Rīgas pilsētas 4. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem

 4. decembrī norisinājās Rīgas pilsētas 4. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde, kuru organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Šajos pandēmijas apstākļos, stingri ievērojot epidemioloģiskās prasības, olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Pavisam olimpiādei tika pieteikti 85 dalībnieki no 25 Rīgas skolām. Līdz veiksmīgai uzdevumu izpildei, koda uzrakstīšanai un savlaicīgai darba iesniegšanai tika 76 censoņi.

Olimpiādes uzdevumi aptvēra visdažādākās ģeogrāfijas nozares un apakšnozares – kultūras, apdzīvojuma, klimata, ūdeņu, valodu, ekonomisko un daudzas citas. Arī uzdevumi tika veidoti tā, lai tie būtu kā daudzveidīgi, tā interesanti, iekļaujot dažādas kartes, attēlus un video.

1. uzdevumā bija jāzina, kā sauc dažādu Latvijas apdzīvoto vietu iedzīvotājus. Vairums zināja, ka Rīgā dzīvo rīdzinieki, bet tikai daži zina stāstīt, ka uz Zaļeniekiem jābrauc apciemot zaļeniekus, bet Cēsu iedzīvotāji jādēvē par cēsniekiem, Ludzas – par ludzāniešiem. Toties to, ka Cirmā mīt cirmānieši, zināja vienīgi Haralds Fogelis. Cirmai vēl laimējās, jo Mārcienā dzīvojošos mārcēniešus neatpazina neviens, tāpat kā Sāvienā dzīvojošie sāvēnieši vai sāvienieši izrādījās pārāk ciets rieksts. Kopumā ar uzdevumu vislabāk tika galā Monta Vaiteka.

2. uzdevumā bija jāatceras ļoti seni notikumi no laikiem, kad pa Zemes virsmu staigāja dinozauri un pat vēl senāki laiki un radījumi. Kurā ērā izveidojās Himalaju kalni, kurā parādījās arheopterikss – viens no primitīvākajiem putniem? Vēsturiskajā ģeogrāfijā izcilus rezultātus uzrādīja Linda Reimane un Toms Mārtiņš Linkaits.

3. uzdevumā vajadzēja parādīt zināšanas par dabas resursiem. Jāzina, kurš resurss ir izsmeļams, kurš – neizsmeļams, kurš ir atjaunojams, bet kurš – neatjaunojams. Šajā uzdevumā daudziem skolēniem veicās ļoti labi, ļaujot cerēt uz jaunās paaudzes nopietno attieksmi pret ilgtspējīgu attīstību. Pie maksimālā punktu skaita tika Rasa Droiska, Daniels Rimšs, Dorians Jakovļevs, Kristiāna Šaško un Oskars Grava.

4. uzdevumā tika jautāts par Dienvidamerikas klimatu. Kāpēc ekvatoriālā josla nestiepjas pa visu kontinentu, kāpēc tropu josla iestiepjas tālu gar piekrasti, bet aukstā straume sekmējusi Atakamas tuksneša veidošanos? Nepārspēts palika Dāvis Rendijs Drukaļskis.

5. uzdevumā nācās skatīties video par Amazones upi, zināt, kā elninjo ietekmē Dienvidamerikas zvejniekus, un vismaz kaut ko zināt par latviešu izcelsmes dēkaini Aleksandru Laimi un upēm Dienvidamerikā, kuras nes dažādu Latvijas upju vārdus. Ar augstākajiem rezultātiem jāuzteic Artis Vilks un Linda Reimane.

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuri draudzējas ar matemātiku, jo vajadzēja daudz rēķināt. Bija jāaprēķina ne tikai dabisko pieaugumu, migrācijas saldo un dzimstības koeficientu, bet arī COVID-19 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju novados! Īpaši jāuzteic trīs skolēni, kuri vienīgie visu aprēķināja pareizi – Linda Reimane, Sandijs Rakstiņš un Poļina Kurkotova.

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Pareizā secībā bija jāsakārto Baltijas jūras attīstības stadijas, vietas, kur Jāņos līst visretāk, kuros novados visvairāk COVID-19 slimnieku, kura apdzīvotā vieta tuvāk Daugavas iztekai, kurā Baltijas valstī visagrāk zied zemenes un daudzi citi interesanti jautājumi, izmantojot dažādas kartes. Ar šo uzdevumu ideāli tika galā 4 skolēni – Linda Reimane, Haralds Fogelis, Eva Elizabete Vīksna un Rūdolfs Apinis.

