņa poēmas «Staburags un Liesma». It kā atkal satiekoties pēc daudziem gadiem.

Secē mūs uzņēma ļoti silti. Paldies visiem labajiem ļaudīm, kuri palīdzēja šī ceļa plānošanā un noiešanā! Šis kultūrvēsturiskais un kultūrģeogrāfiskais piedzīvojums vienmēr saglabāsies atmiņā.»

Šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izvietota izstāde «Tuvie», ir otrreiz izdota un pie lasītājiem nonākusi Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti». Mūsdienu Krišjāņi Baroni par ceļā gūtajiem iespaidiem un atziņām ir uzrakstījuši grāmatu «Tuvie», tā pieejama šeit: https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/projekti/cela-ar-baronu/musdienu-baronu-cels-digitala-gramata-tuvie . Savukārt 2021. gadā būs skatāma arī filma.

Imants Ziedonis teicis:

«Es nezinu, cilvēki, kur manas mājas.

Tik - balti putekļi putinājas.»

Ceļā!

Andris Ģērmanis

Teātra kolektīva vidusskolas grupas izrāde ''Silmači. Ainiņas.''

pēc Laura Gundara darba motīviem

režisore Iveta Skrastiņa

pirmizrāde 2020. gada 5. un 9. martā (otrais sastāvs)

Lomās : Paula Lūcija Lejiņa, Alise Bogdanova, Sigita Skrastiņa,

Madara Kivleniece, Jānis Tālbergs, Emīls Rudzītis, Edija Bierands, Mariuss Raits Bergmanis,

Ēriks Kārlis Bašēns, Zane Marija Arāja, Marta Kurmiņa, Rina Balčūte, Darija Demčenko, Milana Kutjuna, Raivis Kristiāns Pakalns, Mārtiņš Prokuratovs.

Teātra kolektīva pamatskolas grupas izrāde ''Septiņas vecmeitas''

pēc Tijas Bangas darba motīviem

režisore Iveta Skrastiņa

pirmizrāde 2020. gada 4. martā

galvenajās lomās : Beatrise Irbe, Edgars Mētra, Agate Paura, Linda Reimane, Elīze Lore.

Lomās : Beāte Kovaļenoka, Līva Kalpiša, Signe Feldmane (vsk.), Diāna Tračevska (vsk.), Marta Gulbe.

Rīgas pilsētas angļu val. skolotājiem "Kā izmantot īsos stāstus angļu valodas stundās vidusskolā?". Pasniedzēja no Lielbritānijas Dženeta Stenburija (Janet Stanbury) iepazīstināja skolotājus ar dažādām radošām metodēm, kā netradicionālā veidā apgūt jaunu vārdu krājumu, mācīt skolēniem diskutēt par aktuāliem sociāliem un kultūras jautājumiem, kā stāstus izmantot dažādu radošu rakstisku un dramatisku darbu radīšanai.
Saņemtās atsauksmes pēc nodarbības liecināja, ko skolotāji bija ļoti gandarīti par apgūtajām jaunām iemaņām un iegūtajām idejām.

Zināt to, kas ikdienas dzīvē guļ mūsu priekša, ir augstākā gudrība /Dž. Miltons/
2019. gada 15. – 18. aprīlis skolā iezīmējās kā Dabaszinātņu dienas
Skolas absolvents – Reinis Jansons 10. – 12. klašu skolēniem dalījās savā pieredzē par dabaszinātņu mācību priekšmetu nozīmi profesijas izvēlē un biznesa uzņēmuma dibināšanā. Jaunietis studē RSU. Lai gan uzsākot studijas viņam nebija konkrētas specializācijas jeb novirziena, strādājot slimnīcā, sapratis, ka vēlas kļūt par mikroķirurgu. Mikroķirurģija savukārt devusi ideju biznesa uzņēmumam "Anatomy Labs", kas izstrādā virtuālo laboratoriju cilvēka orgānu modeļiem.
Vidusskolēni ar skaļiem, krāsainiem un ugunīgiem eksperimentiem 7. klašu skolēniem atklāja aizrautīgo, saistošo un mistisko dabaszinātņu pasauli.
Ķīmijas demonstrējumu eksperimentos skolēni varēja vērot kā bezkrāsains ūdens maina krāsu un atkal iegūst savu sākotnējo krāsu, ar kādu pastu zobus „mazgā" ziloņi, kas notiek, ja sērskābe satiekas ar sērskābi, kā arī, ar cik lielu blīkšķi gāze var atbrīvot savu enerģiju.
Fizikas eksperimentos vidusskolēni demonstrēja un skaidroja, kā elektriskais lauks spēj paveikt mehānisku darbu un arī radīt zibeni, ko dara balons, kad tam apkārt samazina spiedienu, kā tikko uzvārītā ūdenī ielikt pirkstu un to neapplaucēt.
11. aprīlī 11. klašu skolēniem notika konkurss dabaszinātnēs „Kas to zina un prot?". Lai arī piedalījās tikai trīs vienpadsmito klašu komandas – 11.c, 11.d un 11.sb. klase - cīņa bija sīva. Skolēniem bija jāparāda savas zināšanas, prasmes, atjautība un erudīcija visos dabaszinātņu mācību priekšmetos. Konkursanti pildīja ātro jautājumu testu, noteica ābola masu bez svariem, salika glikozes molekulas sturktūrformulu un savietoja dzīvu būtņu iekšējo orgānu sistēmu. Galveno balvu – kino biļetes – izcīnīja 11.c klases komanda.
Paldies visiem dabaszinātņu skolotājiem un viņu palīgiem par Dabaszinātņu dienu organizēšanu un novadīšanu.