Ričards Vimba pārliecinoši uzvar ģeogrāfijas olimpiādē

26. novembrī norisinājās Rīgas pilsētas 6. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde 8. un 9. klašu skolēniem. Olimpiādi organizēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Arī šogad olimpiādes dalībnieki uzdevumus pildīja tiešsaistē, atrodoties katrs savās mājās.

Šogad interese par olimpiādi bija pat divkārt lielāka, ja salīdzinām ar pagājušo gadu. Ģeogrāfijas skolotāji no 39 Rīgas skolām bija pieteikuši 174 dalībniekus, bet līdz darbu iesniegšanai tika 143 jaunie ģeogrāfi.

Šogad olimpiādes tēma bija dabas jeb fiziskā ģeogrāfija, tādēļ skolēniem nācās atpazīt ezerus pēc to aprakstiem, atbildēt uz jautājumiem par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi, atpazīt meža augšanas apstākļu tipus, zināt, kur atrodas dažādas alas, saranžēt ģeogrāfiskos objektus un notikumus, kā arī veikt citus ar dabu saistītus uzdevumus.

1. uzdevumā bija jātiek galā ar jautājumiem par salām. Kas ir atols, kas – salu arhipelāgs? Kur atrodas lielas un mazas salas? Vai var būt tā, ka Havaju salas patiesībā augstākas par pašu Everestu? Šajā uzdevumā nepārspēts palika Oļegs Dubovskis (Rīgas Purvciema vidusskola), kurš ieguva 18 no 20 punktiem.

2. uzdevums visvairāk prieka sagādāja speleoloģijas faniem. Ar stalaktītiem un stalagmītiem bagātās alas, alas smilšakmeņos un ledus blāķos, alas filmās un mākslas darbos... Viszinošākie par alām (iegūstot 8 no 10 punktiem) izrādījās Kirills Kožemjačonoks (Rīgas 89. vidusskola) un Niks Zaharkins (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija).

3. uzdevumā bija jādemonstrē zināšanas par Baltijas jūras krastiem. Pēc attēliem vajadzēja noteikt, kur tie uzņemti, bija jāorientējas šērās, lagūnās un fjordos, kas vislabāk (14 punkti no 15) izdevās Adrianam Selezņevam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Aleksam Ankuram (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Sandim Vīburam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Līvai Laugalei (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola) un Oskaram Freimanim (Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola).

4. uzdevumā nācās risināt jautājumus par klimatu. Bija doti 20 apgalvojumi par klimatu, daži no tiem arī ļoti āķīgi. Tomēr prieks, ka četri skolēni spēja nopelnīt pat 17 punktus (no 20). Tātad vislabākās zināšanas klimata jomā uzrādīja Pēteris Zvirgzdiņš (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ādams Viļums (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).

5. uzdevumā vajadzēja pēc dotajiem aprakstiem atpazīt gan Latvijas, gan pasaules ezerus. Kaut arī bija daži jaunie censoņi, kas Velnezeru meklēja Āfrikā, absolūtajam vairumam olimpiādes dalībnieku šis uzdevums problēmas nesagādāja. Maksimālos 10 punktus ieguva pat 47 skolēni, tāpēc visus neuzskaitīsim.

6. uzdevums visvairāk pie sirds gāja tiem, kuriem patīk mežs. Un vēl labāk, ja ne tikai patīk, bet ir arī zināšanas par meža augšanas apstākļu tipiem. Uzdevums gan izrādījās diezgan ciets rieksts, bet 7 no 10 meža tipiem nepārspēti izdevās «pārkost» Grētai Volkovičai (Āgenskalna Valsts ģimnāzija).

7. uzdevumā skolēni parādīja ranžēšanas prasmes. Vajadzēja saranžēt paugurus pēc to augstuma, Baltijas jūras attīstības stadijas un daudz ko citu. Visus 30 punktus spēja iegūt vienīgi Evelīna Bumbure (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola).

8. uzdevums izcēla saulītē tos skolēnus, kuri draudzējas ar ģeogrāfijai radniecīgo ģeoloģijas jomu, jo šajā uzdevumā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi. Kad veidojies kristāliskais pamatklintājs, kad – pamatieži? Kādi resursi sastopami Latvijas zemes dzīlēs? Šajā uzdevumā nepārspēts palika Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

9. uzdevums parādīja ģeogrāfiskās domāšanas prasmes. Ģeogrāfiskās koordinātas, laika joslas, orientēšanās apvidū, dienas garums – tās ir pamatlietas, ko vajadzētu zināt katram. Prieks par pieciem olimpiādes dalībniekiem, kuri spēja iegūt maksimālo punktu skaitu šajā uzdevumā. Tie ir Mārtiņš Gulbis (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Rihards Krusts (Rīgas 84. vidusskola), Ričards Vimba (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Ādams Viļums (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Kristaps Buivids (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).

10. uzdevums lika paskatīties uz seniem un ļoti seniem notikumiem, jo vajadzēja savienot ievērojamus ģeogrāfus ar viņu savulaik veiktajiem atklājumiem. Tas vislabāk (17 no 20 punktiem) izdevās Pēterim Zvirgzdiņam (Āgenskalna Valsts ģimnāzija) un Tomam Vulānam (Rīgas 25. vidusskola).

Saskaitot visus iegūtos punktus, izkristalizējās olimpiādes laureāti. Absolūtais olimpiādes laureāts ir RIČARDS VIMBA (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Priecājamies un lepojamies!

8. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

9. klašu grupā:

1. vietas diplomu saņem:

2. vietas diplomu saņem:

3. vietas diplomu saņem:

Atzinības rakstu saņem:

Atzinības rakstu par veiksmīgu skolēnu sagatavošanu ģeogrāfijas olimpiādei saņem šādi ģeogrāfijas skolotāji – Alla Tumiņa (Rīgas 40. vidusskola), Anastasija Podlužnaja (Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola), Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Gunta Gultniece (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola), Ilze Grīnhofa (Rīgas 84. vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Inese Roziņa (Rīgas Franču licejs), Irina Čučukina (Rīgas Baltmuižas pamatskola), Laura Freimane (Rīgas 47. vidusskola), Ligita Zelča (Rīgas Igauņu pamatskola), Santa Miksone-Tukiša (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Tīna Sarkane (Rīgas 85. pamatskola) un Vija Melne (Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola). Paldies arī pārējiem skolotājiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija pateicas visiem olimpiādes dalībniekiem par dalību šajā ikgadējā pasākumā. Rīgas pilsētas atklātās ģeogrāfijas olimpiādes 8. un 9. klašu skolēniem organizēšana kļuvusi par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas neatņemamu tradīciju, kas nu jau turpinās sešu gadu garumā. Uz tikšanos 7. olimpiādē nākamgad!

Andris Ģērmanis