8. uzdevums parādīja tos skolēnus, kuri nekļūdīgi orientējas Eiropas kartē. Viņi zina, kur dzīvo Ziemassvētku vecītis, zina, no kuras valsts nāk Pepija Garzeķe, uz kuru valsti jābrauc skaistākos fjordus lūkot, bet kur notiek referendums par «helihopteru naudu», kura valsts pērn nomainījusi nosaukumu, bet kura liela sala Vidusjūrā pieder Itālijai. Un daudz ko citu arī! 16 skolēni uzdevumā ieguva maksimālo punktu skaitu, tāpēc visus neuzskaitīsim.

9. uzdevumā bija jādemonstrē ģeogrāfiskā domāšana. Dienas garums, Zemes rotācija, ģeogrāfiskās koordinātas un citi ģeogrāfijas pamatjautājumi atklāja 6 izcilus skolēnus, tie ir – Artis Vilks, Rasa Droiska, Haralds Fogelis, Matīss Lotārs Nusbergs, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.

10. uzdevums lika paskatīties uz pasauli pēc pandēmijas. Noteikti mūsu dzīvē daudz kas būs mainījies. Kas tas būs? Un kā tas būs mainījies? To vislabāk zināja pastāstīt Dāvis Rendijs Drukaļskis, Rasa Droiska, Matīss Lotārs Nusbergs, Sandijs Rakstiņš, Aleksejs Hvalejs un Kristiāna Šaško.

11. uzdevumā, pēc tam, kad tik ilgi bija strādāts, nācās mazliet uzdziedāt. Izrādās, arī dziesmās ģeogrāfijas netrūkst. «Čikāgas piecīšu» dziesmās ir tik daudz vietvārdu! Un tos visus nekļūdīgi zināja 15 skolēni.

12. uzdevumā (darbā ar tekstu) vajadzēja virtuāli izstaigāt savulaik Krišjāņa Barona noieto ceļu no Tartu līdz Dundagai. Krišjānis Barons pēc ceļa noiešanas uzrakstīja pirmo Baltijas ģeogrāfijas mācību grāmatu, no kuras vēlāk mācījās skolēni. Uz āķīgajiem jautājumiem visprecīzāk atbildēja Dāvis Rendijs Drukaļskis, Artis Vilks, Matīss Lotārs Nusbergs un Kristiāna Šaško. Viņi visi noteikti būtu lieliski ceļabiedri šajā kultūrģeogrāfiskajā ceļā.

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti.

8. klašu grupā labāko rezultātu uzrādīja RŪDOLFS APINIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Apsveicam!

1. vietas diploms Rūdolfam Apinim.

2. vietas diploms Annai Dzudzinskai, Aleksejam Hvalejam un Kristiānai Šaško.

3. vietas diploms Maksimilianam Šrusteram, Luīzei Reinšmitei, Elizabetei Burkovskai un Iļjam Fomkinam.

Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 47. vidusskolā, Rīgas Valsts Klasiskajā ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas Purvciema vidusskolā.

Atzinība Nikolai Lavriņenko, Annai Juknai, Amandai Pēcei, Unai Undīnei Ungurei, Tīnai Vasiļevskai un Austrai Ošiņai.

9. klašu grupā labāko rezultātu sasniedza DĀVIS RENDIJS DRUKAĻSKIS no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Viņš arī olimpiādes absolūtais uzvarētājs. Apsveicam!

1. vietas diploms Dāvim Rendijam Drukaļskim, Artim Vilkam, Lindai Reimanei, Rasai Droiskai, Haraldam Fogelim, Matīsam Lotāram Nusbergam un Semjonam Fiškisam.

2. vietas diploms Sandijam Rakstiņam, Tomam Mārtiņam Linkaitam, Danielam Rimšam un Poļinai Kurkotovai.

3. vietas diploms Andrim Mazajam, Kristiānai Kārkliņai, Ilya Reutin un Patrikam Tomam Līvmanim.

