26. novembrī norisinājās Rīgas pilsētas 6. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem. Olimpiādi organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Arī šogad olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Šogad interese par olimpiādi bija pat divkārt lielāka, ja salīdzinām ar pagājušo gadu. Ģeogrāfijas skolotāji no 39 Rīgas skolām bija pieteikuši 174 dalībniekus, bet līdz darbu iesniegšanai tika 143 jaunie ģeogrāfi.

Šogad olimpiādes tēma bija dabas jeb fiziskā ģeogrāfija, tādēļ skolēniem nācās atpazīt ezerus pēc to aprakstiem, atbildēt uz jautājumiem par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi, atpazīt meža augšanas apstākļu tipus, zināt, kur atrodas dažādas alas, saranžēt ģeogrāfiskos objektus un notikumus, kā arī veikt citus ar dabu saistītus uzdevumus.

1. uzdevumā bija jātiek galā ar jautājumiem par salām. Kas ir atols, kas – salu arhipelāgs? Kur atrodas lielas un mazas salas? Vai var būt tā, ka Havaju salas patiesībā augstākas par pašu Everestu? Šajā uzdevumā nepārspēts palika Oļegs Dubovskis (Rīgas Purvciema vidusskola), kurš ieguva 18 no 20 punktiem.

2. uzdevums visvairāk prieka sagādāja speleoloģijas faniem. Ar stalaktītiem un stalagmītiem bagātās alas, alas smilšakmeņos un ledus blāķos, alas filmās un mākslas darbos... Viszinošākie par alām (iegūstot 8 no 10 punktiem) izrādījās Kirills Kožemjačonoks (Rīgas 89. vidusskola) un Niks Zaharkins (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija).

3. uzdevumā bija jādemonstrē zināšanas par Baltijas jūras krastiem. Pēc attēliem vajadzēja noteikt, kur tie uzņemti, bija jāorientējas šērās, lagūnās un fjordos, kas vislabāk (14 punkti no 15) izdevās Adrianam Selezņevam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Aleksam Ankuram (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sandim Vīburam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Līvai Laugalei (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Oskaram Freimanim (Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola).

4. uzdevumā nācās risināt jautājumus par klimatu. Bija doti 20 apgalvojumi par klimatu, daži no tiem arī ļoti āķīgi. Tomēr prieks, ka četri skolēni spēja nopelnīt pat 17 punktus (no 20). Tātad vislabākās zināšanas klimata jomā uzrādīja Pēteris Zvirgzdiņš (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ādams Viļums (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).

5. uzdevumā vajadzēja pēc dotajiem aprakstiem atpazīt gan Latvijas, gan pasaules ezerus. Kaut arī bija daži jaunie censoņi, kas Velnezeru meklēja Āfrikā, absolūtajam vairumam olimpiādes dalībnieku šis uzdevums problēmas nesagādāja. Maksimālos 10 punktus ieguva pat 47 skolēni, tāpēc visus neuzskaitīsim.

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuriem patīk mežs. Un vēl labāk, ja ne tikai patīk, bet ir arī zināšanas par meža augšanas apstākļu tipiem. Uzdevums gan izrādījās diezgan ciets rieksts, bet 7 no 10 meža tipiem nepārspēti izdevās «pārkost» Grētai Volkovičai (Āgenskalna Valsts ģimnāzija).

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Vajadzēja saranžēt paugurus pēc to augstuma, Baltijas jūras attīstības stadijas un daudz ko citu. Visus 30 punktus spēja iegūt vienīgi Evelīna Bumbure (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola).

8. uzdevums izcēla saulītē tos skolēnus, kuri draudzējas ar ģeogrāfijai radniecīgo ģeoloģijas jomu, jo šajā uzdevumā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi. Kad veidojies kristāliskais pamatklintājs, kad – pamatieži? Kādi resursi sastopami Latvijas zemes dzīlēs? Šajā uzdevumā nepārspēts palika Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

9. uzdevums parādīja ģeogrāfiskās domāšanas prasmes. Ģeogrāfiskās koordinātas, laika joslas, orientēšanās apvidū, dienas garums – tās ir pamatlietas, ko vajadzētu zināt katram. Prieks par pieciem olimpiādes dalībniekiem, kuri spēja iegūt maksimālo punktu skaitu šajā uzdevumā. Tie ir Mārtiņš Gulbis (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ādams Viļums (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).

