Pasaules lielākajā mācību stundā izvērtēta ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas dinamika

Katru gadu Rīgas Valsts 2. ģimnāzija piedalās UNESCO starptautiskajā izglītības akcijā "Pasaules lielākā mācību stunda". Tā tas bija arī šogad, kad laikā no 16. līdz 20. oktobrim ģeogrāfijas stundās 11.a, 11.b, 11.c, 11.d un 11.e klases skolēni aktīvi iesaistījās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu izzināšanā. "Pasaules lielāko mācību stundu" vadīja skolotājs Andris Ģērmanis.

Šogad "Pasaules lielākā mācību stunda" bija veltīta darbam ar dažādiem informācijas avotiem un faktiem, attīstot kritisko domāšanu un digitālās prasmes.

Saturiski šogad pievērsāmies visiem 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ir pagājuši 7 gadi no šo mērķu sasniegšanai atvēlētā laika, līdz 2030. gadam, kad mērķi jāsasniedz, arī palikuši 7 gadi, tātad šogad esam tieši viduspunktā, tādā kā starpbrīdī starp diviem puslaikiem, runājot sporta terminoloģijā.

11.a, 11.b un 11.d klases skolēni veidoja plakātus un sniedza ziņojumus klasesbiedriem par situāciju pasaulē un Latvijā, vērtēja, kas jau no plānotā paveikts, kas vēl jāpaveic, sprieda par to, vai visu izdosies paveikt, analizēja katra mērķa sasniegšanas dinamiku un iespējas nākotnē. Svarīgs nosacījums, sniedzot ziņojumu, bija iekļaut tajā ne tikai iepriekš minēto, bet arī idejas par to, ko katrs no mums var darīt, lai šos mērķus izdotos sasniegt veiksmīgi.

Savukārt 11.c un 11.e klases skolēni šogad pasaules lielāko mācību stundu apņēmās sagatavot un novadīt pašu spēkiem. Skolēni stundas vadīšanā izmantoja dažādas metodes – demonstrēja prezentācijas, vadīja grupu darbus, aicināja domāt un atbildēt uz āķīgiem interaktīva testa jautājumiem. Paldies Žanam, Anastasijai, Gavrilam, Tatianai, Katrīnai, Sintijai, Luīzei un Norai, jums izdevās ieinteresēt klasesbiedrus un nopietni analizēt dažādās problēmas pasaulē un vērtēt šo mērķu sasniegšanas gaitu!

Rezultātā skolēni zina, kas ir ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kā līdz šim veicies ar to sasniegšanas tempu un kādas ir prognozes nākotnē, prot analizēt dažādus statistikas datus, izvērtēt informācijas avotus, kā arī zina daudz ideju par to, kā padarīt mūsu pasauli labāku.

Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: Ilze Darģe un 11. klašu skolēni

Valsts svētkus sagaidām ar panākumiem vizuālās mākslas konkursā

Gaidot Latvijas 105. gadadienu, Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte" ar Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu izsludināja Rīgas izglītības iestāžu vizuālās mākslas konkursu "Plakāts valsts svētkos 2023".

Šogad 28 vizuālās mākslas pedagogi pieteica savus audzēkņus dalībai konkursā "Plakāts valsts svētkos 2023", kā arī sniedza savu ieguldījumu tos sagatavojot, iedrošinot un pārrunājot plakāta tehnisko izpildījumu. Konkursā piedalījās 26 izglītības iestādes, tostarp arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas audzēkņi, gūstot labus panākumus.

Sveicam mūsu skolnieces ar gūtajiem sasniegumiem un sakām lielu paldies skolotājai Lindai Pilānei!

​Par godu šim patriotiskajam notikumam Bērnu un jauniešu centrā "Laimīte" no 24. oktobra līdz 16. novembrim atklāta izstāde, kurā apskatāmi visi konkursam iesūtītie audzēkņu darbi.

Zemāk aplūkojami mūsu audzēkņu iesūtītie plakāti.



Māra Janova (9.c) "Latvijai 105"

Ance Emīlija Gauja (7.c) "Latvijai 105 "

Zīle Sarja (9.c) "Svinam Latvijai 105"


Brīvdabas pedagoģijā izzinājām karsta kritenes un piedalījāmies novadpētniecībā Bauskas novadā

25. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Andra Ģērmaņa vadībā organizēja tālākizglītības programmu skolotājiem "Dabas un cilvēka mijiedarbība. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā". Programmā piedalījās vairāki desmiti skolotāju gan no Rīgas, gan Latvijas skolām.

Kursu programmā apmeklējām Zvirgzdes kāpu, Bārbeles sēravotu, Ausekļa dzirnavas, Skaistkalnes karsta kritenes un karsta procesa skartos reģionus Latvijas un Lietuvas pierobežā.

Novadpētniecība un brīvdabas pedagoģija Bauskas novada Bārbeles un Skaistkalnes pagastā bija ļoti interesants piedzīvojums un profesionāla bagātināšanās, apgūstot aktuālos jautājumus par Latvijas dabas vērtībām, cilvēka un dabas mijiedarbību, audzināšanas vadlīnijām (atbildība par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju), caurviju prasmēm, starpdisciplinaritāti un iespējām organizēt izzinošas klases mācību ekskursijas.

Novadpētniecībā, tālākizglītības programmā izmantojot brīvdabas pedagoģijas metodes, iepazinām Bauskas novada Lietuvas pierobežas ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus un procesus, tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem un baudījām reģionam raksturīgos cepelīnus (visiem ļoti garšoja!). Ausekļa dzirnavās apguvām cilvēka un dabas mijiedarbības daudzveidīgos aspektus, kā arī atkārtojām un papildinājām zināšanas un prasmes par caurviju prasmēm. Rezultātā varēsim bagātināt savas vadītās mācību stundas, veiksmīgi organizēt klašu mācību ekskursijas un rast jaunas un aktuālas iespējas caurviju prasmju aktualizēšanai un attīstīšanai.