Godalgoto vietu ieguvēji mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas 89. vidusskolā, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā, Rīgas 84. vidusskolā, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas 40. vidusskolā un Rīgas Igauņu pamatskolā.

Atzinība Georgijam Korelovam, Elizavetai Romamantevai, Valentinam Jubelam, Edvardam Ozoliņam, Ivanam Nazarovam, Ancei Kucinai un Marijai Solodovņikai.

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Aija Ciematniece (Rīgas 6. vidusskola), Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Alvis Tukāns (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inita Grabe (Rīgas Valsts 3. ģimnāzija), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Ļubova Selutina (Rīgas Purvciema vidusskola), Nataļja Zapaščikova (Rīgas Daugavgrīvas vidusskola), Santa Baumane (Rīgas 49. vidusskola), Santa Viļuma (Rīgas 89. vidusskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Uz tikšanos 5. olimpiādē pēc gada!

Andris Ģērmanis

Mūsdienu Krišjānis Barons kultūrģeogrāfiskajā ceļā

Tālajā 1859. gadā Krišjānis Barons kājām veica ceļu no Tērbatas (tagad – Tartu) līdz Dundagai. Pēc noietā ceļa tapa pirmā Baltijas ģeogrāfijas un skolu ģeogrāfijas mācību grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti».

Šogad, kad visu laiku izcilākajai Latvijas personībai (par tādu Dainu Tēvs atzīts 2004. gadā) aprit 185 gadi, Krišjāņa Barona muzejam radās ideja, ka savulaik noieto ceļu vajadzētu atkārtot. Lai ieceri realizētu, Krišjāņa Barona muzejs vērsās pie Imanta Ziedoņa muzeja, jo pēdējam ir liela pieredze dažādu pārgājienu organizēšanā.

Rezultātā tapa plāns ceļa noiešanai vēlreiz. «Jāņa Sēta» izpētīja senās kartes un izveidoja mūsdienās izejamu ceļu karti, bet Imanta Ziedoņa muzejs organizēja konkursu potenciālajiem gājējiem.

Konkursa rezultātā Imanta Ziedoņa muzejs par vienu no mūsdienu Krišjāņiem Baroniem izraudzījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāju Andri Ģērmani. Par citiem ceļa gājējiem kļuva arī valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas un Latvijas kultūras ministri, dziedātājs Renārs Kaupers, laika ziņu redaktors Toms Bricis un citi. Pavisam tika izraudzīti 65 mūsdienu Krišjāņi Baroni, katram uzticot savu ceļa posmu.

Atmiņās par tā laika ceļojumu Krišjānis Barons raksta: «Ar sava ceļojuma iespaidiem un novērojumiem biju pilnīgā mierā. Galvenais, mācījos, sakarā nākdams ar dažādiem ļaudīm un apstākļiem, gan citus, gan sevi pašu apzinīgāki pazīt un apsvērt.»

Mūsdienu ceļā skolotājam Andrim Ģērmanim tika uzticēts posms no Staburaga līdz Secei. Šajā ceļā skolotājs devās kopā ar četriem savas audzināmās (12. D) klases skolēniem – Paulu Lūciju, Alisi, Edgaru un Mārtiņu.

Pēc noietā ceļa posma skolotājs Andris Ģērmanis rakstīja:

«2. septembra rīts ir pelēks, apmācies, bet lietus nelīst. Možā noskaņojumā kāpjam transportā un dodamies uz Staburagu, lai no turienes sāktu man iedoto Barona ceļa posmu, kura garums līdz Secei ir 9 km.

Vienā no galvenajām lomām visā šajā pasākumā ir īpašā cepure, kas palīdzējusi Baronam tikt pāri Daugavai un citās lietās. Man galvā to uzliek Žanete Jaunzeme–Grende, sakot, ka es ar šo cepuri līdzinos Eduardam Veidenbaumam.

Vispirms ceļā meklējam un uzmērām dižkokus. Pārsteidz, ka tik īsā ceļa posmā izdodas atrast pat trīs (parastais osis – 4,16 m, parastā kļava – 3,64 m, parastais ozols – 4,44 m) milzeņus! Tas ļauj ar jauniešiem pārrunāt dižkoku nozīmi un funkcijas – ekoloģisko, kultūrvēsturisko un ainavisko.