10. uzdevums lika paskatīties uz seniem un ļoti seniem notikumiem, jo vajadzēja savienot ievērojamus ģeogrāfus ar viņu savulaik veiktajiem atklājumiem. Tas vislabāk (17 no 20 punktiem) izdevās Pēterim Zvirgzdiņam (Āgenskalna Valsts ģimnāzija) un Tomam Vulānam (Rīgas 25. vidusskola).

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti. Absolūtais olimpiādes laureāts ir RIČARDS VIMBA (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Priecājamies un lepojamies!

8. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

9. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Anastasija Podlužnaja (Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Gunta Gultniece (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inese Roziņa (Rīgas Franču licejs), Irina Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Santa Miksone-Tukiša (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Tīna Sarkane (Rīgas 85. pamatskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Rīgas pilsētas atklātās ģeogrāfijas olimpiādes 8. un 9. klašu skolēniem organizēšana kļuvusi par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas neatņemamu tradīciju, kas nu jau turpinās sešu gadu garumā. Uz tikšanos 7. olimpiādē nākamgad!

Andris Ģērmanis

Piektdien, 14. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka pasniedza balvas "Zelta pildspalvas" galvaspilsētas labākajiem skolotājiem un "Zelta stipendijas" – izcilākajiem skolu absolventiem.

Nominācijā „Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgajiem skolēniem" balvu saņēma arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas matemātikas un informātikas skolotāja Tatjana Strigaļova.

Rīgas pašvaldības balvu "Zelta stipendija" pasniedza 20 izcilākajiem galvaspilsētas skolēniem, to skaitā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventēm Paulai Lācei un Madarai Sīmanei.

Vairāk informācijas https://izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba?target=news_item&news_item=sviniga-klatienes-ceremonija-pasniegtas-rigas-pasvaldibas-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-10107

Paldies skolēniem un skolotājiem par ieguldīto darbu! Un veiksmīgu jauno mācību gadu!

Enter your text here ...

27. novembrī norisinājās Rīgas pilsētas 5. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem. Olimpiādi organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Arī šogad olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Pavisam olimpiādei tika pieteikti 89 dalībnieki no 25 Rīgas skolām. Olimpiādē piedalījās un izpildītos darbus iesniedza 75 skolēni. Viņi visi noteikti ir īsti ģeogrāfijas mīļi, jo olimpiādei bija gatavi veltīt pat savu brīvo sestdienu!

Olimpiādes uzdevumi aptvēra visdažādākās ģeogrāfijas nozares un apakšnozares – kultūras, apdzīvojuma, klimata, ūdeņu, valodu, ekonomisko un daudzas citas. Arī uzdevumi tika veidoti tā, lai tie būtu kā daudzveidīgi, tā interesanti, iekļaujot dažādas kartes, attēlus un pat nelielu video.

1. uzdevumā bija jāatpazīst valstu karogi un jāorientējas dažādās valstu asociācijās. Pieci jaunie ģeogrāfi, lieliski orientējoties valstu karogos, ieguva 29 no 30 punktiem – Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Emīls Gustavs Sangovičs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Mona Luīze Vītoliņa (Rīgas 66. vidusskola), Dāvis Kalniņš (Rīgas Kultūru vidusskola) un Anna Misiņa (Rīgas Franču licejs).

2. uzdevumā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par dabas rezervātiem Latvijā – kas tajos aug, kas dzīvo, kad dibināti, kādas vērtības tie sargā. Šķita, ka pandēmijas apstākļos Latvija izceļota krustu šķērsu, taču rezultāti parādīja, ka vairāki jautājumi bija visai cieti rieksti. Vislabāk ar uzdevumu tika galā Nikita Baranovs (Rīgas 66. vidusskola), Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Laura Darkevica (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Kaspars Matīss Strods (Rīgas 66. vidusskola), Lote Emīlija Vimba (Rīgas Kultūru vidusskola), Anna Dudzinska (Rīgas 47. vidusskola), Aleksejs Hvalejs (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Evelīna Indriksone (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Melisija Petrušina (Rīgas 95. vidusskola) un Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

3. uzdevumā vajadzēja parādīt zināšanas par hidrosfēru. Jāzina, kas ir slieksnis, mulda un torosi, jāatšķir dažādi ar ūdeņiem saistīti jēdzieni, jāzina par siltajām un aukstajām okeāna straumēm. Maksimālos 10 punktus gan neieguva neviens, bet pie deviņiem tika: Linards Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Roberts Sīmansons (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Valērija Beļajeva (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Edžus Kalniņš (Rīgas Igauņu pamatskola), Katrīna Pujāte (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola).

