Font Size

Fonta Izmērs

Skolas soma

 9.c klases ekskursija uz Kalāčiem
17. maijā mūsu klase devas ekskursijā uz rakstnieka Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju – viņa bijušajām mājām Kalāčiem.
Muzeju apmeklējām maijā – laikā, kuru savos dzejoļos, rakstot par dabu, Veidenbaums aprakstījis visvairāk, minot ziedošās puķes un zaļos koku zarus. Tas mums ļāva labāk izprast dzejnieka iedvesmas avotus. Kalāčos mums sīkāk izskaidroja Veidenbauma ikdienas un ģimenes dzīvi, un kopumā deva mums ieskatu tā laika ikdienas dzīvē un notikumos. Bija iespēja apskatīt mājas un arī senos darba rīkus, ko izmantoja mājas darbu darīšanai, piemēram, sviesta gatavošanas formas, piestas un veļas mazgāšanas mucu. Kalāčōs stāstītais un apskatāmais bija interesants un izglītojošs, un palīdzēja mums labāk izprast mūsdienās plaši zināmo Eduardu Veidenbaumu.
Pēc Kalāču apskates mēs devāmies Valmieras virzienā, lai apmeklētu Sajūtu parku. Tur notika sportiskas aktivitātes. Pēc tam braucām uz mājām. 17. maija ekskursija mums paliks gaišā un priecīgā atmiņā. Paldies visiem, kuri palīdzēja to īstenot dzīvē!
Dace Anna Dille, RV2Ģ 9.c klases skolniece

 

 

 

 

 

Dailes teātrī izrāde "ART". Kaut arī maijs parasti ir ļoti saspringts mēnesis, kad jānokārto visi parādi un jāpagūst atnest kavējuma zīmes, mēs, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11.c klase projekta “Skolas soma” ietvaros 14. maijā apmeklējām Dailes teātra izrādi “ART”.

“ART” ir Jasmīnas Rezā luga divās daļās, kuru tulkoja un režisēja slavenais Dž.Dž.Džilindžers. Luga ir iestudēta ar trim, ļoti spēcīgiem savā jomā, aktieriem un viesmākslinieci Mariju Naumovu, kurai šajā lugā vairāk gan ir dekoratīva nozīme, lai atveidotu sievietes tēlu. Stāsts ir par trīs labākajiem draugiem – Seržu, Ivanu un Marku, kuri pazīst viens otru jau vairākus gadus un nekas nav spējis viņus šķirt. Kādu dienu Seržs nopērk modernās mākslas šedevru par 20 000 eiro. Tā ir balta glezna ar baltām strīpām un Seržs (Juris Žagars) par to ir absolūtā sajūsmā. Viņa draugs Marks (Artūrs Skrastiņš), savukārt, izrāda dziļu necieņu un rupji izsakās par mūsdienu mākslu kopumā. Trešais draugs Ivans(Ģirts Ķesteris) nostājas it kā pa vidu starp Marku un Seržu. Visa izrāde ir balstīta uz šo draugu konfliktiem, iekšējiem pārdzīvojumiem un seniem aizvainojumiem. Režisors skatītājos mēģina izraisīt divus galvenos jautājumus. Kas tad ir svarīgāks – glezna vai draudzība? Un kā cilvēki ar tik dažādiem uzskatiem un vērtībām vispār var būt draugi?

Sievietes loma šajā izrādē nav tik ļoti saistīta ar mākslu, kā ar tēlu iekšējiem pārdzīvojumiem. Vai tiešām 3 pieauguši vīrieši uzsāktu konfliktu gleznas dēļ, ja ar privāto dzīvi viņiem viss būtu kārtībā? Tas ir līdzīgi kā pensionāri, kam nav ar ko parunāties, tādēļ sabiedriskajos transportos strīdas ar visiem pēc kārtas. Marija Naumova tēliem it kā dod cerību un paceļ spārnos. Tas atspoguļojas vieglajā franču mūzikā un Marijas izteikti sievišķīgajā tēlā, par ko jāpasakās kostīmu autorei Katjai Šehurinai.