Īpaši lielu nozīmi tālākizglītības programmā pievērsām karsta procesam un tā virszemē redzamajām izpausmēm – karsta kritenēm. Karsts ir neparasts ģeoloģisks process, kas notiek pazemē. Tur kustībā esošais pazemes ūdens veic šķīstošu iežu, kā, piemēram, ģipšakmens, šķīdināšanu, kas tādējādi izraisa apakšzemes tukšumu – piltuvju, aku, kanālu, dobumu vai alu - rašanos, kuriem savukārt pakāpeniski paplašinoties, rodas iebrukumi. Šī procesa laikā var rasties ne tikai kritenes, bet arī sausgultnes, kriteņu avoti, kriteņu ezeri. Karsta procesa iemesls tieši Skaistkalnes apkārtnē meklējams tajā, ka šajā apvidū atrodami nozīmīgi ģipšakmens slāņi un apvidu no abām pusēm ieskauj divas upes – Iecava un Mēmele. Pazemes ūdens straumju rezultātā rodas šie unikālie dabas veidojumi. Ne viens vien vietējais iedzīvotājs zina stāstus par to, ka zeme pēkšņi atveras, pazūd zirgs vai kaza, vai zemnieka apstrādātie lauki pēkšņi pārtop par maziem ezeriņiem… Ne velti kritenēm doti arī atbilstošie nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Šķūņa kritene, un vēl daudzas citas! Apskatījām gan senās karsta kritenes, gan tās, kuras veidojušās šogad. Cilvēka un dabas mijiedarbības aspekts ir aktuāls arī šajā ziņā, jo Lietuvas pusē plāno būvēt vēja parku, tā radot jautājumu, vai un kā tas ietekmēs karsta procesa turpmāko aktivitāti Skaistkalnes pusē?


NO KURSU DALĪBNIEKU ATSAUKSMĒM:

​"Guvu ļoti derīgu informāciju par mūsu dabas daudzveidību, izmaiņām, vienlaicīgi - reālu objektu apskati. Īpaši patika Skaistkalnes gides vienkāršais, interesantais stāstījums! Paldies!"

"Andris ir fantastisks stāstītājs. Spēj aizrautīgi raksturot dažādus dabas un kultūrvēsturiskos objektus. Viņš prot saliedēt grupu un caur jokiem un asprātībām kolektīvu pozitīvi noskaņot. Mājās atbraucu iedvesmota un priecīga. Kaut vairāk būtu šādu lekciju un izbraukumu!"

"Patika, ka vienmēr viss ir līdz pēdējam pārdomāts un saplānots. Esmu tikai par šāda veida izbraukuma kursiem, var iepazīt Latviju ar jaunām zināšanām un vietām."

"Paldies par lielisko izbraukumu! Vienmēr ir interesanti apskatīt vietas, kur neesi bijis, un tā bija arī šoreiz. Ja man vēl kādreiz būs audzināmā klase, man būs gatavs ekskursijas maršruts. Ļoti interesanti bija pabūt pierobežā un apskatīt, kā tā izskatās/attīstās Latvijā un Lietuvā. Lai gan savā mācību priekšmetā diez vai kādreiz mācīšu par karsta kritenēm, ļoti patika, ka bija šī teorētiskā puse Skaistkalnē ar praktiskiem piemēriem Lietuvā (to svaigāko kriteni), jo iepriekš par to biju dzirdējusi, bet nezināju, ka ir reģioni, kur tas ir aktuāli un notiek diezgan bieži. Vēlreiz paldies!"

"Kursi bija tiešām lieliski. Liels paldies Andrim par sniegto informāciju par Latvijas un Lietuvas ģeogrāfiju, reljefu un utt. Kursi bija izcili. Viena pati es nekad nebūtu devusies šādā briesmu pilnā karsta reģionā un mežā. Šādi kursi ir ļoti nepieciešami. Latvijā ir tik daudz objektu, kur neesmu bijusi. Pateicoties šādiem kursiem, paplašinās manas zināšanas par dzimto zemi arī kā klases audzinātājai."

"Paldies! Braucu ar šādu grupu pirmo reizi. Viss bija saplānots, pārdomāts. Ļoti patika. Labprāt arī turpmāk piedalītos šādos izbraukumos!"

"Novadpētniecības tēma ir ļoti labs pamats caurviju prasmju demonstrēšanai. Pāri visam - šādi izbraukuma kursi ne tikai paplašina profesionālo skatu punktu, bet arī emocionāli uzlādē ar kolēģu savstarpējo domu apmaiņu."

"Lieliski noorganizēta mācību ekskursija. Interesanti stāsti par apskates objektiem. Dabā ieraudzīti līdz šim neapmeklēti objekti. Piesaistīti zinoši gidi. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā. Patīkami ceļa biedri. Zinošs un atraktīvs ekskursijas vadītājs. Paldies!"

"Sabalansēta dienas kārtība, viss bija izplānots bez steigas. Pieredzējuši gidi un profesionāls organizētājs Andris."

"Ģeogrāfija brīvā dabā vienmēr aizrauj!"

A. Ģērmanis ar skolotājiem pie Bārbeles sēravota

Kirkilu skatu tornis Lietuvā

Skaistkalnes karsta kritenes

Kursi izbraukuma formā nu jau kļuvuši par vienu no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas tradīcijām. Šāda formāta kursos esam mācījuši kolēģiem vadīt ģeogrāfijas un bioloģijas stundas mežā, viesojoties dabas liegumā "Ukru gārša", ekonomikas stundas Smiltenes puses uzņēmumos, latviešu valodas un literatūras stundas muzejā, izzinot Annas Brigaderes dzimto pusi u. tml. Ļoti nozīmīgi šādos kursos bagātināties arī sākumskolas skolotājiem un klašu audzinātājiem, gūstot prasmes klases mācību ekskursiju organizēšanā.

