27. augustā Rīgas Valsts 2. ģimnāzija organizēja tālākizglītības izbraukuma programmu skolotājiem «Dabas un cilvēka mijiedarbība. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā». Programmā piedalījās vairāki desmiti skolotāju no 20 dažādām skolām.
Kursu programmas ietvaros apmeklējām Zvirgzdes kāpu, Bārbeles sēravotu, Ausekļa dzirnavas, Skaistkalnes karsta kritenes un karsta procesa skartos reģionus Latvijas un Lietuvas pierobežā, kā arī uzkāpām Kirkilu skatu tornī.
Novadpētniecība un brīvdabas pedagoģija Bauskas novada Bārbeles un Skaistkalnes pagastā bija gan interesants piedzīvojums, gan nozīmīga profesionāla bagātināšanās, apgūstot aktuālos jautājumus par Latvijas dabas vērtībām, cilvēka un dabas mijiedarbību, audzināšanas vadlīnijām (atbildība par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju), caurviju prasmēm, starpdisciplinaritāti un iespējām organizēt izzinošas klases mācību ekskursijas.
Novadpētniecībā, tālākizglītības programmā izmantojot brīvdabas pedagoģijas metodes, iepazinām Bauskas novada Lietuvas pierobežas ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus un procesus, tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem un baudījām reģionam raksturīgos cepelīnus. Ausekļa dzirnavās apguvām cilvēka un dabas mijiedarbības daudzveidīgos aspektus, kā arī atkārtojām un papildinājām zināšanas un prasmes par caurviju prasmēm. Rezultātā varēsim bagātināt savas vadītās mācību stundas, veiksmīgi organizēt klašu mācību ekskursijas un spēsim rast jaunas un aktuālas iespējas caurviju prasmju aktualizēšanai un attīstīšanai mācību stundās.
Vislielāko nozīmi šajā izbraukuma tālākizglītības programmā pievērsām karsta procesam un tā virszemē redzamajām izpausmēm – karsta kritenēm. Nezinājām, vai Skaistkalnē būs karsts, bet droši zinājām, ka Skaistkalnē būs karsts. Jo karsts nav tikai antonīms vārdam «auksts». Karsts ir arī neparasts ģeoloģisks process, kas notiek pazemē. Tur kustībā esošais pazemes ūdens veic šķīstošu iežu, kā, piemēram, ģipšakmens, šķīdināšanu, kas tādējādi izraisa apakšzemes tukšumu – piltuvju, aku, kanālu, dobumu vai alu - rašanos, kuriem savukārt pakāpeniski paplašinoties, rodas iebrukumi. Šī procesa laikā var rasties ne tikai kritenes, bet arī sausgultnes, kriteņu avoti, kriteņu ezeri. Karsta procesa iemesls tieši Skaistkalnes apkārtnē meklējams tajā, ka šajā apvidū atrodami nozīmīgi ģipšakmens slāņi un apvidu no abām pusēm ieskauj divas upes – Iecava un Mēmele. Turklāt šajā apkārtnē ģipšakmens slāņi ir samērā tuvu zemes virsmai. Šie unikālie dabas veidojumi rodas pazemes ūdeņu straumju darbības rezultātā. Ne viens vien vietējais iedzīvotājs zina stāstus par to, ka zeme pēkšņi atveras, pazūd zirgs vai kaza, vai zemnieka apstrādātie lauki pēkšņi pārtop par maziem ezeriņiem… Ne velti kritenēm doti arī atbilstošie nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Šķūņa kritene, un vēl daudzas citas! Apskatījām gan senās karsta kritenes, gan tās, kuras veidojušās nesen.
Paldies visiem izbraukuma programmas dalībniekiem par kārtējo piedalīšanos un uzticēšanos mūsu izbraukuma programmu kvalitātei! Uz tikšanos atkal nākamgad, kad plānojam šādus kursus organizēt jau piecpadsmito reizi!
Lapas karte
Visas tiesības aizsargātas.