Taču izrāde nav tikai par šo vienu strīdu gleznas dēļ. Tā vairāk ir par to, ko šis viens strīds ir izraisījis. Tās ir visas emocijas, kuras izjūt tēli un beidzot ir gatavi ar tām dalīties. Ivans, lai arī draugi viņu uzskata par vienaldzīgu pret visu, arī izjūt sāpes un visbeidzot tās izrāda. Lugas autore Jasmīna Rezā ar šo vēlējās uzsvērt to, ka cilvēkiem, kuri nerunā daudz, arī ir savs viedoklis, kurā vajadzētu ieklausīties.

Nebija īsti skaidrs konkrētais iemesls, kādēļ Seržs tik ļoti apbrīnoja balto gleznu, taču mīlestība pret to bija acīmredzama. Bija vērojamas ainas, kur viņš, baltus cimdus uzvilcis, to glāsta un saka mīļus vārdus. Džilindžers ļoti konkrēti parāda gleznas nozīmi Serža dzīvē un tādēļ tas ievieš neskaidrību brīžos, kad Marks šo Serža kaisli noniecina. Vai tiešām viņš ir īsts draugs, ja nespēj pieņemt Serža vērtības un viņu atbalstīt? Taču izrādes beigās, kad Seržs iedod Markam flomāsteru un ļauj saķēpāt mākslas darbu, atklājas Serža vīrišķīgums un tas ļauj skatītājiem saprast, ka draudzība viņam tomēr ir svarīgāka.

Aktierspēle bija ļoti iespaidīga. Visi trīs aktieri meistarīgi paveica savu darbu un iejutās savā lomā. Katrs bija kā radīts savam tēlam un likās patiešām izjūt visas sāpes un pārdzīvojumus. Pēc aktieru monologiem, kad tika izpausti tēla pārdzīvojumi un dvēseles sāpes, gribējās celties kājās un aplaudēt.
Pēc izrādes noskatīšanās aizdomājāmies par tās nosaukuma apslēpto nozīmi. “ART” simbolizē ne tikai mākslas darbu, kas ir šīs lugas centrs, bet arī to kā dzīve cilvēkiem bieži “aizglezno” acis un virza prom no sākotnējām vērtībā. Ir svarīgi redzēt šīm krāsām cauri un saskatīt lietas patieso būtību. Noteikti iesakām noskatīties šo izrādi, jo tā ir domāta visām gaumēm. Gandrīz katrs varēs atrast tajā, kaut ko iedvesmojošu un līdzīgu sev.
11. c klase