Brīvdabas pedagoģija mūsdienās izglītībā ieņem arvien lielāku nozīmi. Tās ir iespējas mācību stundas vadīt ārpus klases un skolas telpām - dabā, uzņēmumā, muzejā un citur. Šāda mācīšanās bieži ir cieši saistīta ar reālo dzīvi un iespēju vadīt praktiskās nodarbības, tikties ar jomas speciālistiem. Tas paver arī lieliskas iespējas starppriekšmetu saiknei, vienlaicīgi mācoties vairākos mācību priekšmetos apgūstamo vielu, kā arī caurviju prasmju attīstīšanai.

Ģeogrāfijas skolotāji izbraukuma kursos un reģionālajās konferencēs piedalās regulāri, šādi pasākumi tikuši organizēti kā pirmās brīvvalsts laikā, tā padomju gados un arī mūsdienās. Arvien vairāk šīs iespējas izmanto arī ekonomikas skolotāji, apmeklējot dažādus uzņēmumus, bioloģijas skolotāji mācās dabas aizsargājamajās teritorijās un dažādās ekosistēmās, latviešu valodas skolotāji dodas uz Latvijas novadiem saklausīt valodas izloksnes, bet literatūras skolotāji labprāt apmeklē literātu dzimtās vietas, lai labāk izprastu vides ietekmi rakstnieku, dzejnieku un dramaturgu daiļrades attīstībā utt.

Novadpētniecība (dabas, saimniecības, iedzīvotāju, tradīciju utt. izpēte kādā apkaimē) ir aktuāla visās jomās, tādēļ šāda kursu forma skolotājiem kļuvusi ļoti aktuāla un pieprasīta.

Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: tālākizglītības programmas dalībnieki

Teleklātbūtnes robots - jaunais palīgs mācību procesā

Gadsimtā, kad ikdienas dzīve nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju atbalsta, arī izglītības joma neatpaliek un joprojām spēj pārsteigt. Šogad pirmo reizi Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas pastāvēšanas vēsturē skolas gaiteņos un klasēs bija iespējams sastapties ne tikai ar čalojošiem skolēniem, bet arī teleklātbūtnes robotu.

Teleklātbūtnes robots ir daļa no "Erasmus+" starptautiskā projekta "InClass - Using Telepresence Robots in the Classroom". Šī projekta galvenais mērķis ir uzlabot to skolēnu iesaisti mācību procesā, kuri dažādu iemeslu dēļ spiesti mācīties attālināti (sporta nometnes, veselības problēmas, rehabilitācija u.c.). Lai noskaidrotu, cik vērtīgi mācību procesā ir šāda veida teleklātbūtnes roboti, Valsts izglītības satura centrs (VISC), kā projekta dalībnieks Latvijā, sniedz iespēju dažādām skolām praktiski tos izmēģināt un sniegt atgriezenisko saiti. Šobrīd Rīgas Valsts 2. ģimnāzija kļuvusi par otro skolu Latvijā, kurai sniegta šāda iespēja.

Kā norāda VISC starptautisko projektu vadītāja Marita Kroiča, šī robota lielākā priekšrocība ir tāda, ka to attālināti ar datora palīdzību vada pats skolēns, tāpēc skolotājiem un citiem mācību procesa vadītājiem par to nav jāuzņemas pārāk lielas rūpes. Protams, ka robotam var rasties nepieciešamība pēc neliela tehniskā atbalsta gadījumā, ja skolā jāpārvietojas pa kāpnēm vai jāatver durvis. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka ar to labprātīgi izpalīdz paši klases biedri jeb tā saucamie 'robot buddies'.

Teleklātbūtnes robots sniedz vienreizīgu iespēju skolēnam neatpalikt no mācību ritma un būt mācību stundā. Pateicoties tajā iebūvētajām funkcijām, skolēns ar šī robota starpniecību spēj ne tikai pārvietoties, lasīt, dzirdēt un grozīt galvu jeb ekrānu, bet arī pilnvērtīgi socializēties gan ar pasniedzējiem mācību stundā, gan ar saviem skolas biedriem gaitenī. Šobrīd šāda iespēja tikusi dota skolēnam no 10. c klases.

Savu pieredzi puisis raksturo šādi: "Kopumā man patika, ka bija iespēja apmeklēt stundas, izmantojot robotu, kuru gan dažkārt bija problemātiski vadīt. Uzskatu, ka vienīgais, ko varētu uzlabot, ir robota kameras kvalitāte. Es noteikti ieteiktu arī citiem izmantot šo iespēju. Domāju, ka nākotnē šādus robotus varētu izmantot vairāk."

Savu komentāru un atgriezenisko saiti sniedz arī skolotāji, kuru stundās izmantots teleklātbūtnes robots:

"Pašam robotam nav ne vainas, bet interneta pieslēgumam gan ir. Nav tā, ka man tas traucēja vadīt stundu, bet skolēniem, protams, tas robots bija uzmanības centrā, dažbrīd varēja just, ka tas viņiem nedaudz traucē koncentrēties."

"Katrā ziņā skolēnam bija iespēja redzēt un dzirdēt klasē notiekošo, kā arī uzdot jautājumus. Manu darbu robots neietekmēja. Skolēniem nedaudz traucēja saskatīt uz tāfeles rakstīto."

"Robots ir noderīgs, lai skolēns neatpaliek no mācību vielas, proti, ir informēts par apgūstamo tēmu. Vienīgais, man nesanāca ar tā palīdzību iesaistīt arī skolēnu līdzdarboties un atbildēt. Mani nekādi neietekmēja robota klātesamība stundā, vārdu sakot, neizjutu diskomfortu vai apgrūtinājumu."

