Interese par ģeogrāfijas olimpiādi bija nemainīgi liela. Ģeogrāfijas skolotāji no vairākiem desmitiem Rīgas skolu bija pieteikuši 160 dalībniekus, bet līdz darbu iesniegšanai tika 131 jaunais ģeogrāfs.
Šogad olimpiādes tēma bija dabas un cilvēka mijiedarbības ģeogrāfija, tādēļ skolēniem nācās risināt uzdevumus par karstu un sufoziju, kā arī par zemestrīcēm un vulkāniem, bija jāsaranžē aizsargājamās dabas teritorijas, kartēs un grafikos jāmeklē atbildes par laikapstākļiem un klimatu, kā arī jāveic vēl dažādi citi uzdevumi. Jaunums, kas sagādāja gan prieku, gan īpaši grūtus mirkļus, bija rēbusu uzdevumi un pat ar emocijzīmēm uzrakstīti atšifrējami ģeogrāfiski teikumi.
1. uzdevumā, izmantojot dotās kartes un attēlus, vajadzēja parādīt zināšanas par šī gada laikapstākļiem. Jautājumi ietvēra ziemas palus Jēkabpilī, salnas maijā, sausumu pavasarī, 7. augusta vētru ar lielgraudu krusu, fenoloģisko karšu lasīšanu un citas meteoroloģiskās prasmes. Daudz kuriozu atbilžu bija tesmeņveida mākoņu nosaukuma sakarā (cauruļveida, odžu, pat filmas „Vāģi" mākoņi), tāpat arī kartē, kurā attēlotas zibens izlādes, kādam bija šķitis, ka tur redzama pieneņu migrācija, savukārt tropiskās naktis kāds bija nosaucis par Jūlijas naktīm... Vislabāk ar uzdevumu tika galā Kate Terēze Saule (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), iegūstot 20 punktus (no 22).
2. uzdevums bija par dabas katastrofām pasaulē. Vajadzēja ne tikai atpazīt dabas katastrofu pēc dotā apraksta, bet arī atrast to pasaules kartē. Šajā uzdevumā nepārspēts palika Aleksandrs Veinbergs (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), kurš ieguva 16 (no 18) punktiem.
3. uzdevums noteikti patika tiem, kuri apceļojuši dzimto zemi. Pēc dotām fotogrāfijām vajadzēja nosaukt apdzīvoto vietu Latvijā, kur bilde uzņemta. Priecē, ka visus 15 punktus spēja iegūt pat 27 olimpiādes dalībnieki!
4. uzdevumā ar interesantiem rēbusiem vajadzēja ne tikai atminēt valsts galvaspilsētas nosaukumu, bet vēl arī zināt, kurā valstī tā atrodas. Ota un vaniļa – tas ir Otava! Vafeles, dusmas un cauna – tur sanāk Vaduca! Rēbuss izrādījās pamatīgs kalambūrs, tomēr ne viens vien pārkoda visus 10 cietos riekstus. To spēja Mārtiņš Gulbis (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Marta Jēgere (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Kārlis Kibelko-Garbuzovs (Rīgas 69. pamatskola), Kristers Neikšāns (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Mārtiņš Mālakalns (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Marta Ruča (Rīgas 47. vidusskola), Kate Terēze Saule (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola), Nora Droiska (Rīgas 49. vidusskola), Eduards Hermanis (Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola), Līva Lea Ostrovska (Rīgas Sarkandaugavas pamatskola), Kate Pandare (Āgenskalna Valsts ģimnāzija) un Juris Daumke (Rīgas 6. vidusskola).
5. uzdevumā bija jāatbild uz ģeoloģijas jautājumiem par paleozoja ēru. Kad tā bija, kādi bija tās periodi, kādas dzīvās radības dzīvoja un kādi derīgie izrakteņi tolaik veidojušies... Visus 10 punktus spēja iegūt tikai 4 jaunie ģeogrāfi: Elizabete Ose (Rīgas Kultūru vidusskola), Natans Šatcs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Gerda Griezne (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) un Darja Šostaka (Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija).
6. uzdevums bija veltīts zemestrīcēm un cunami. Tests izrādījās tik āķīgs, ka visus 10 punktus neieguva neviens olimpiādes dalībnieks. Toties 9 punktus spēja iegūt daudzi.
7. uzdevumā bija doti 20 vulkāni un bija jāorientējas to ģeogrāfijā. 27 olimpiādes dalībnieki precīzi zināja atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc visus neuzskaitīsim.
8. uzdevumā noderēja ranžēšanas prasmes. Desmit aizsargājamās dabas teritorijas bija jāsaranžē pēc to dibināšanas gada. Uzdevums izrādījās visai grūts, jo absolūtais vairums olimpiešu nezināja ne vecāko dabas rezervātu Latvijā, ne jaunāko nacionālo parku. No 10 punktiem, ko varēja iegūt šajā uzdevumā, vienīgi Agatai Daģei (Rīgas 21. vidusskola) izdevās iegūt veselus 8 punktus.
9. uzdevums patika tiem, kuriem tuva matemātika, jo daudz bija jārēķina. Attālums dabā, upes kritums, mežainums... Skaitļos daudzi neapjuka, maksimālo punktu skaitu (15) ieguva Marta Jēgere (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), un Kate Terēze Saule (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola).
10. uzdevums prasīja padziļinātas zināšanas vēl vienā cilvēka un dabas mijiedarbības aspektā – karsta un sufozijas procesā. Karsta kritenes, kas izveidojas virs pazemē izšķīdinātā ģipšakmens, ūdensrijēji, kas iesūc ezera ūdeni, un zinātne, kas pēta alas (speleoloģija, nevis aluloģija, kā daži rakstīja) – tas viss bija ietverts šajā uzdevumā. Visvairāk (18 no 20) punktu spēja iegūt Tabita Rūsiņa (Rīgas 84. vidusskola) un Nora Droiska (Rīgas 49. vidusskola).
11. uzdevumā ar emocijzīmēm bija uzrakstīti 10 teikumi un skolēniem nācās tos atšifrēt ar vārdiem. Viegli šajā emodži ģeogrāfijas uzdevumā negāja, toties tas noteikti bija ļoti interesanti. Vislabāk šajā uzdevumā veicās Aleksam Ankuram (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Pēterim Zvirgzdiņam (Āgenskalna Valsts ģimnāzija).
12. uzdevums bija par ūdens trūkumu Āfrikas valstīs. Lielai daļai olimpiādes dalībnieku tas problēmas nesagādāja.
Kad visos uzdevumos sniegtās atbildes bija novērtētas, atlika saskaitīt iegūtos punktus un saranžēt olimpiādes dalībniekus pēc viņu uzrādītā snieguma līmeņa. Rezultātā izkristalizējās olimpiādes laureāti. Un tā varam paziņot, ka šogad Rīgas valstspilsētas 7. atklātās ģeogrāfijas olimpiādes absolūtais laureāts ir ALEKSS ANKURS (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Priecājamies un lepojamies par Aleksa izcilo panākumu ģeogrāfijā!
Apsveicam visus olimpiādes laureātus!
Lapas karte
Visas tiesības aizsargātas.