Brīvdabas pedagoģijā izzinājām karsta kritenes un piedalījāmies novadpētniecībā Bauskas novadā

25. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Andra Ģērmaņa vadībā organizēja tālākizglītības programmu skolotājiem "Dabas un cilvēka mijiedarbība. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā". Programmā piedalījās vairāki desmiti skolotāju gan no Rīgas, gan Latvijas skolām.

Kursu programmā apmeklējām Zvirgzdes kāpu, Bārbeles sēravotu, Ausekļa dzirnavas, Skaistkalnes karsta kritenes un karsta procesa skartos reģionus Latvijas un Lietuvas pierobežā.

Novadpētniecība un brīvdabas pedagoģija Bauskas novada Bārbeles un Skaistkalnes pagastā bija ļoti interesants piedzīvojums un profesionāla bagātināšanās, apgūstot aktuālos jautājumus par Latvijas dabas vērtībām, cilvēka un dabas mijiedarbību, audzināšanas vadlīnijām (atbildība par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju), caurviju prasmēm, starpdisciplinaritāti un iespējām organizēt izzinošas klases mācību ekskursijas.

Novadpētniecībā, tālākizglītības programmā izmantojot brīvdabas pedagoģijas metodes, iepazinām Bauskas novada Lietuvas pierobežas ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus un procesus, tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem un baudījām reģionam raksturīgos cepelīnus (visiem ļoti garšoja!). Ausekļa dzirnavās apguvām cilvēka un dabas mijiedarbības daudzveidīgos aspektus, kā arī atkārtojām un papildinājām zināšanas un prasmes par caurviju prasmēm. Rezultātā varēsim bagātināt savas vadītās mācību stundas, veiksmīgi organizēt klašu mācību ekskursijas un rast jaunas un aktuālas iespējas caurviju prasmju aktualizēšanai un attīstīšanai.

Īpaši lielu nozīmi tālākizglītības programmā pievērsām karsta procesam un tā virszemē redzamajām izpausmēm – karsta kritenēm. Karsts ir neparasts ģeoloģisks process, kas notiek pazemē. Tur kustībā esošais pazemes ūdens veic šķīstošu iežu, kā, piemēram, ģipšakmens, šķīdināšanu, kas tādējādi izraisa apakšzemes tukšumu – piltuvju, aku, kanālu, dobumu vai alu - rašanos, kuriem savukārt pakāpeniski paplašinoties, rodas iebrukumi. Šī procesa laikā var rasties ne tikai kritenes, bet arī sausgultnes, kriteņu avoti, kriteņu ezeri. Karsta procesa iemesls tieši Skaistkalnes apkārtnē meklējams tajā, ka šajā apvidū atrodami nozīmīgi ģipšakmens slāņi un apvidu no abām pusēm ieskauj divas upes – Iecava un Mēmele. Pazemes ūdens straumju rezultātā rodas šie unikālie dabas veidojumi. Ne viens vien vietējais iedzīvotājs zina stāstus par to, ka zeme pēkšņi atveras, pazūd zirgs vai kaza, vai zemnieka apstrādātie lauki pēkšņi pārtop par maziem ezeriņiem… Ne velti kritenēm doti arī atbilstošie nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Šķūņa kritene, un vēl daudzas citas! Apskatījām gan senās karsta kritenes, gan tās, kuras veidojušās šogad. Cilvēka un dabas mijiedarbības aspekts ir aktuāls arī šajā ziņā, jo Lietuvas pusē plāno būvēt vēja parku, tā radot jautājumu, vai un kā tas ietekmēs karsta procesa turpmāko aktivitāti Skaistkalnes pusē?


NO KURSU DALĪBNIEKU ATSAUKSMĒM:

​"Guvu ļoti derīgu informāciju par mūsu dabas daudzveidību, izmaiņām, vienlaicīgi - reālu objektu apskati. Īpaši patika Skaistkalnes gides vienkāršais, interesantais stāstījums! Paldies!"

"Andris ir fantastisks stāstītājs. Spēj aizrautīgi raksturot dažādus dabas un kultūrvēsturiskos objektus. Viņš prot saliedēt grupu un caur jokiem un asprātībām kolektīvu pozitīvi noskaņot. Mājās atbraucu iedvesmota un priecīga. Kaut vairāk būtu šādu lekciju un izbraukumu!"

"Patika, ka vienmēr viss ir līdz pēdējam pārdomāts un saplānots. Esmu tikai par šāda veida izbraukuma kursiem, var iepazīt Latviju ar jaunām zināšanām un vietām."