Teleklātbūtnes robots mācību stundā

Iepazīšanās ar robotu skolas gaiteņos

Marita Kroiča ar teleklātbūtnes robotu

Starptautiskais projekts tika uzsākts 2022. gadā sadarbībā ar Dānijas universitāti, kas ir projekta vadošais partneris. Pārējie iesaistītie sadarbības partneri ir no Vācijas, Kipras, Rumānijas un Itālijas. Marita Kroiča norāda, ka visām iesaistītajām pusēm galvenais uzdevums esot viens - izprast robota lietojamību, noderīgumu un vispārējo darbību skolas vidē. Tas, kas atšķiras iesaistīto pušu darbībā, ir dažādie robotu modeļi, kas tiek izmēģināti skolās. Piemēram, robots, kas tiek izmēģināts Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, ir diezgan statisks un izturīgs, tam ir salīdzinoši liels ekrāns un 3 riteņi stabilitātei. Citās valstīs tiek izmēģināti arī mazāki roboti, kurus iespējams ne tikai novietot uz galda klasē, bet arī darbināt attālināti ar telefonu. Marita Kroiča arī uzsver, ka pētījumā ļoti svarīgs noteikums bija izmantot tādus robotus, lai tiktu ievērota personas datu aizsardzība. Šī iemesla dēļ visi teleklātbūtnes roboti strādā kā datu pārraide, paši neko neierakstot un datus nesaglabājot.


Lai gan Rīgas Valsts 2. ģimnāzija ir tikai maza daļiņa no visa šī lielā pilotprojekta pētījuma, esam priecīgi un pateicīgi par sniegto iespēju.

Atskats uz 7. klašu iesvētībām

Jauna skola – iespēju, cerību un zināšanu avots. Tas ir jauns posms dzīvē, un neatņemama šīs pieredzes sastāvdaļa ir skolēnu iesvētības.

Šī gada 11. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā tika rīkotas 7. klašu iesvētības. No animācijas filmas "Šreks" līdz Ausekļa "Gaismas pilij"- tieši tik daudzveidīgi bija 7. klašu izveidotie priekšnesumi, kuri izcili atklāja katras klases radošās prasmes un komandas saliedētības garu. Pēc priekšnesumiem skolēni apmeklēja dažādas stacijas, kurās 8. klases pārstāvji bija sagatavojuši izklaidējošus un izglītojošus uzdevumus. Stacijās skolēni varēja gan spēlēt muzikālos krēslus, gan iepazīt skolu foto orientēšanās spēlē. Pasākuma galvenajā daļā 7. klašu skolēni deva svinīgo zvērestu, kā arī tika apbalvoti veiksmīgākie aktivitāšu dalībnieki.


Paldies 8. klašu pārstāvjiem, kas šo pieredzi padarīja neaizmirstamu!

Aizvadīts 10. klašu iepazīšanās pasākums

​18. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā notika ikgadējais 10. klašu iepazīšanās pasākums. Pasākums sākās ar 10. klašu skolēnu sagatavotajiem priekšnesumiem, kuros viņi iepazīstināja skolasbiedrus ar saviem talantiem. Pēc priekšnesumiem bija jāatbild uz āķīgiem viktorīnas jautājumiem par skolas vēsturi, skolotājiem un slaveniem skolas absolventiem. Tālāk desmitklasnieki devās uz sešām stacijām, kurās bija jāveic 11. klašu skolēnu sagatavotie uzdevumi, kas bija vērsti uz klašu saliedēšanu. Pasākumā notika arī klašu savstarpējā apdāvināšanās un diplomu izsniegšana, kā arī kopīga zvēresta nodošana. Noslēgumā varēja ļauties aktīviem deju soļiem.

​Paldies iesaistītajiem 11. klašu pārstāvjiem par veiksmīgu pasākuma noorganizēšanu!

10. KLAŠU SKOLĒNU ATSAUKSMES:

"Man ļoti patika, ka katra klase bija sagatavojusi savu priekšnesumu. Uzdevumi klasēs arī bija ļoti interesanti. Pēc šādiem pasākumiem klase saliedējas."
- Monika

"Man šajā pasākumā patika viss, it īpaši tās viktorīnas, protams, arī priekšnesumi un dejas beigās."
- Elizabete

"Patika atmosfēra! Ļoti patika izveidotās stacijas un to uzdevumi. Laba noskaņa. Ļoti jautri skatīties citu klašu priekšnesumus. Forša ideja par dāvanu apmaiņu, zvērests arī bija ļoti atjautīgs!"
- Sniedze

"Patika klašu vienotība, tas, ka katrai klasei bija iespēja izveidot priekšnesumu un iepazīstināt ar sevi. Protams, arī 11. klašu skolēnu izveidotās stacijas bija lieliskas un pārdomātas!"
- Alise

"Bija ļoti interesantas aktivitātes, un visas klase vairāk satuvinājās. Ļoti patika arī diskotēkas daļa."
- Nellija

"Patika klašu priekšnesumi. Skolotāji, kuri iesaistījās priekšnesumos. Stacijas. Apdāvināšanās."
- Krišs

"Patika skatīties citu klašu priekšnesumus, kā arī ar klasesbiedriem kopā gatavoties mūsu uznācienam. Balle arī bija ļoti forša."
- Marta

"Klašu uzvedumus bija interesanti skatīties, atrakcijas, kas bija jāveic kopā ar klasi, manuprāt, saliedēja mūs vēl vairāk, taču vislabāk man patika diskotēka."
- Emīlija


Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: 11.e klase


Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas gada atklāšanas pasākums

Šī gada 23. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā norisinājās Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas atklāšanas pasākums. Skolā pulcējās vairāk nekā 300 programmas dalībnieku un skolotāju, pārstāvot ikvienu programmas dalības skolu no visas Latvijas.