4. uzdevumā tika jautāts par atmosfēru un klimatu. Kāpēc ziemā anticiklona apstākļos kļūst auksti, bet vasarā – karsti, kāds gaisa spiediens valda tropu klimata joslā un – ar ko laikapstākļi atšķiras no klimata? Augstāko rezultātu (16 punktus no 20) uzrādīja Sofija Bondarenko (Rīgas 84. vidusskola), Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Elizabete Burkovska (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Jānis Stendzenieks (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

5. uzdevumā vajadzēja demonstrēt augšzemnieku dialekta prasmes. Latgaļu mēlē uzrakstīto tekstu par Zilo ezeru zemes dārgumiem nācās atšifrēt latviešu literārajā valodā. Dreidzā, Cireitā un Cyrmā tādi mošķi kā leidakys, škaunadzis un kugrys mīt... Vislabāk šis uzdevums padevās Sofijai Bondarenko (Rīgas 84. vidusskola) un Luīzei Reinšmitei (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuri draudzējas ar matemātiku, jo vajadzēja daudz rēķināt. Bija jāaprēķina dabisko pieaugumu, migrācijas saldo un dzimstības un mirstības koeficientu, attālumu starp punktiem. Īpaši jāuzteic trīs skolēni, kuri vienīgie visu aprēķināja pareizi – Laura Darkevica (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Emīls Gustavs Sangovičs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Anna Dudzinska (Rīgas 47. vidusskola).

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Nācās pareizā secībā sakārtot meža tipus pēc priežu īpatsvara tajos, valstis pēc pensionāru īpatsvara, zemeņu nogatavošanās secību Eiropas valstīs un dažādas citas lietas. Visu pareizi izpildīja trīs skolēni – Oskars Freimanis (Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Laura Līva Kasparinska (Rīgas 84. vidusskola).

8. uzdevums parādīja tos skolēnus, kuri nekļūdīgi orientējas Dienvidamerikas kartē. Viņi zina, kur atrodas Maču Pikču, kuras valsts nosaukums radies no kādas līnijas, bet kuras – no sudraba vārda, kurai valstij galvaspilsēta Džordžtauna, kuras valsts veikalos jāiepērkas ar eiro naudiņām, bet kura valsts lauksaimniecībā specializējusies aitkopībā. Vienīgais skolēns, kuram šajā uzdevumā nebija kļūdu, ir Rinalds Kipāns (Mežciema pamatskola).

9. uzdevumā bija jādemonstrē ģeogrāfiskā domāšana. Ģeogrāfiskās koordinātas, laika joslas, okeāni un kontinenti, dienas un nakts mija, gadalaiku maiņas. Uzdevums atklāja trīs ģeogrāfijā izcilus skolēnus, kuri vienīgie visu atbildēja pareizi. Tie ir – Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola) un Ralfs Fridrihsons (Rīgas 69. vidusskola).

10. uzdevums lika paskatīties uz šodienas aktualitāti pasaulē – Polijas un Baltkrievijas robežu. Kas tur notiek? Kas ir šie cilvēki – nelegālie imigranti, patvēruma meklētāji, cilvēki ar alternatīvo statusu vai varbūt – bēgļi? No kurām valstīm viņi nāk? Un vai iespējams šo problēmu veiksmīgi risināt? Ar tekstu strādāt prot un ziņām un jaunumiem pasaulē līdzi seko Nikita Baranovs (Rīgas 66. vidusskola), Linards Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Ieva Blaževiča (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Elizabete Burkovska (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) un Rinalds Kipāns (Mežciema pamatskola).

11. uzdevumā vajadzēja atminēt desmit latviešu dziesmu tekstos izlaistos vietvārdus jeb toponīmus. «Te nekas nav īsti lāgā, / Uz Tobago, uz Tobago!» 16 skolēni zināja visus dziesmu vārdus! Ja nepieciešama kompānija, ar kuru sadziedāties, tad vajag draudzēties ar šiem skolēniem: Linards Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Roberts Būcens (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Līva Laugale (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Anna Pētermane (Rīgas 34. vidusskola), Emīls Gustavs Sangovičs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sibilla Vanadziņa (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Rūta Zvidriņa (Rīgas 47. vidusskola), Timurs Dasajanake (Rīgas 34. vidusskola), Evelīna Indriksone (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Dāvis Kalniņš (Rīgas Kultūru vidusskola), Anna Misiņa (Rīgas Franču licejs), Katrīna Pujāte (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Luīze Reinšmite (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Kristiāna Šaško (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola) un Ralfs Fridrihsons (Rīgas 69. vidusskola).