Izdodas īstenot arī nelielus dzejas lasījumus uz ceļā sastaptajiem laukakmeņu krāvumiem kādā izmantotā karjerā. Par to parūpējas Paula Lūcija un Alise – abas jaunās dzejnieces jau plūkušas uzvaras laurus dažādos dzejas konkursos.

Ik pa brīdim pieminam arī Imantu Ziedoni Zemgales sakarā. Atceramies Ziedoņa rakstīto: «Es pateicos Zemgalei, kas man deva Dievu. Tas bija kādā lauku sētā. Laikam Džūkstē.» Pieminam arī «Leišmalīti».

Ejot savulaik Barona ieto ceļu, nemitīgi vērojam kultūrainavas. Ieraugām lielo mežu daudzveidību, kuros daudz lapukoku, ir gan ošu gatves, gan bērzu birztalas, kas ļoti raksturīgas Zemgalei. Lauki apstrādāti, vairums ražas novākta.

Saprotam, ka ceļš un apkārt esošās ainavas gan kopš Barona laikiem ir būtiski mainījušās. Mazāk mežu, mozaīkveida lauku ainavu nomainījušas vienlaidu platības ar vienu lauksaimniecības kultūru. Noteikti šīs izmaiņas arī mazinājušas bioloģisko daudzveidību, bet šur tur pamanāma arī Kanādas zeltslotiņa un Sosnovska latvānis – no ārzemēm ievazātās augu sugas. Kaut arī zirgus nemanām, vairākās vietās vēl pa kādam govju ganāmpulkam var ieraudzīt.

Tā pamazām ceļš mūs aizved līdz Seces ciemam. Ļaujamies priekam uzrāpties uz salmu ruļļiem un lieliem laukakmeņiem, priecājamies par satiktu teliņu un lidojošiem putnu bariem, senu dzirnavu drupām un riteņbraucēju ar pilnu grozu Seces gailenēm. Apspriežam latviešu nacionālo virtuvi, par ko izvēršas interesanta diskusija.

Noslēgumā viesojamies Seces pagastmājā. Te nolasu lekciju «Vietas novadpētniecība un Zemgales kultūrainavas». Pēc lekcijas izvēršas neliela diskusija par Seces pagasta vietvārdiem.

Lekcijā stāstu par vietām, to pazīmēm un pētīšanu. Lielu interesi raisa arī otrajā tās daļā stāstītais un rādītais par Zemgales kultūrainavām. Platlapju meži, ozoli, auglīgās augsnes un tīrumi, blīvais upju tīkls, lazdu audzes, mazais ezerainums, ķieģeļnīcas, koku alejas, pļavas un īpašie augi (lēdzerkste, villainā gundega, lielā zvaigznīte, zīda magone) – tie ir daži no Zemgales kultūrainavas neatņemamiem elementiem. Apskatām arī desmit īpašas vietas Zemgalē no projekta «Ainavu dārgumi».

Nevaram atturēties no piedāvājuma iegriezties arī Seces baznīcā. Tur savulaik darbojies Frīdrihs Mālberģis. Viņš bijis Krišjāņa Barona skolotājs, vēlāk daudzus gadus skolojis Seces bērnus. Apglabāts Seces baznīcas kapos, kur arī nolasām nelielu fragmentu no viņa poēmas «Staburags un Liesma». It kā atkal satiekoties pēc daudziem gadiem.

Secē mūs uzņēma ļoti silti. Paldies visiem labajiem ļaudīm, kuri palīdzēja šī ceļa plānošanā un noiešanā! Šis kultūrvēsturiskais un kultūrģeogrāfiskais piedzīvojums vienmēr saglabāsies atmiņā.»

Šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izvietota izstāde «Tuvie», ir otrreiz izdota un pie lasītājiem nonākusi Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti». Mūsdienu Krišjāņi Baroni par ceļā gūtajiem iespaidiem un atziņām ir uzrakstījuši grāmatu «Tuvie», tā pieejama šeit: https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/projekti/cela-ar-baronu/musdienu-baronu-cels-digitala-gramata-tuvie . Savukārt 2021. gadā būs skatāma arī filma.


Imants Ziedonis teicis:

«Es nezinu, cilvēki, kur manas mājas.

Tik - balti putekļi putinājas.»