"Paldies par lielisko izbraukumu! Vienmēr ir interesanti apskatīt vietas, kur neesi bijis, un tā bija arī šoreiz. Ja man vēl kādreiz būs audzināmā klase, man būs gatavs ekskursijas maršruts. Ļoti interesanti bija pabūt pierobežā un apskatīt, kā tā izskatās/attīstās Latvijā un Lietuvā. Lai gan savā mācību priekšmetā diez vai kādreiz mācīšu par karsta kritenēm, ļoti patika, ka bija šī teorētiskā puse Skaistkalnē ar praktiskiem piemēriem Lietuvā (to svaigāko kriteni), jo iepriekš par to biju dzirdējusi, bet nezināju, ka ir reģioni, kur tas ir aktuāli un notiek diezgan bieži. Vēlreiz paldies!"

"Kursi bija tiešām lieliski. Liels paldies Andrim par sniegto informāciju par Latvijas un Lietuvas ģeogrāfiju, reljefu un utt. Kursi bija izcili. Viena pati es nekad nebūtu devusies šādā briesmu pilnā karsta reģionā un mežā. Šādi kursi ir ļoti nepieciešami. Latvijā ir tik daudz objektu, kur neesmu bijusi. Pateicoties šādiem kursiem, paplašinās manas zināšanas par dzimto zemi arī kā klases audzinātājai."

"Paldies! Braucu ar šādu grupu pirmo reizi. Viss bija saplānots, pārdomāts. Ļoti patika. Labprāt arī turpmāk piedalītos šādos izbraukumos!"

"Novadpētniecības tēma ir ļoti labs pamats caurviju prasmju demonstrēšanai. Pāri visam - šādi izbraukuma kursi ne tikai paplašina profesionālo skatu punktu, bet arī emocionāli uzlādē ar kolēģu savstarpējo domu apmaiņu."

"Lieliski noorganizēta mācību ekskursija. Interesanti stāsti par apskates objektiem. Dabā ieraudzīti līdz šim neapmeklēti objekti. Piesaistīti zinoši gidi. Caurviju prasmju attīstīšana novadpētniecībā un brīvdabas pedagoģijā. Patīkami ceļa biedri. Zinošs un atraktīvs ekskursijas vadītājs. Paldies!"

"Sabalansēta dienas kārtība, viss bija izplānots bez steigas. Pieredzējuši gidi un profesionāls organizētājs Andris."

"Ģeogrāfija brīvā dabā vienmēr aizrauj!"

A. Ģērmanis ar skolotājiem pie Bārbeles sēravota

Kirkilu skatu tornis Lietuvā

Skaistkalnes karsta kritenes

Kursi izbraukuma formā nu jau kļuvuši par vienu no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas tradīcijām. Šāda formāta kursos esam mācījuši kolēģiem vadīt ģeogrāfijas un bioloģijas stundas mežā, viesojoties dabas liegumā "Ukru gārša", ekonomikas stundas Smiltenes puses uzņēmumos, latviešu valodas un literatūras stundas muzejā, izzinot Annas Brigaderes dzimto pusi u. tml. Ļoti nozīmīgi šādos kursos bagātināties arī sākumskolas skolotājiem un klašu audzinātājiem, gūstot prasmes klases mācību ekskursiju organizēšanā.

Brīvdabas pedagoģija mūsdienās izglītībā ieņem arvien lielāku nozīmi. Tās ir iespējas mācību stundas vadīt ārpus klases un skolas telpām - dabā, uzņēmumā, muzejā un citur. Šāda mācīšanās bieži ir cieši saistīta ar reālo dzīvi un iespēju vadīt praktiskās nodarbības, tikties ar jomas speciālistiem. Tas paver arī lieliskas iespējas starppriekšmetu saiknei, vienlaicīgi mācoties vairākos mācību priekšmetos apgūstamo vielu, kā arī caurviju prasmju attīstīšanai.

Ģeogrāfijas skolotāji izbraukuma kursos un reģionālajās konferencēs piedalās regulāri, šādi pasākumi tikuši organizēti kā pirmās brīvvalsts laikā, tā padomju gados un arī mūsdienās. Arvien vairāk šīs iespējas izmanto arī ekonomikas skolotāji, apmeklējot dažādus uzņēmumus, bioloģijas skolotāji mācās dabas aizsargājamajās teritorijās un dažādās ekosistēmās, latviešu valodas skolotāji dodas uz Latvijas novadiem saklausīt valodas izloksnes, bet literatūras skolotāji labprāt apmeklē literātu dzimtās vietas, lai labāk izprastu vides ietekmi rakstnieku, dzejnieku un dramaturgu daiļrades attīstībā utt.

Novadpētniecība (dabas, saimniecības, iedzīvotāju, tradīciju utt. izpēte kādā apkaimē) ir aktuāla visās jomās, tādēļ šāda kursu forma skolotājiem kļuvusi ļoti aktuāla un pieprasīta.

Teksts: Andris Ģērmanis

Foto: tālākizglītības programmas dalībnieki

IBDP in RV2G
Teleklātbūtnes robots - jaunais palīgs mācību proc...