12. uzdevumā (darbā ar attēliem) vajadzēja katru no bildēm ielikt atbilstošajā kultūras reģionā. Suši, oregami, sumo cīkstoņi, mošejas, sādžas, Lielie ezeri, tautastērpi un daudz kas cits. Šajā uzdevumā nepārspētas palika divas līderes (tikai ar vienu kļūdu katrai) – Anna Misiņa (Rīgas Franču licejs) un Sofja Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola).

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti. Absolūtā laureāte ir KRISTIĀNA ŠAŠKO (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Piecu gadu laikā šī ir pirmā reize, kad olimpiādē uzvar meitene. Priecājamies un lepojamies!

8. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

9. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Aija Arāja (Mežciema pamatskola), Alvis Tukāns (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija), Anastasija Podlužnaja (Rīgas Kultūru vidusskola un Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Elita Segliņa (Rīgas 66. vidusskola), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inese Roziņa (Rīgas Franču licejs), Irina Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Svetlana Gavrilko (Mežciema pamatskola), Toms Krūmiņš (Rīgas 69. vidusskola), Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Zaiga Tenisone (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Rīgas pilsētas atklātās ģeogrāfijas olimpiādes 8. un 9. klašu skolēniem organizēšana kļuvusi par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas neatņemamu tradīciju, kas nu jau turpinās piecu gadu garumā. Uz tikšanos 6. olimpiādē nākamgad!

Andris Ģērmanis

Sestdien, 13. novembrī, notika Latvijas Universitātes Jauno ģeogrāfu skolas organizētā Latvijas 46. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde.

Tajā dažādas grūtības pakāpes uzdevumus risināja 355 skolēni no visas Latvijas, viņu vidū arī 87 mūsu skolas jaunie ģeogrāfi.

Priecājamies un lepojamies, ka pirmās vietas uzvaras laurus izcīnījām visās vidusskolas klašu grupās. Tas pārliecinoši izdevās Rasai Droiskai (10.e klase), Tomam Andrim Putniņam (11.c klase) un Kristam Dāvidam Saulītim (12.sb klase).

Uzvarētāju vidū arī Braiens Martinsons (9.a klase), Madara Bērziņa (10.c klase), Linards Lūsis (10.d klase), Dāvids Ēberliņš (10.e klase) un Kārlis Knospiņš (11.a klase).

Rasa Droiska (10.e klase) pēc olimpiādes raksta: «Man olimpiāde patika. Sevišķi interesantas bija tematiskās kārtas, piemēram, kārta par sumo sporta veidu un Kurzemes reģionu. Ģeogrāfi kā tādi ir interesanta cilvēku grupa, jo, kā izrādās, tik apjomīgas zināšanas par mūsu pasaules kārtību neliedz visu paskaidrot vai saprast ar humora un ironijas devu.»

Dāvids Ēberliņš (10.e klase) piebilst: «Olimpiādes uzdevumi, kā vienmēr, nelika vilties. Darbs ar kartēm izdevās lieliski, bet mazliet «sapinos» ar akmeņiem, bākām un dažādiem objektiem. Olimpiāde iznāca garāka un smagāka nekā plānots, bet nogurumu izkliedēja pēdējais uzdevums ar pārgalvīgu asprātību.»

Paldies visiem mūsu skolas jaunajiem ģeogrāfiem par skolas slavas kaldināšanu Latvijā, veiksmīgi piedaloties šajā olimpiādē!

Andris Ģērmanis, ģeogrāfijas skolotājs 

 Ceturtdien, 4. novembrī, tiešsaistes režīmā norisinājās "Atvērto ģeotelpisko datu hakatons skolēniem 2021" fināls, kurā tika apbalvotas trīs labākās komandas. Šī gada pasākumā piedalījās 23 komandas, kopā pulcējot 58 radošus un idejām bagātus 10.–12. klases jauniešus. Izmantojot brīvos un atvērtos datus, dalībnieku uzdevums bija četru nedēļu laikā radīt inovatīvu lietotni, kas risina sabiedrībai būtisku problēmu, izmantojot atvērtos ģeotelpiskos datus. 