Ceļā!


Andris Ģērmanis

Teātra kolektīva vidusskolas grupas izrāde ''Silmači. Ainiņas.'

Teātra kolektīva vidusskolas grupas izrāde ''Silmači. Ainiņas.''

pēc Laura Gundara darba motīviem

režisore Iveta Skrastiņa

pirmizrāde 2020. gada 5. un 9. martā (otrais sastāvs)

Lomās : Paula Lūcija Lejiņa, Alise Bogdanova, Sigita Skrastiņa,

Madara Kivleniece, Jānis Tālbergs, Emīls Rudzītis, Edija Bierands, Mariuss Raits Bergmanis,

Ēriks Kārlis Bašēns, Zane Marija Arāja, Marta Kurmiņa, Rina Balčūte, Darija Demčenko, Milana Kutjuna, Raivis Kristiāns Pakalns, Mārtiņš Prokuratovs.

Teātra kolektīva pamatskolas grupas izrāde ''Septiņas vecmeitas''

Teātra kolektīva pamatskolas grupas izrāde ''Septiņas vecmeitas''

pēc Tijas Bangas darba motīviem

režisore Iveta Skrastiņa

pirmizrāde 2020. gada 4. martā

galvenajās lomās : Beatrise Irbe, Edgars Mētra, Agate Paura, Linda Reimane, Elīze Lore.

Lomās : Beāte Kovaļenoka, Līva Kalpiša, Signe Feldmane (vsk.), Diāna Tračevska (vsk.), Marta Gulbe.

2019.g. 10. maijā mūsu skola organizēja profesionālās pilnveides kursus

Rīgas pilsētas angļu val. skolotājiem "Kā izmantot īsos stāstus angļu valodas stundās vidusskolā?". Pasniedzēja no Lielbritānijas Dženeta Stenburija (Janet Stanbury) iepazīstināja skolotājus ar dažādām radošām metodēm, kā netradicionālā veidā apgūt jaunu vārdu krājumu, mācīt skolēniem diskutēt par aktuāliem sociāliem un kultūras jautājumiem, kā stāstus izmantot dažādu radošu rakstisku un dramatisku darbu radīšanai.
Saņemtās atsauksmes pēc nodarbības liecināja, ko skolotāji bija ļoti gandarīti par apgūtajām jaunām iemaņām un iegūtajām idejām.

DABASZINĀTŅU METODISKĀS KOMISIJAS DIENAS

Zināt to, kas ikdienas dzīvē guļ mūsu priekša, ir augstākā gudrība /Dž. Miltons/
2019. gada 15. – 18. aprīlis skolā iezīmējās kā Dabaszinātņu dienas
Skolas absolvents – Reinis Jansons 10. – 12. klašu skolēniem dalījās savā pieredzē par dabaszinātņu mācību priekšmetu nozīmi profesijas izvēlē un biznesa uzņēmuma dibināšanā. Jaunietis studē RSU. Lai gan uzsākot studijas viņam nebija konkrētas specializācijas jeb novirziena, strādājot slimnīcā, sapratis, ka vēlas kļūt par mikroķirurgu. Mikroķirurģija savukārt devusi ideju biznesa uzņēmumam "Anatomy Labs", kas izstrādā virtuālo laboratoriju cilvēka orgānu modeļiem.
Vidusskolēni ar skaļiem, krāsainiem un ugunīgiem eksperimentiem 7. klašu skolēniem atklāja aizrautīgo, saistošo un mistisko dabaszinātņu pasauli.
Ķīmijas demonstrējumu eksperimentos skolēni varēja vērot kā bezkrāsains ūdens maina krāsu un atkal iegūst savu sākotnējo krāsu, ar kādu pastu zobus „mazgā" ziloņi, kas notiek, ja sērskābe satiekas ar sērskābi, kā arī, ar cik lielu blīkšķi gāze var atbrīvot savu enerģiju.
Fizikas eksperimentos vidusskolēni demonstrēja un skaidroja, kā elektriskais lauks spēj paveikt mehānisku darbu un arī radīt zibeni, ko dara balons, kad tam apkārt samazina spiedienu, kā tikko uzvārītā ūdenī ielikt pirkstu un to neapplaucēt.
11. aprīlī 11. klašu skolēniem notika konkurss dabaszinātnēs „Kas to zina un prot?". Lai arī piedalījās tikai trīs vienpadsmito klašu komandas – 11.c, 11.d un 11.sb. klase - cīņa bija sīva. Skolēniem bija jāparāda savas zināšanas, prasmes, atjautība un erudīcija visos dabaszinātņu mācību priekšmetos. Konkursanti pildīja ātro jautājumu testu, noteica ābola masu bez svariem, salika glikozes molekulas sturktūrformulu un savietoja dzīvu būtņu iekšējo orgānu sistēmu. Galveno balvu – kino biļetes – izcīnīja 11.c klases komanda.
Paldies visiem dabaszinātņu skolotājiem un viņu palīgiem par Dabaszinātņu dienu organizēšanu un novadīšanu.

