Font Size

Fonta Izmērs

Skolas soma

7.a kl. Rīgas Krievu teātra izrādes ,,Mazais princis" apmeklējumu 2.martā.

Kārlis Brīvulis: ,,Patīkama izrāde ar pārliecinošu aktieru tēlojumu. Tomēr subtitri nebija skaidri, kopumā pārliecinoša un emocionāla izrāde."

Everte Tobiase: ,, Manuprāt, izrāde bija ļoti interesanta, taču man bija grūti koncentrēt uzmanību uz skatuves, jo lasīju subtitrus. Mani izrāde aizrāva ar to,ka vairākas ainas var attēlot tikai ar 5 aktieriem. Izrāde nebija visai gara, tāpēc nelikās garlaicīga."

Marks Dāvids Logins: ,,Man ļoti patika, cik izteiksmīgi aktieri tēloja, bet atsevišķos brīžos šis tēlojums bija pārspīlēts." 

Ar Latvijas Skolas somu - izzinošā ekskursijā uz Getliņiem!
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.d un 10.e klase iniciatīvas «Latvijas Skolas soma» ietvaros 17. decembrī devās izglītojošā ekskursijā uz Getliņiem.
SIA «Getliņi EKO» ir Rīgas pilsētas un Stopiņu novada kopīgi izveidots uzņēmums, kas apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu Baltijas valstīs – «Getliņus». Poligons ir viens no modernākajiem Eiropā, šobrīd tas tiek veidots un attīstīts kā mūsdienīgs un drošs atkritumu pārstrādes centrs.
Pēdējos gados uzņēmums pievērsis lielu uzmanību atkritumu šķirošanai, no bioloģiskajiem atkritumiem tiek ražota biogāze, bet pārstrādei derīgie materiāli tiek nodoti citiem uzņēmumiem šo materiālu reģenerācijai un atkārtotai pārstrādei.
Neapstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās, noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās veidojas poligona gāze, no kuras iegūst enerģiju – elektrību un siltumu. Siltumenerģiju uzņēmums izmanto Getliņu tomātu, gurķu un nokareno ziedu audzēšanai siltumnīcās.
Ekskursijas laikā iepazināmies ar uzņēmumu, aktualizējām priekšstatu, kāpēc rūpēties par vidi ir labi, kāpēc atkritumi ir jāšķiro, kāds ir atkritumu dzīves cikls, kāpēc ikviens atkritums ir resurss, kāpēc nepirkt nevajadzīgas lietas un kā rūpēties par atkritumu daudzuma samazināšanu.
Lielu interesi skolēnos izraisīja uzņēmuma siltumnīcas apskate. Skolēni interesējās gan par tomātu un gurķu apputeksnēšanas tehnikām, gan to, vai produkciju droši lietot pārtikā? Uz Matīsa uzdoto jautājumu «Kas uzlīmē zīmītes pie tomātiem?» tika saņemta atbilde, ka tas tiekot izdarīts vēl pirms tomātu novākšanas.
Skolēni pēc ekskursijas norādīja, ka ieguvuši ne vien jaunas zināšanas, piemēram, ar ko izgāztuve atšķiras no poligona, par uzņēmuma vēsturi un attīstību, dārzeņu un ziedu audzēšanu, bet arī veidojuši attieksmes pret apkārtējo vidi un atkritumu šķirošanas nepieciešamību. Tika atzīts, ka ekskursija bagātināja skolā ģeogrāfijā, fizikā, bioloģijā un ķīmijā mācīto.
Ekskursijas dalībnieki secināja, ka mūsu ilgtspējīgai un veiksmīgai nākotnei absolūti nepieciešama ir videi draudzīga saimniekošana. Ekskursija bija lielisks veids, kā par šiem ikdienā būtiskajiem jautājumiem lieku reizi aizdomāties.
Andris Ģērmanis

22.11.2018. iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 10.e klases skolēni apmeklēja Dailes teātra izrādi "Ivanovs" R. Vaivara režijā.
Fragmenti no skolēnu recenzijas:
Nora Tauriņa:,,Noskatoties izrādi, secināju, ka Ivanovs bija viens no neskaitāmajiem cilvēkiem, kuri nepazīst sevi un ir apmaldījušies savās domās. Izrādes beigas lika apjaust mūžam reālistisko patiesību un mūžam nesaprotamo nāvi.

Elizabete Vilka:,, Bija brīži, kad varēju pasmieties par kādu no jokiem, bet bija arī brīži, kad bija neērti skatīties, jo, ieraugot kāda tēla neprātīgu rīcību, es varēju to sasaistīt ar savu dzīvi. Manuprāt, skatuve bieži bija kā skatītāju spogulis, es ieteiktu šo izrādi apmeklēt ikvienam, kam ir tāda iespēja, jo varbūt viņš uz skatuves arī ieraudzīs savu dzīvi tāpat kā es."