Tā kā šis mācību gads veltīts, lai gatavotos nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izzinot gan vēlēšanu būtību, gan politikas veidošanu, pasākuma dalībnieki ieguva ieskatu un padziļinātāk izzināja daudzveidīgos vēlēšanu aspektus. Tāpat skolēni piedalījās dažādās ekspertu vadītās lekcijās, kas bija veltītas komunikācijas stratēģijai, digitālajām novitātēm, vēlēšanu iespējamai nozagšanai, un veidoja sarunas ar jaunajiem līderiem, uzzinot vairāk par jauniešu iesaistes iespējām. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja tikties ar Eiropas Parlamenta deputātiem – Ivaru Ijabu un Daci Melbārdi -, kuri kopējā sarunā apsprieda ar vēlēšanām saistītos jautājumus un jauniešu iesaistes nozīmi.

Pasākuma īstenošanā piedalījās arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11.a klases skolnieces, kuras palīdzēja pasākuma organizatoriem ar viesu koordinēšanu un praktiskiem jautājumiem. Tāpat pasākumu apmeklēja arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas EPVS komanda, kura, kā pārējie dalībnieki, iepazinās ar šī mācību gada iecerēm un ieguva nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas noderēs turpmākā projekta izstrādei.

Pasākums bija piemērota vieta, kur skolēni atcerējās savu līdzdalības svarīgo nozīmi nākotnes Eiropas veidošanā un interešu pārstāvēšanā valsts un Eiropas pārvaldes institūcijās. Tika atgādināts, ka ikviena balss vēlēšanās ir svarīga, un skolēni jau tagad var sākt iesaistīties aktivitātēs un jauniešu organizācijās, lai iegūtu nepieciešamo pieredzi un zināšanas, kas noderēs turpmākajā dzīvē. Reflektējot uz pasākumā uzzināto, dalībnieki pauda, ka ir paplašinājuši zināšanas par Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi un jauniešu iesaistes iespējām, lai stiprinātu savā kopienā un vienaudžu vidū parlamentārās demokrātijas vērtības.

Ģeoloģijas mācību stundas muzejā

21. un 28. septembrī 12. klašu skolēni, kuri apgūst padziļināto ģeogrāfijas kursu Ģeogrāfija II, apmeklēja Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) Muzeja Ģeoloģijas kolekciju, savukārt 5. oktobrī - Latvijas Nacionālo dabas muzeju.

Pirmā tēma padziļinātās ģeogrāfijas kursā saistīta ar ģeoloģiju un litosfēru, tādēļ ļoti svarīgi stundās apgūtās teorētiskās zināšanas par minerāliem un iežiem, zemestrīcēm un vulkāniem, Zemes attīstību un ģeohronoloģisko tabulu, Latvijas teritorijas ģeoloģisko attīstību, kontinentu dreifu, iežu aprites ciklu, reljefa formām un ledājiem sasaistīt ar praktiskām nodarbībām, ko lieliski piedāvā iespējas muzejos.

Pirmajā nodarbībā LU Muzejā apskatījām Latvijas teritorijas ģeoloģisko griezumu - dažāda vecuma Zemes dzīļu iežus un fosilijas. Muzeja ekspozīcijā iepazināmies arī ar daudzveidīgajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem un to izmantošanas iespējām.

Otrajā nodarbībā skolā mācītās teorētiskās zināšanas ģeoloģijas jautājumos varējām apgūt praktiski: noteikt minerālu un iežu cietību, izmantojot Mosa skalu, grupēt iežus pēc to izcelsmes, uzzināt, kur Rīgā var ieraudzīt stalaktītus, kur - gliemeždolomītu, iemācīties noteikt vairākus iežus, uzzināt, kāpēc viens un tas pats minerāls var būt dažādās krāsās.

Skolēni priecājās par iespēju šajā nodarbībā strādāt praktiski, sadarboties un iedziļināties šajā nebūt ne vieglajā tēmā. Bija arī iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem izsmeļošas atbildes.

Paldies nodarbības vadītājai Dr. ģeol. Vijai Hodirevai!

Savukārt 5. oktobrī apmeklējām Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kur nostiprinājām zināšanas par zemestrīcēm un vulkāniem, galvenajiem notikumiem uz Zemes un dzīvības attīstībā katrā ģeohronoloģiskās tabulas ērā un periodā, izpildot interaktīvu testu, izbaudījām zemestrīci, mikroskopā vērojām dažādus minerālus, turpinājām iepazīt minerālus un iežus, uzzinājām par iežu luminiscenci, no detaļām salikām bruņuzivi, noskatījāmies video par Kvartāra perioda apledojumu Latvijas teritorijā, iepazināmies ar ģeoloģiskajiem urbumiem dažādās Latvijas vietās.

SKOLĒNU ATSAUKSMES PĒC NODARBĪBAS LU MUZEJĀ:

"Nepiespiestā gaisotnē varējām klausīties interesantu stāstījumu no vadītājas ar iespēju uzdot interesējošos jautājumus. Lielākais ieguvums no šādas klātienes nodarbības bija iespēja apskatīt un aptaustīt iežus un minerālus, par kuriem mācāmies ģeogrāfijas mācību stundās, kā arī dzirdēt stāstus, kā tie iegūti un nonākuši muzejā."
- Evelīna

"Bija patīkami pamainīt mācību vidi. Interesanti vielu apgūt citādākā veidā, darbojoties praktiski un uzklausot ģeoloģi."
- Deina

"Interesanti bija uzzināt, ka pat Rīgā ir iespējams apskatīt stalaktītus."
- Undīne

"Interesanti bija uzzināt par smilšakmens bumbiņām, un to, kā tās veidojas. Patika iespēja pieskarties bruņuzivs zvīņām."
- Marta

"Nodarbība bija pamācoša un interesanta. Patika, kā tika pastāstīts par minerāliem Latvijā un citur. Patika arī tas, ka pastāsta kur varētu tikt izmantots iezis. Dalība nodarbībā ļāva izprast dažādas nianses, ko varētu pielietot iespējams pat nākotnes profesijā."
- Lauris