Sveicam Rīgas Pilsētas skolu finālsacensībās meitenēm 10.-12. kl. grupā ar iegūto 2. vietu.

 Skolas komandu pārstāvēja: Melānija Dalbiņa, Solveiga Kārkliņa, Kaiva Solvita Ruņģe, Sigita Skrastiņa, Luīze Tone, Kristīne Briede, Jūlija Paula Lazdiņa, Signe Draule un Agate Akere.

Sveicam Rīgas Ziemeļu rajona florbola finālsacensībās zēniem 10.-12. kl. grupā ar iegūto 1. vietu.

Skolas komandu pārstāvēja: Gustavs Tolmanis, Matīss Priedols, Kārlis Grundmanis, Edvards Verners Jeliņevskis, Kārlis Nudiens, Guntis Kukulis, Raitis Mistris, Kārlis Ernests Kancāns, Niklāvs Mekšs un Aleksis Baumanis. 

Sveicam Rīgas Ziemeļu rajona florbola finālsacensībās meitenēm 10.-12. kl. grupā ar iegūto 1. vietu.

Skolas komandu pārstāvēja: Melānija Dalbiņa, Solveiga Kārkliņa, Kaiva Solvita Ruņģe, Elīna Kristiāna Selecka, Sigita Skrastiņa, Luīze Tone, Kristīne Briede, Jūlija Paula Lazdiņa un Agate Akere.

Sveicam pamatskolas meiteņu kori ar iegūto 2. vietu koru sacensībās Sanktpēterburgā

Kora diriģente Ilona Plūme, koncertmeistare Inese Vaļiniece. 

Viesskolotājs un absolvents un Ralfas Sataki

20. ferbruārī skolas absolvents un Rīgas Ekonomikas augstakolas (SSE Riga) absolvents Ralfs Sataki novadīja nodarbību 10.b klases skolēniem par biznesa kanvām (vizuālu rīku, kas palīdz sistemātiskā veidā apvienot visas uzņēmumam veicamās darbības, lai izveidotu veiksmīgu biznesa modeli). Nodarbībā iegūtais skolēniem palīdzēs veiksmīgāk izveidot sava SMU (Skolēnu mācību uzņēmuma) modeli.
Paldies skolas Atbalsta biedrības izveidotajai aktivitātei Viesskolotāji absolventi un Ralfam Sataki!

23. janvārī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā pulcējās Rīgas pilsētas labākie jaunie ģeogrāfi un viņu ģeogrāfijas skolotāji

 šeit norisinājās Rīgas pilsētas 2. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem. Tajā sešos uzdevumos spēkiem mērojās 163 skolēni no 45 Rīgas skolām. Jaunie ģeogrāfi risināja dažādas grūtības pakāpes uzdevumus un cīnījās par uzvaru šajā olimpiādē. Galvenos uzvaras laurus 9. klašu grupā plūca Mārtiņš Prokuratovs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), bet 8. klašu grupā – Nauris Prikšāns (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Apsveicam!

Neparastā, jauniešiem adresētā projektā iesaistījies kamerorķestris "Sinfonietta Rīga"

Sadarbībā ar zviedru komponistu Andersu Lindu un Umeo universitāti tapusi mobilā lietotne, ar kuras palīdzību ikviens, arī skolēns, var piedalīties skaņdarba radīšanā un muzicēt kopā ar orķestri. 11.01.2019. ģimnāzijas zālē orķestra mūziķi un komponists Anderss Linds kopā ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas audzēkņiem mobilajā lietotnē sniedza koncertu.