Sofija Ņikuļcova:,, Šī izrāde nevar atstāt skatītāju vienaldzīgu, jo, vērojot visu krāsu bagātību un mūzikas jautrību, gribas pašai iesaistīties izrādē, kļūt par vienu no galvenajiem tēliem. Dot padomu Zārai nedzīvot pagātnē, jo Ivanovs jau nekad nebūs tāds, kāds ir bijis agrāk." 

Skolas somā – Baltijas ozoli!

21. novembrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.d klases skolēni Skolas somas ietvaros Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA apskatīja Latvijas valsts simtgadei veltīto izstādi “Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā”.
Izstāde nav par gleznās attēlotiem, Baltijā augošiem, ozoliem, tā ir stāsts par 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi un no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām aizvestajiem ozoliem. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, t.s. paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu!
 
Ekspozīcijā iepazināmies ar Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības kolekciju un senā ozolkoka pētniecības rezultātiem. Ozolu izpētei ir divi veidi. Pirmais – gadskārtu skaitīšana ar dendrohronoloģijas metodi, izmantojot Eiropas un Latvijas datu bāzes, un otrais, kas ir vēl tikai iedīglī, – Baltijas ozola DNS noteikšana. Pirmo veiksmīgi izmēģinājām arī paši.

10.d klases skolēni ar interesi iepazinās gan ar nīderlandiešu mākslas darbiem, dendrohronoloģijas metodi, laikmeta notikumu un auras atspoguļojumu gleznās, gan gleznu rāmjiem un paneļiem. Jauniegūtās zināšanas palīdzēs bagātināt ģeogrāfijā, bioloģijā un vizuālajā mākslā mācīto. Ar nepacietību gaidām nākamo piedzīvojumu!

1.novembrī 10.a, 11.a un 12.sb klašu skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja kinofilmu “Tēvs Nakts”

Pārdomājot Dāvja Sīmaņa kinofilmā „Tēvs Nakts” redzēto

Filma man lika izvērtēt to, kādas ir cilvēku vērtības, cik noturīgas vai gluži otrādi – trauslas un nenoturīgas. Mēs visi esam cilvēki, tomēr atsevišķos laikos kāda cilvēku grupa uzskata sevi par pārāku... Noteicējs ir tas, kuram rokās ir ierocis. Cilvēka trīcošā dzīvība ir tikai viena šāviena attālumā no izdzišanas. Filma atgādināja par to, ka arī kritiskās situācijās atrodas tādi cilvēki kā Žanis Lipke, tēvs, likteņa gūstā kritušo aizbildnis. Viņa pašaizliedzīgā, cildenā rīcība man lika uzdot jautājumus arī sev. Cik ļoti es būtu gatava riskēt ar savu drošību citu vārdā? Vai es būtu uzņēmusies tādu pārdrošu un cēlu mērķu labā pakļaut briesmām savus tuvākos? Filmas vēstījumu, manuprāt, vistiešāk raksturo vārds „cilvēcība”. Vai mēs pazīstam cilvēcību?
(Ance Zirnīte, 10.a)

Žaņa Lipkes gaitas un emocijas liek aizdomāties nedaudz dziļāk par ikdienišķām domām. Vai man pietiktu drosmes? Vai es nerīkotos gļēvi? Vai es saglabātu cilvēcību un spētu par to atdot dzīvību? Atbildes uz šiem jautājumiem liek justies nelāgi un lielākā vai mazākā mērā rada vēlmi laboties. Novērtēt.
(Daniela Rihtere, 10.a)

Manuprāt, izcili ir tas, ka filmas veidotāji Ž.Lipki neatspoguļo tikai kā augstsirdīgu varoni, bet parāda to, ka arī viņš ir tikai cilvēks, kuru māc šaubas un izmisums.
Es uzskatu, ka svarīgākais ir tas, ka tikai dažus gadus pirms filmā attēlotajiem notikumiem sabiedrībā valdīja augsta kultūras un sociālā attīstība. Tikai dažus gadus vēlāk šie paši cilvēki piedzīvoja neiedomājamas šausmas.
(Kristaps Kalējs, 11.a)

Filma mudina skatītājam domāt par to, cik varaskārs var būt cilvēks, jo spēj nogalināt tūkstošiem „nepareizo”, lai sasniegtu kāroto. Tomēr pretstatam ir arī citi, kas riskē ar visu, kas tam dots, lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību. Ir arī vidus, kas pakļaujas galvenajai varai, lai neapdraudētu sevi un tuviniekus, izrādot gļēvulību. Pēc šī var spriest, ka katrs pats izvēlas to pusi, kurā vēlas atrasties. Tātad būt drošsirdīgam un cīnīties vai būt vienaldzīgam un slēpties no atbildības. Filma arī mudina aizdomāties par to, cik daudz cilvēkam ir dots mūsdienās, taču to ir jāmāk apzināties un pareizi izmantot.
(Elīna Poļanska, 11.a)