"Interesantas un noderīgas nodarbības, kurās varēja uzzināt daudz ko jaunu. Patika nodarbība, kurā bija iespējams arī dažādos iežus pataustīt. Tāpat patika arī pasniedzēja, kura šīs nodarbības padarīja interesantākas un aizraujošas."
- Sāra Elizabete

"Lietderīgi un kvalitatīvi pavadīts laiks, kurā varēja uzzināt daudz jaunus faktus par iežiem, minerāliem un to veidošanās procesiem. Un lai visu vieglāk un labāk būtu uztvert, patīkama bija iespēja visu pataustīt un aplūkot tuvāk."
- Kristaps

"Jauka nodarbība. Patika, ka vadītāja varēja atbildēt uz visiem jautājumiem un bija ļoti komunikabla. Interesanti pašai izpētīt dažādus ikdienā neievērotus iežus un minerālus no Latvijas."
- Betija


Teksts un foto: Andris Ģērmanis

Čehu skolotāji ciemojas Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā

Šī gada 4. un 10. oktobrī "Erasmus+" projekta ietvaros četri skolotāji no Čehijas, Čoteboras tehniskās skolas, viesojās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Apciemojuma galvenais mērķis bija vērot mūsu skolotāju vadītās angļu valodas un matemātikas stundas Starptautiskā bakalaurāta Diploma programmas 10. klasē.

Šī pieredzes apmaiņa vērtējama kā ļoti veiksmīga. Čehu skolotāji ne tikai slavēja mūsu skolotāju profesionalitāti, dažādās mācību metodes un prasmi ieinteresēt skolēnus, bet arī atzinīgi novērtēja mūsu skolēnu augsto sniegumu un zināšanu līmeni mācību stundās.

Paldies par atvērtajām stundām skolotājai Ievai Apīnei, Tatjanai Strigaļovai un Sinanam Ciftleram!


Angļu valodas skolotāji


Angļu valodas stundas vērošana


Matemātikas skolotāji


10. sb klase


Angļu valodas skolotāji


Matemātikas stundas vērošana

Fizikas skolotāja vizīte CERN

Lai gūtu jaunu pieredzi, zināšanas un iedvesmu skolotāja darbam 23. - 28. aprīlī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas fizikas skolotājs Voldemārs Muižnieks kopā ar 12 Latvijas fizikas skolotājiem un kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas piedalījās fizikas skolotāju mācību programmā «Baltic Teacher Programme 2023» Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) Šveicē.

Braucienam uz CERN skolotāji tika izvēlēti, vērtējot viņu iesniegtās motivācijas vēstules atbilstoši iepriekš izstrādātajiem kritērijiem.

Skolotāju mācību programmā tika sniegta iespēja tikties ar CERN darbiniekiem, kā arī piedalīties nodarbībās, ko vada CERN strādājošajie Latvijas zinātnieki, piemēram, T. Torims, K. Palskis, N. R. Strautnieks u.c. CERN organizētajās nodarbībās un ekskursijās bija unikāla iespēja redzēt paātrinātāju iekārtas, dibināšanas vēsturi, uzzināt galvenos pētījumu virzienus ne tikai daļiņu fizikā, bet arī tās praktisko pielietojumu cilvēcei, piemēram, kā daļiņas varētu mērķtiecīgi izmantot daļiņu terapijā.

CERN ir viena no mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju augstākajām virsotnēm, kas piedāvā unikālas izglītības programmas pedagogiem – īpaši fizikas skolotājiem sagatavotas lekcijas un prezentācijas, piemēram, par elektromagnētismu, daļiņu fiziku, kosmoloģijas elementiem, kā arī nodrošinot iespēju strādāt laboratorijās, iepazīties ar CERN eksperimentiem.

Esot CERNā skolotājiem pašiem ir unikāla iespēja gūt jaunas zināšanas un iespaidus, izpratni par modernās zinātnes darbību un tehnoloģiju iespējām, lai varētu strādāt ar skolēniem.


"Okazionālismi" ir 10.a klases skolnieču Emīlijas Medziņas un Madaras Kukules izveidots dzejas klubs

"Okazionālismi" ir 10.a klases skolnieču Emīlijas Medziņas un Madaras Kukules izveidots dzejas klubs. Ideja radusies tādēļ, ka bija vēlme pēc vietas un vides, kur izpausties un dalīties labsajūtā, ko meitenēm sniedz dzeja, kā arī vēlme aizraušanos attīstīt lielākās lietās. Klubs izveidots, lai apvienotu tos, kurus aizrauj dzeja un tās rakstīšana. Tas ir izveidots, pateicoties jauniešu vēlmei dalīties savā dzejā, to iepazīt tuvāk un atrast sev līdzīgos. Tā ir vieta, kur nav viena skolotāja, šeit visi mācās un iegūst viens no otra, meklējot iedvesmu. Tikšanās notiek reizi divās nedēļās, tajās tiek apspriesti zināmi un mazāk zināmi rakstnieki, iepazīstot viņu dzīvesgājumu, bet galvenokārt dzeju. Pārsvarā notiek spēle ar dzeju un tiek izmēģināti dažādi paņēmieni, kā to radīt. Dzejas klubiņā tiek ļauta vaļa katra viedoklim. Mērķis ir radīt patīkamu atmosfēru, kurā dzejas cienītājs sastop domubiedrus un ir gatavs reizēm pārkāpt savas robežas un dalīties savos darbos un kur cilvēki, kas neraksta dzeju, tiek iedrošināti to pamēģināt. Bieži vien tiek piedāvāti arī dažādi ar dzeju saistīti pasākumi, un iespējas, kur dalīties ar saviem darbiem jau plašākā mērogā. Pagaidām viss ir sākuma stadijā, bet ceram uz vēl ražīgākām tikšanās reizēm vasarā un nākamajā mācību gadā. Dzejas klubiņš ir labs veids, kā uz brīdi aizmirsties un atkāpties no ikdienas steigas un noguruma. Tā ir vieta, kur dalīties mīlestībā pret dzeju, rast iedvesmu un apzināties, cik mūsu paaudze ir spējīga.


