Lapas karteAutortiesības © 2020 Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestāde. 
Visas tiesības aizsargātas.
Visas tiesības aizsargātas.LU ikgadējā konference STEM skolotājiem
Foto: LU EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centrs publicitātes arhīvs
2026. gada 20. augustā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā tika aizvadīta konference skolotājiem "DABASZINĀTNES, MATEMĀTIKA, INŽENIERZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJAS SKOLĀ EFEKTĪVI UN RADOŠI".
Konference pulcēja 4.-12. klašu STEM skolotājus un tika veltīta aktuālajiem jautājumiem saistībā ar vērtēšanas sistēmu, skolēnu prasmju un izpratnes attīstīšanu matemātikā un dabaszinātnēs, kā arī mūsdienīgu mācību pieeju un mākslīgā intelekta izmantošanu skolēnu izaugsmes veicināšanai.Pasākuma programmu veidoja forums, praktiskās darbnīcas, "Ideju tirgus" un praktiķu, pētnieku un nozares pārstāvju diskusija. "Ideju tirgus" pulcēja skolotājus, kuri dalījās ar savu labo praksi, radošām un veiksmīgām metodiskajām idejām dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju mācīšanā. Savus pieredzes stendus tajā veidoja arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolotāji – ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis un matemātikas un programmēšanas skolotāja Tatjana Strigaļova.
Andra Ģērmaņa pieredzes stends
Ģeogrāfijas skolotājs un izglītības metodiķis Andris Ģērmanis konferencē demonstrēja idejas, darba lapas, uzdevumu piemērus un diferencēšanas iespējas ģeogrāfijas mācību priekšmeta tēmās par laikapstākļiem un klimatu. Mazliet provokatīvais stenda referāta nosaukums "Kā -67,8 °C (Oimjakona) var būt zemāka gaisa temperatūra par -89,2 °C (Antarktīda)? Domāšanu attīstoši uzdevumi par klimatu ģeogrāfijas mācību priekšmetā" piesaistīja skolotāju uzmanību un raisīja diskusijas, cik plaši un dziļi apskatīt katru no klimata jautājumiem, piemēram, ko sagaidīt no klimatogrammas analīzes dažādos izglītības posmos?
Skolotājs Andris Ģērmanis savā pedagoģiskajā pieredzē lielu uzmanību veltījis tam, kā veidot uzdevumus tā, lai tie liktu skolēnam domāt, tas ir, analizēt, atbildes meklēšanā izmantot zināšanas no iepriekšējām tēmām vai iepriekšējos izglītības posmos par šo tēmu mācītajā un izmantot starpdisciplināru skatījumu. Un tikpat svarīgi – kā veidot skolēnos dziļu zināšanu un prasmju noturību, pārejot no iekalšanas uz domāšanu?
Šajā ziņā tēmas par klimatu ir ļoti piemērotas, lai demonstrētu, kā veidot skolēnos izpratni par klimatu un izmantot "dziļus" uzdevumus. Kādos soļos skolēns var nonākt līdz atbildei, kā sasaistīt dažādas zināšanas, lai tiktu pie atbildes, kas jāzina un jāprot, lai atbildētu uz "dziļu" uzdevumu?
Konferencē ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis dalījās gan ar daudziem konkrētiem uzdevumu un darba lapu piemēriem, gan stāstu par to, kā veidot un piedāvāt skolēniem domāšanu attīstošus un diferencētus uzdevumus par klimatu.
Tatjanas Strigaļovas pieredzes stends
Savukārt matemātikas un programmēšanas skolotājas Tatjanas Strigaļovas stenda centrā bija mākslīgā intelekta jēgpilna izmantošana mācību procesā – gan skolēnu mācīšanās atbalstam, gan skolotāja darba atvieglošanai. Tatjana dalījās pieredzē par to, kā mūsdienu digitālos rīkus izmantot tā, lai skolēns ne tikai iegūtu atbildi, bet arī pats izprastu risinājuma gaitu un attīstītu prasmi formulēt precīzas un efektīvas uzvednes.
Viens no stendā aplūkotajiem piemēriem bija īpaši pielāgoti "Gemini" mākslīgā intelekta asistenti jeb "Skolotāji". Šādi rīki var palīdzēt skolēniem soli pa solim nonākt līdz risinājumam, vienlaikus mācot pareizi formulēt uzvednes un kritiski izvērtēt MI sniegtās atbildes. Būtiska uzmanība tika pievērsta arī tam, kā MI rīkus ieviest mācību procesā jau sākotnēji, lai skolēni apgūtu to jēgpilnu izmantošanu un izprastu akadēmiskā godīguma nozīmi arī tad, kad šie rīki tiek izmantoti patstāvīgi, piemēram, pildot mājasdarbus.
Būtiska vieta stendā bija arī personalizētai mācību pieredzei, izmantojot "Revision Village" platformu un "Newton AI". Šie rīki sniedz skolēniem tūlītēju atgriezenisko saiti, palīdz analizēt pieļautās kļūdas un ļauj mērķtiecīgāk gatavoties IB eksāmeniem. Savukārt "Newton AI" funkcionalitātes integrēšana mācību procesā var atvieglot arī skolotāja darbu – īpaši pārbaudes darbu analīzi un vērtēšanu, padarot šo procesu efektīvāku un precīzāku.
Tatjanas interese par jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm un vēlme nepārtraukti pilnveidot savu profesionālo pieredzi atspoguļojas arī ārpus ikdienas mācību darba. Viņa kopā ar skolēniem ir iesaistījusies dažādos ar mākslīgo intelektu un programmēšanu saistītos projektos, tostarp starptautiskā mentoringa programmā, kuras ietvaros skolēni Londonā attīstīja MI lietotņu idejas. Īpašs apliecinājums Tatjanas darbam un interesei par MI jomu ir arī viņas kļūšana par vienu no 24 MI vēstnešiem Latvijā. Tādējādi zināšanas un pieredze, ko Tatjana ikdienā uzkrāj, tiek ne tikai izmantotas darbā ar saviem skolēniem, bet arī popularizētas plašākā izglītības vidē.
Konferenci organizēja LU EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar Bioloģijas skolotāju asociāciju, Latvijas Fizikas skolotāju asociāciju, Latvijas Matemātikas skolotāju apvienību, Latvijas Ķīmijas skolotāju asociāciju un Latvijas Ģeogrāfijas biedrību.