Gadsimtā, kad ikdienas dzīve nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju atbalsta, arī izglītības joma neatpaliek un joprojām spēj pārsteigt. Šogad pirmo reizi Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas pastāvēšanas vēsturē skolas gaiteņos un klasēs bija iespējams sastapties ne tikai ar čalojošiem skolēniem, bet arī teleklātbūtnes robotu.
Teleklātbūtnes robots ir daļa no "Erasmus+" starptautiskā projekta "InClass - Using Telepresence Robots in the Classroom". Šī projekta galvenais mērķis ir uzlabot to skolēnu iesaisti mācību procesā, kuri dažādu iemeslu dēļ spiesti mācīties attālināti (sporta nometnes, veselības problēmas, rehabilitācija u.c.). Lai noskaidrotu, cik vērtīgi mācību procesā ir šāda veida teleklātbūtnes roboti, Valsts izglītības satura centrs (VISC), kā projekta dalībnieks Latvijā, sniedz iespēju dažādām skolām praktiski tos izmēģināt un sniegt atgriezenisko saiti. Šobrīd Rīgas Valsts 2. ģimnāzija kļuvusi par otro skolu Latvijā, kurai sniegta šāda iespēja.Savu pieredzi puisis raksturo šādi: "Kopumā man patika, ka bija iespēja apmeklēt stundas, izmantojot robotu, kuru gan dažkārt bija problemātiski vadīt. Uzskatu, ka vienīgais, ko varētu uzlabot, ir robota kameras kvalitāte. Es noteikti ieteiktu arī citiem izmantot šo iespēju. Domāju, ka nākotnē šādus robotus varētu izmantot vairāk."
Savu komentāru un atgriezenisko saiti sniedz arī skolotāji, kuru stundās izmantots teleklātbūtnes robots:
"Pašam robotam nav ne vainas, bet interneta pieslēgumam gan ir. Nav tā, ka man tas traucēja vadīt stundu, bet skolēniem, protams, tas robots bija uzmanības centrā, dažbrīd varēja just, ka tas viņiem nedaudz traucē koncentrēties."
"Katrā ziņā skolēnam bija iespēja redzēt un dzirdēt klasē notiekošo, kā arī uzdot jautājumus. Manu darbu robots neietekmēja. Skolēniem nedaudz traucēja saskatīt uz tāfeles rakstīto."
"Robots ir noderīgs, lai skolēns neatpaliek no mācību vielas, proti, ir informēts par apgūstamo tēmu. Vienīgais, man nesanāca ar tā palīdzību iesaistīt arī skolēnu līdzdarboties un atbildēt. Mani nekādi neietekmēja robota klātesamība stundā, vārdu sakot, neizjutu diskomfortu vai apgrūtinājumu."
Starptautiskais projekts tika uzsākts 2022. gadā sadarbībā ar Dānijas universitāti, kas ir projekta vadošais partneris. Pārējie iesaistītie sadarbības partneri ir no Vācijas, Kipras, Rumānijas un Itālijas. Marita Kroiča norāda, ka visām iesaistītajām pusēm galvenais uzdevums esot viens - izprast robota lietojamību, noderīgumu un vispārējo darbību skolas vidē. Tas, kas atšķiras iesaistīto pušu darbībā, ir dažādie robotu modeļi, kas tiek izmēģināti skolās. Piemēram, robots, kas tiek izmēģināts Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, ir diezgan statisks un izturīgs, tam ir salīdzinoši liels ekrāns un 3 riteņi stabilitātei. Citās valstīs tiek izmēģināti arī mazāki roboti, kurus iespējams ne tikai novietot uz galda klasē, bet arī darbināt attālināti ar telefonu. Marita Kroiča arī uzsver, ka pētījumā ļoti svarīgs noteikums bija izmantot tādus robotus, lai tiktu ievērota personas datu aizsardzība. Šī iemesla dēļ visi teleklātbūtnes roboti strādā kā datu pārraide, paši neko neierakstot un datus nesaglabājot.