20. decembrī skolā notika SMU (Skolēnu mācību uzņēmumu) Ziemassvētku tirdziņš.

Tirdziņā varēja iegāties skolēnu ražotas preces: sveces, auduma maisiņus, kreklus ar izšūtu dizainu, sildošas šalles, slime, konditorejas preces - kūkas un cepumus, dekoratīvas galda lampas un saņemt foto pakalpojumus.
SMU programma skolā tiek īstenota sadarbībā ar JA Latvia. Skolēniem tā ir iespēja, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem.

Komandu konkurss

2018.g. 22. novembrī Kraslavas Valsts ģimnāzijā jau 10. reizi notika komandu konkurss ar mērķi popularizēt matemātikas olimpiāžu uzdevumu risināšanu, pilnveidot prasmes strādāt komandā, risinot matemātikas olimpiāžu uzdevumus. Valsts ģimnāziju 10. – 12. klašu skolēni veidoja katrā klašu grupā komandu 4 – 5 cilvēku sastāvā gan komandu olimpiādei, gan erudītu konkursam. Šogad piedalījās 10 komandas no Daugavpils, Jēkabpils, Gulbenes, Rīgas un Krāslavas. Erudītu konkurss noris 4 kārtās. Komandai ir arī mājas darbs - izdomāt matemātisku spēli un, ja iespējams izveidot modeli vai reālu spēles komplektu.

Uzdevumus un erudītu konkursa jautājumus gatavo Krāslavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anna Juškeviča
Šogad mūsu skolas komandas startēja ļoti veiksmīgi, saņemot pirmo vietu olimpiāžu uzdevumu risināšanā un veiksmīgi piedaloties erudītu konkursā.
Dāvanā komandas saņēma diplomus, lielisku erudītu galda spēli un saldumus. Bija patiess gandarījums.




..."Mans zelts ir mana tauta, kad tā uzdrīkstas būt pati; mans gods ir viņas gods, kad zinu, ka mans gods ir radies no viņas pašas." ( Alise Zita Zeidaka) 

„Braku" muzeja organizētais R. Blaumaņa literārās prēmijas 14. konkursa noslēguma sarīkojums

Ērgļos 1. decembrī notika Ērgļu novada pašvaldības „Braku" muzeja organizētais R. Blaumaņa literārās prēmijas 14. konkursa noslēguma sarīkojums, uz kuru bija uzaicināti 76 labākie domrakstu autori kopā ar skolotājiem un vecākiem. Pavisam konkursā piedalījās 158 skolēni, iesūtot 156 darbus. Kā ierasts, čaklākie rakstītāji bija no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas (iesūtīti 20 darbi).
Pasākuma dienā gan Ērgļi, gan „Braki" bija tīti baltā sniega rotā, vienīgi dzestrais vējš saldēja. Rīta agrumā bija iespēja paviesoties „Braku" muzejā, kur ciemiņus sagaidīja Diāna Kuzina. Viesu istabā klavieres spēlēja un kopīgi aicināja dziedāt Ieva Vilnīte. Saimes istabā katrs varēja iedzert siltu zāļu tēju vai kafiju un pacienāties ar smalkmaizītēm.
Blaumaņa kapos piemiņas mirkli vadīja Elita Ūdre, aizdedzot sveču liesmiņas un pastāstot par Blaumaņu dzimtas piederīgajiem, kas atdusas šajā kapsētā.

R. Blaumaņa literārās prēmijas 14. konkursa noslēguma pasākumu vadīja aktrise Zane Daudziņa. Konkursa laureāte un 1. vietas ieguvēja vidusskolu grupā ir 12. klases skolniece Alise Zita Zeidaka. Veicināšanas balvu ieguva 8. klases skolnieks Pēteris Leimanis.
Atzinības ieguva
Laima Brasliņa – par nozīmīgu vērtību saskatīšanu R. Blaumaņa darbos;
Elizabete Haduņkina – par interesantu ceļojumu tēlu pasaulē;
Sigita Ratniece – par bagātu fantāziju;
Jana Zvirbule – par prasmīgu situāciju analīzi;
Beāte Anna Klepere – par jaunradi;
Renāte Grudule – par radošiem meklējumiem;
Karīna Meldere – par veiksmīgu domu pamatojumu;
Agnese Dzenīte un Brunis Mārtiņš Ķibilds – par pētniecisku ievirzi;
Katrīna Bukava – par aktuālu problēmu redzējumu;
Rūdolfs Arvīds Truls – par analītiskām prasmēm.
Paldies latviešu valodas un literatūras skolotājām par iedvesmošanu un draudzīgu padomu domrakstu tapšanas laikā!

