Jaunatnes radošais mākslas simpozijs "Sirdsvārdi Latvijai"

​17. maijā Kuldīgā sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju risinājās jaunatnes radošais mākslas simpozijs "Sirdsvārdi Latvijai", atzīmējot V. Plūdoņa 150. jubileju. Konkurss noritēja vienā vecuma grupā, tajā varēja piedalīties ikviens interesents no 15 līdz 20 gadu vecumam, rakstot pārspriedumus vai literāros darbus. Literāro darbu kategorijā 1. vietu ieguva 12. a klases skolniece Rēzija Ābeļkalne, sarakstot viencēliena lugu ,,Tev mūžam dzīvot, Latvija".

Fragments no lugas:

,,Es esmu dzimusi un augusi Rīgā, te ir manas mājas, skola, draugi un ikdienas dzīve. Taču manas saknes jau vairāku gadsimtu garumā nāk no Vidzemes, manas Vidzemes! Es jūtos piederīga šai vietai vairāk nekā Rīgai, man patīk tās augstienes un plašās āres, Gaujas loki un nebeidzamie mežu klajumi. Bet mana sirds pieder arī Kurzemes vējiem un Zemgales laukiem, tāpat arī Latgales ezeriem, es esmu un vienmēr būšu latviete. Pasaulē nav skaistākas vietas par manu zemi, nespētu iedomāties runāt svešā mēlē un redzēt citu dabu, man tepat ir labi. Latviju sirdī es jūtu, gan ejot pa pilsētas parku, gan esot viena maza daļiņa no Daugavas stadiona deju svētku raksta. Mana mīlestība nav mērāma ne kilogramos, ne metros, bet tā redzama ar darbiem, ar vārdiem un visu to, ko saku jums šodien. (..) Mana vecmāmiņa vienmēr stāsta, ka tā saule, kas lec mūsu klajumos, tāpat kā ogas, kas aug mūsu mežos, ir vislabākās. Viņas stāsti vienmēr ir par to, ka pasaulē ir tikai viena vienīga zeme, kas sauc atpakaļ, lai kurā pasaules malā mēs esam. Par spīti ziemai, kas dažu brīdi nes pārāk lielu aukstumu un rūpes, tik un tā tieši mūsu zemes ziema ir visskaistākā ar visbaltāko sniegu un dzidrāko ledu. Te katram ir savs zemes pleķītis un savs stūrītis, kur pļavu ziedu reibumā var pīt Jāņu vainagus un zaķīšu pirtiņā izpērt visas savas kaites. Latvijā, mājās, ko rūpīgi iekopuši mūsu visu vecvecāki, ir jāturpina mums augt un attīstīties. Lai arī šķiet, ka cilvēki uz laukiem nebrauc un labāk izvēlas dzīvot pilsētā, katram prātā tāpat ir kāda spēcīga, skaista atmiņa un ticība par savu zemi."

Teksts un foto: Lazdāne Ilva