11. a klases skolēni siltā maija pēcpusdienā devās ciemos pie A. Čaka

​11. a klases skolēni siltā maija pēcpusdienā devās ciemos pie A. Čaka, kur laipni sagaidīja muzeja vadītāja A. Medne. Skolniece M. Liepiņa:,, A. Čaka muzejs palīdzēja redzēt Čaku no īstās puses, ka kādreiz zināju dzejnieku kā ,,Mūžības skartie" autoru, tad tagad zinu arī autora biogrāfiju un citus darbus." K. Slavinska:,, Ļoti patika muzeja apmeklējums, bija interesanti un autentiski. Ļoti patīkama atmosfēra."M. Ķempe: ,,Man šķiet, ka divas autentiski saglabājušās istabas dod tikai mazumpiegaršu. Es gribētu, lai viss dzīvoklis būtu saglabāts tā, kā tas izskatījās, kad Čaks tur dzīvoja, un lai ieejot varētu justies kā pirms 100 gadiem."

9.maijā, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas komanda rīkoja izglītojošu orientēšanās spēli par Eiropas Savienību.

9.maijā, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas komanda rīkoja izglītojošu orientēšanās spēli par Eiropas Savienību. Tajā piedalījās 9 komandas, ko veidoja 11.a un 11.b klases skolēni. Viņi pildīja 5 staciju uzdevumus, pārbaudot savas zināšanas par ES vēsturi un tās dalībvalstīm. Pasākuma dalībnieki piedalījās arī jautrā vārdu skaidrošanas spēlē, "Eirovīzijas" dziesmu atpazīšanā un izveidoja Eiropas Savienības iniciāļus.

Pludmales volejbola PČ U19 2022

Pludmales volejbola pasaules čempionāts U19 vecuma grupā norisinājās mācību gada sākumā, tas ir, 14.-18. septembrim Turcijā, Dikili. Es, Dāvis Teteris, ar savu pārinieku Oliveru Bulgaču bijām izcīnījuši Latviju pasaules kausā pārstāvēt kā otrā deleģētā komanda, tādēļ mums pirmās spēles sākās dienu ātrāk par otru komandu. Mēs zinājām, ka mēs kā komanda esam spējīgi, taču lielas cerības uz pašu turnīru un tik augstiem sasniegumiem nelikām. Tomēr uz laukuma abi parādījām izcilus sniegumus, un vienu spēli pēc otras turpinājām to arī atrādīt, tādejādi no visām desmit spēlem zaudējot diemžēl tikai vienu lielajā finālā. Finālā otra komanda arī bija no Latvijas, kas mūsu maziņajai valstij bija milzīgs sasniegums, ko neviens nebija paredzējis. Protams, liels paldies jāpasaka arī skolai un skolotājiem par iespēju visu 6 gadu garumā apvienot mācības ar sportu, bez kuras šādi pasaules līmeņa sasniegumi nebūtu bijuši iespējami. Gan dodoties uz turnīru, gan atgriežoties atpakaļ, visi skolotāji bija saprotoši un izpalīdzīgi, lai varētu plūstoši atsākt mācības un iemācīties kavēto mācību vielu. 

Ekskursijā uz Latvijas Republikas Saeimu

2023.gada 28.martā 10.a klases skolēni devās izglītojošā ekskursijā uz Latvijas Republikas Saeimu. Tās laikā jaunieši iepazina 1.Saeimas vēsturi un nesenāko Saeimas deputātu sarakstus, kā arī ieguva zināšanas par Saeimas zālē savstarpēji izvietotajām frakcijām. Zināšanas tika papildinātas arī par parlamenta ēkas būvvēsturi, arhitektūru un interjeru, kas atklāja ēkas transformāciju vairāku gadsimtu laikā.

Parlamenta ēkas un politiķu darba izzināšanu papildināja tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, uz kuru parlamenta vadītājs bija personīgi izteicis uzaicinājumu. Sarunas laikā tika uzdoti interesējušie jautājumi par deputātu darbalaiku un profesionālo karjeru, valodu zināšanām, internacionālām vizītēm un došanos uz Ukrainu. Saeimas priekšsēdētājs izteica atzinību par skolēnu vēlmi savu nākotni saistīt ar politiku un mudināja viņus iesaistīties dažādos projektos, piemēram, Jauniešu Saeimā. Lai jauniešiem sniegtu vēl lielāku sapratni par Saeimas galveno telpu, tās izkārtojumu un akustiku, Edvards Smiltēns izrādīja īpašu godu, skolēniem atļaujot apsēsties pie sava darba galda Saeimas centrā.

Pēc sarunas jaunieši ieguva izpratni, ka politiķa darbs ir 24/7 un ka par politiķi nevar kļūt nakts laikā – ir jābūt zināšanām daudzpusīgās jomās. 

Fotogrāfe Ieva Ābele.

Fotogrāfijas pieejamas: https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/11278


Vērtēšanas pieredzes popularizēšana forumā

17. martā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā norisinājās pedagogu profesionālās pieredzes forums «Vērtēšana skolēna sniegumam». Forumu organizēja Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs sadarbībā ar Skola2030. Tajā ar saviem labās prakses piemēriem dalījās vairāki desmiti skolotāji no Rīgas un Pierīgas skolām. Forumā kā klausītāji piedalījās vairāki simti skolotāju.

Forumā uzstājās un ar veiksmīgiem vērtēšanas pieredzes piemēriem dalījās arī mūsu skolas skolotāji Andris Ģērmanis un Inga Treimane. Viņi iepazīstināja citu skolu pedagogus ar labās prakses piemēriem sadarbības grupu darbā izvērtēšanā pamatskolas skolēnu projektu darbu piemērā.