Valsts svētku koncerts 16. novembrī

Tiesnese Veronika Krūmiņa vada tiesību zinību stundu savā pirmajā skolā

Interesanta un izzinoša pēdējā oktobra diena bija Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 12.klašu skolēniem. Pie viņiem viesojās un tiesību zinību stundu vadīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Skolā, kuru vienpadsmit gadu savulaik tiesnese saukusi par savu.
Veronika Krūmiņa skolēnus iepazīstināja ar Latvijas tiesu sistēmu, kas dod iespēju cilvēkiem savu taisnību skaidrot trīs tiesu instancēs, dažādām lietu kategorijām un lietu izskatīšanu tiesā. Tiesnese savu stāstījumu veidoja, lai atbildētu uz skolēniem aktuāliem un interesējošajiem jautājumiem. Viņa sniedza gan konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, gan izteica savas pārdomas par jautājumiem, kas skar ikviena tiesības. Ar piemēriem par dažādās tiesu lietās esošām situācijām tiesnese mudināja skolēnus būt uzmanīgiem, steigā parakstot kādus dokumentus vai piesakoties izlīdzēt draugam, galvojot viņa studiju vai kādu citu kredīta līgumu. Kā atzina tiesnese, dzīvē situācijas ir dažādas, un tiesa neko nevar palīdzēt, ja cilvēks neapdomīgi ir uzņēmies kādas saistības vai ieķīlājis dzimtas māju.
Atbildot uz skolēnu jautājumiem, Veronika Krūmiņa pastāstīja kāds ir bijis viņas ceļš līdz tiesneša amatam. Pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes beigšanas un vairāku gadu strādāšanas valsts pārvaldē, Veronika Krūmiņa saskatīja nepieciešamību būt neatkarīgākai lēmumu pieņemšanā, kas dažkārt, strādājot valsts pārvaldē, nav īstenojams. Šis laiks sakrita ar administratīvo tiesu veidošanu, kas deva iespēju izmantot iepriekš darbā gūto pieredzi, lai veidotu sistēmu, kas nodrošinātu cilvēkiem iespēju aizstāvēt savas tiesības saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm.
Noslēgumā Veronika Krūmiņa vēlēja jauniešiem atrast savu vietu dzīvē un nekļūdīties profesijas izvēlē, novēlot strādāt darbu, kas dod gandarījumu.
7.novembrī tiesnese Veronika Krūmiņa dosies arī uz skolu, kuru ir beigusi viņas mamma – Aknīstes vidusskolu, kur arī vadīs tiesību zinību stundu un aicinās jauniešus uz sarunu.
Augstākā tiesa šogad – Latvijas simtgades gādā – aicināja tiesnešus doties uz savām skolām, lai runātu ar bērniem un jauniešiem par valsti, tās uzbūvi, tiesas vietu un tiesneša lomu valsts dzīvē. Interesi piedalīties savu vai vecāku skolu vai dzimtās puses apciemošanā izteicis arī Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kā arī Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja Solvita Harbaceviča un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Pedagogu profesionālās pilnveides kursi «Izglītojamo audzināšanas vadlīnijās minētie tikumi Annas Brigaderes daiļradē un Zemgales līdzenuma ainavās»

 23. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas pedagogi ģeogrāfijas skolotāja Andra Ģērmaņa un latviešu valodas un literatūras skolotājas Ineses Anstrangas vadībā devās izbraukuma kursos «Izglītojamo audzināšanas vadlīnijās minētie tikumi Annas Brigaderes daiļradē un Zemgales līdzenuma ainavās» uz Tērvetes novadu.

Vijas Spekkes gleznu izstādes atklāšana

Ceļavārdus izstādei "Bēgļi -gūstekņi" saka Diāna Jance, Elzas Stērstes un Edvarda Virzas mazmazmeita.