Es pēc šīs filmas atkal un atkal domāju par cilvēka nozīmi milzīgu un nežēlīgu karu priekšā. Ir smagi apzināties, ka aiz tūkstošiem nogalināto ir cilvēki, kuru dzīves tiek iznīcinātas, atstājot neizdzēšamas pēdas pasaules vēsturē. Tie ir tūkstošiem neizdzīvoto dzīvju un nepiepildīto sapņu.
(Eduards Jakovičs, 12.sb)

Grūti ir saprast, ka tādi paši cilvēki kā mēs var būt tik zvērīgs, tik varmācīgs un galu galā necilvēcisks. Ja ārējie apstākļi mūs spēj tik drausmīgi izmainīt, kas tad diktē mūsu dzīvi parastos apstākļos? Vai cilvēks pats veic savas izvēles vai tikai akli seko kādam sev nezināmam plānam?
(Teodors Bankovskis, 12.sb)

Ciemos pie Ojāra Vācieša

5. oktobrī 8.sb klase iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja O. Vācieša muzeju.
Saulainā oktobra piektdienā, kad devāmies uz Ojāra Vācieša muzeju Pārdaugavā, bijām labā garastāvoklī, jo tikām uz īsu brīdi atbrīvoti no skolas pienākumiem. Vēl labāk jutāmies pēc muzeja apmeklējuma, jo bijām iedvesmas pilni.
Krāsainās rudens lapas un neliela vēsma padarīja visu iespaidu vēl spilgtāku, aplūkojot seno māju. Tā pati it kā čukstēdama vēstīja: „Manī dus mākslinieka dvēsele.”
  Skatoties Ojāra Vācieša jaunības fotogrāfijas, meitenes bija pārsteigtas, cik glīts puisis jaunībā bijis Ojārs Vācietis. Mani visvairāk pārsteidza tas, ka Ojārs Vācietis bija arī talantīgs mākslā un mūzikā. Es brīnījos par piezīmju lapiņām, kuras viņš bija zīmējis. Pārsteidzoši, ka viņš bija spēlējis klavieres tikai pēc dzirdes!
Viņa dzeja atsāja lielu iespaidu uz mani, un es sapratu, kāda personība ir bijis Ojārs Vācietis. Ja varētu, es viņu noteikti vēlētos satikt, bet tas vairs nav iespējams. Tagad es varu vienīgi iepazīt viņa domas un pārdzīvojumus, lasot viņa dzeju.
Rūta Saulespurēna, 8.sb klase 

Recenzija par filmu “Homo novus”

2.oktobrī RV2ģ 10.-12. klašu skolēni iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Režisores Annas Vidulejas filmu “Homo novus”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
10.b klases skolniece A. Jupite dalās savās pārdomās par redzēto
Es skatījos filmu “Homo novus” kinoteātrī “Splendid palace”, kur bija svinīga, grezna un skaista zāle, bet tas neietekmēja filmas uztveri. Tiešām varu pateikt, ka filma iedvesmo, rosina būt strādīgam, mērķtiecīgam, uzticīgam savam darbam, un pēc tās noskatīšanās man pat rādās vēlme kaut ko uzzīmēt pašai.
 Filma “Homo novus” man ļoti patika, jo tā lika aizdomāties par cilvēku liekulību, pašpārliecinātību, ikdienišķām sacensībām, alkohola lietošanas kaitējumu. Radās pārdomas, vai tiešām daru to, ko gribu, varbūt es arī esmu mantkārīga, varbūt esmu slinka, ātri padodos un vajag censties vairāk, būt mērķtiecīgākai. Es ieteiktu iepazīties ar filmu visiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kurus interesē māksla un latviešu mākslinieki.

Ekskursija uz Ziemassvētku kauju muzeju

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Projekta ideja ir ikvienam skolēnam dot iespēju personīgi piedzīvot kultūras un mākslas pasākumus. Aptveramās jomas – arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra, kultūras mantojums un kino.
Šī projekta ietvaros 27. septembrī 9.klases devās tradicionālajā mācību ekskursijā uz Tīreļpurvu , lai izzinātu Ziemassvētku kaujas un latviešu strēlnieku cīņu gaitas I pasaules kara laikā. Vispirms skolēni apmeklēja “Mangaļu mājas” – Ziemassvētku kauju muzeju. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar ieročiem un munīciju, kas tika izmantoti kaujas laukā, kā arī uzzināt par karavīru dzīves apstākļiem. Pēc dažādām aktivitātēm, skolēni devās pārgājienā pa strēlnieku kauju vietām.
Izdevumi tika segti no projekta “” Latvijas skolas soma”