Šajā mācību gadā mūsu skola 7. klašu skolēniem sniedza inovatīvu atbalstu, pirms projektu darba uzsākšanas mācot grupu darba atšķirības no individuālā darba, grupas veidošanas priekšnosacījumus, izprast līdera lomu grupā, grupu darba attīstības fāzes, lomu sadalījumu grupā, vērtības, pienākumus un atbildību. Savukārt pēc projekta darbu aizstāvēšanas izvērtējām, kas projekta darbu veidošanas sakarā veicies, kas neveicies.

Foruma dalībnieki atgriezeniskajā saitē mums rakstīja:

«Popularizēšu pedagogu auditorijā, jo ir jābūt projektu darbu ekspertiem, kuri sagatavo augsni darbam skolas kolektīvā.»

«Paldies, ļoti labi redzamas pamatīgas izstrādnes un milzīgs darbs. Ieguvēji ir skolēni.»

«Sniedz ieskatu skolēniem, kā mācīties strukturēt informāciju. Projektam ir praktisks pielietojums! Lieliski! Aktualizēšu kolēģiem idejas, kā jau 7. klasēs skolēnus var rosināt domāt plašāk.»

«Ieguvu apstiprinājumu, ka visiem skolas pedagogiem ir jāsadarbojas.»

Teksts: Andris Ģērmanis
Foto: Inga Treimane

Izrādes “Dzejnieks ar jautājuma zīmi” un ”Tāda ir mīlestība”

Apgūstot tematu par Aspazijas dzeju un dramaturģiju, 11. a klases skolēni mēneša laikā sagatavoja divas izrādes "Dzejnieks ar jautājuma zīmi" un "Tāda ir mīlestība". Katra skolēnu grupa veidoja izrādes scenāriju, gatavoja nepieciešamos rekvizītus un rezultātā iepriecināja ar interesantām izrādēm, paverot skatu uz radoša cilvēka meklējumu pasauli, Aspazijai sastopoties ar saviem laikabiedriem, kā arī saskatot daudzveidīgās mīlestības izpausmes no mūsdienu sabiedrības skatu punkta. Skolēni sevī atklāja spēlēt prieku, mācījās atbalstīt grupu, izprast vārda un mūzikas mijiedarbību, spēja risināt problēmas, lai gala rezultāts iepriecinātu jo īpaši pašus. Aicinām arī visus pārējos noskatīties izrāžu ierakstus!  

Dzejnieks ar jautājuma zīmi - https://youtu.be/bxgB2NlKRxU

Tāda ir mīlestība - https://youtu.be/dUqAsw9P-hM

Iliāda: ja nu...

Iliāda: ja nu...- izrāde, kas no idejas līdz gala produktam tapusi vien trīs nedēļās, bija liels izaicinājums 10.a - humanitārās klases skolēniem. Kā jau visos darbos, ir ļoti svarīgs darba mērķis, kas šoreiz bija jāsasaista ar Seno Grieķiju. Mēs izlēmām apspēlēt cilvēku izvēles, kas ir aktuālas ne tikai šodien ,bet bija arī pirms diviem tūkstošiem gadu. Šo domu centāmies attēlot ar humora devu, izsmejot nejēdzīgās rīcības un lēmumus, pārspīlējot dievu īpatnības Izvēloties komēdiju kā izrādes žanru, jāapzinās, ka tas ir viens no sarežģītākajiem izpausmes veidiem, jo dialogos ir jāprot iesaistīt frāzes, kas uzjautrinātu skatītājus, bet neskanētu pārlieku banāli vai nebūtu aizvainojoši. Izrādes tapšanas process bija lieliska iespēja katram iepazīt teātri tuvāk un no cita skatpunkta, un katram bija iespēja izpausties aktiermākslā. Aktierspēli papildināja scenogrāfija, kas bija ļoti ierobežota, taču, liekot lietā radošumu, spējām iziet no situācijas. Lielisks papildinājums izrādei bija mūzikas pavadījums, kas deva pabeigtības sajūtu. Visi saskārāmies ar dažādiem izaicinājumiem, taču neilgā laika sprīdī spējām iestudēt ap 40 minūšu ilgu teātra uzvedumu, kas lielu daļu skatītāju piecēla no krēsliem. Šī bija nenovērtējama pieredze, kas pārbaudīja katra izturību un lika apzināties gan individuālo, gan kopīgo spēku.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Žetonu vakars

Šī gada 2. un 3. martā norisinājās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klašu Žetonu vakars. Svinīgā ceremonijā audzēkņiem tika dāvināti skolas gredzeni, izteikti pateicības vārdi skolotājiem un vadībai.

Katra klase bija sagatavojusi priekšnesumu, lai viesiem dotu iespēju izjust klases gaisotni; neizpalika arī skolotāju un direktora vēlējumi. Skolas 2. stāva gaiteņos iespējams apskatīt plakātus, kurus izveidojuši 12. klašu skolēni un klases audzinātāji.

Sveicam 12. klašu skolēnus un novēlām izturību eksāmenu laikā!


Sirsnīgi sveicam skolotāju, skolēnus un absolventus svētkos!

Šī gada 12. februāri atzīmējam skolas 107. jubileju. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija dibināta 1916. gada 12. februārī, kad "Latviešu izglītības biedrība" atvēra Meiteņu ģimnāziju un Zēnu reālskolu, kas bija pirmā Rīgas vidējās izglītības iestāde, kurā pilna izglītība bija apgūstama latviešu valodā.

Svētku ietvaros norisinājās skolēnu padomes rīkotā modes nedēļa, kurā skolēni aktīvi piedalījās.

Par godu svētkiem 10. februārī norisinājās svētku koncerts, kurā uzstājās pamatskolas meiteņu koris, vidusskolas jauktais koris un skolas tautas deju kolektīvs. Paldies dziedātājiem un dejotājiem, kā arī diriģentiem - Edgaram Vītolam un Laumai Eglītei.

Sirsnīgi sveicam skolotāju, skolēnus un absolventus svētkos!