Pirmo vietu šī gada Atvērto ģeotelpisko datu hakatonā ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas komanda trīs dalībnieku sastāvā – "Dust Gang", kas izveidoja rīku "Busify". Ar to ir iespējams izvērtēt, cik aizpildīti ir Rīgas satiksmes sabiedriskie transportlīdzekļi un tādējādi izvairīties no pūļiem, kas īpaši svarīgi ir Covid-19 situācijā. Otro vietu ieguva Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas komanda viena dalībnieka sastāvā – "Terehoviči", kas hakatona laikā izveidoja tīmekļa vietni "DataViz". Tā var kalpot kā vērtīgs palīgs uzņēmējiem, lai labāk izprastu sava produkta vai pakalpojuma auditoriju konkrētajā reģionā, jo vietnē ir daudz vērtīgu ģeotelpisko, demogrāfisko un ekonomisko datu. Savukārt trešo vietu ieguva Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas komanda trīs dalībnieku sastāvā – "One Lone Coder", kas radīja produktu, ar kura palīdzību iespējams samazināt Baltijas jūras piesārņojuma līmeni un lauksaimniecības zemes auglību. Komandas izstrādātais produkts spēj novērtēt augu auglību un veselību, kā rezultātā var secināt, kurās vietās lauks ir jāmēslo vairāk un kurās mazāk.

(https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/atverto-geotelpisko-datu-hakatona-skoleniem-2021-apbalvoti-labakie-risinajumi)

Apsveicam Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12.c klases skolēnu ar godalgoto trešo vietu!

Rīgas pašvaldības „Zelta stipendiju" piešķir ar mērķi atbalstīt 20 pašus labākos izglītības iestāžu 12.klašu absolventus, tādējādi rosināt viņus intensīvam studiju darbam. Katram „Zelta stipendijas" ieguvējam tiek piešķirti 1200,00 euro par izcilām zināšanām un augstiem sasniegumiem valsts un starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, sporta sacensībās, konkursos.

Šogad starp „Zelta stipendiju" ieguvējiem ir četri Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi: 

Apsveicam un lepojamies!  

Ceļojošā balva „Lielā Pūce" tiek piešķirta skolām (ģimnāzijām, lielajām un mazajām skolām) par sasniegumiem zinātnisko darbu lasījumos un mācību priekšmetu valsts olimpiādēs un konkursos. Šo balvu pasniedz labākajiem skolu kolektīviem par sasniegumiem skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, mācību priekšmetu olimpiādēs un radošajās skatēs.

Rīgas Valsts 2.ģimnāzija 2021. gadā iegūst Lielās pūces balvu par 1. vietu ģimnāziju grupā. 

Jūnijā trīs dienas norisinājās Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūtas (LIAA) organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās tika noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU).

Mūsu skolas 11.b klases skolnieku Lauras Leinertes un Rema Vasiļenko uzņēmumu "No Gravity Charger", kuri izveidojoši mobilās ierīces levitējošu bezvada lādētāju, ieguva Latvijas mērogā 3. vietu.

Konkursa gaitā vidusskolu grupā labākie tika noteikti trīs kārtās: gada pārskata vērtēšana, četru minūšu prezentācija latviešu valodā žūrijas komisijai un skatītājiem, un individuālas paneļintervijas ar žūrijas komisiju latviešu un angļu valodā.

SMU vērtēšanu veica pieredzējusi uzņēmēju, profesionāļu un akadēmisko spēku komanda, kurā tika pārstāvēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Swedbank, LR Patentu valde, RTU Rīgas Biznesa skola, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Biznesa augstskola Turība, Banku augstskola, Vidzemes augstskola, Dienas mediji, Latvijā radīts, VAS Elektroniskie sakari, Prudentia, advokātu birojs Triniti un Printful. 

Junioru konkurencē sudraba medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 9. klases skolēni Artis Vilks un Dāvis Rendijs Drukaļskis. 

Latviju olimpiādē pārstāvēja arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 12. klases skolnieks Klāvs Veseļuns.

https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-jaunajiem-geografiem-11-medalas-eiropas-geografijas-olimpiade