«Skolas somā» pudele ar Latvijā iegūtu naftu un simtiem miljonu gadu seni ieži
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.d klases skolēni 24. aprīlī ar iniciatīvas «Skolas soma» finansiālu atbalstu apmeklēja Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeju. Izrādījās, muzejs pavisam nesen pārcēlies uz citu adresi, tādēļ jutāmies īpaši, vieni no pirmajiem apskatot interesantos muzeja krājumus tā jaunajās un mājīgajās telpās.
Skolēni ar lielu interesi uzklausīja ekskursijas vadītājas ģeoloģijas zinātņu doktores Vijas Hodirevas stāstu, izstaigāja simtiem miljonu gadu garo iežu veidošanās ceļu (no arhaja līdz kainozojam; no kristāliskā pamatklintāja līdz kvartāra nogulumu segai), apguva derīgo izrakteņu veidošanās un izmantošanas noslēpumu pamatus un praktiski iepazinās ar vairākiem minerāliem un iežiem.
Ģeoloģijas muzeja apmeklējums skolēniem ļāva nostiprināt ģeogrāfijā (un mazliet arī ķīmijā) iegūtās zināšanas, ieraudzīt dažāda vecuma un visu veidu (magmatiskie, nogulumu un metamorfie) iežus un praktiski padarboties ar iežiem, pētot to daļiņu izmērus, ķīmiskās reakcijas un citas interesantas lietas. Pētot dažādu smilšu graudu lielumu, daži skolēni tajos atrada arī bruņuzivju fosilijas!
Vija Hodireva cita starpā vairākkārt izteica aicinājumu skolēniem nākotnē izvēlēties ģeologa profesiju, norādot, ka, attīstoties jaunajām un modernajām tehnoloģijām, ģeologa urbšanas darbus tagad var veikt daudz ātrāk un ka ir ļoti būtiski rast atbildes uz dažiem pagaidām vēl neskaidrajiem jautājumiem ģeoloģijā.
Piemēram, Latvijas Zemes dzīles kopumā vēl ir maz pētītas. Kristāliskais pamatklintājs, ļoti iespējams, slēpj sevī vairākus retus un dārgus metālus, paleozoja ēras sākuma Kurzemē esošajos pamatiežos atrasta nafta, bet savulaik mezozoja ēras nogulumos atrastais objekts, kas līdzinājies dinozaura zobam, pazudis tā nosūtīšanas procesā ekspertiem uz Vāciju, tādēļ joprojām ir neskaidrs jautājums, vai pa mūsu valsts teritoriju savulaik staigājuši arī dinozauri? Dimantu meklēšanu Latvijā var salīdzināt ar adatas meklēšanu siena kaudzē, tomēr zinātnisks pamats ir arī tam.
Iespējams, ka nākotnē patiešām kādam no mūsu klases jauniešiem arī izdosies atrisināt minētās neskaidrības un ģeoloģiskās problēmas. Kā nekā pirmie soļi īstajā virzienā ir sperti, jo mūsu klasē mācās Jēkabs Jansons, kurš šogad kļuvis par valsts ģeoloģijas olimpiādes laureātu!
Andris Ģērmanis
Evelīnas Martas Svekres un Vijas Hodirevas foto

Dažas skolēnu atsauksmes:
Artūrs Dzelmanis: «Muzejā bija interesanti uzzināt, kā dažādi ieži ieguvuši savu īpatnējo formu, kā arī iepazīt vairākus iežus, kurus pirms tam nepazinu. Bet jaukā gide, stāstot vienkārši par sarežģītām lietām, bija lieliska, lika pasmaidīt.»
Alise Bogdanova: «Bija interesanti apskatīt pārakmeņojumus, jo īpaši pārsteidza mazie koraļļi, kuri līdz mūsdienām atnesuši informāciju, ka Latvijas teritorijā agrāk šūpojusies silta jūra. Arī vispārīgi sniegtā informācija bija izglītojoša un noderīga. Gide izcili veica savu darbu.»
Elza Strazda: «Lai gan lielāko daļu no tā, ko muzejā dzirdēju, jau iepriekš zināju, bija vērtīgi atsvaidzināt zināšanas, kā arī redzēt dažādus iežus klātienē.»
Mārtiņš Pūķis: «Man patika ekskursija, to labu padarīja mūsu gide, kas enerģiski un ieinteresēti stāstīja par ģeoloģiju, priecēja viņas plašās zināšanas un pieredze. Pats muzejs gan, domājams, ar laiku kļūs plašāks.»
Jēkabs Jansons: «Apbrīnojama ir ekskursijas vadītājas ieinteresētība savā jomā. Vadītājas «mirdzošās acis» liek izstādes apmeklētājiem ar interesi klausīties stāstīto.»

Jeļizaveta Černišova (9.b), Katrīna Bukava (10.sb)

Kārļa Kazāka viesošanās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā

2019. gada 27. februārī mūsu skolā viesojās dziedātājs un komponists, raidījuma “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” vadītājs Kārlis Kazāks. Uz tikšanos devos ar lielu skepsi un rezervētu attieksmi. Tomēr manas bažas par šo “obligāti-neobligāto” tikšanos izrādījās nepamatotas – tikšanās tik tiešām izdevās interesanta, un man pat radās patīkama atklāsme par Kārļa Kazāka mūziku un stāstīto.
K. Kazāks īsajā tikšanās brīdī uzstājās ar stāstījumu par sadzirdēto un redzēto, un sajusto dažādās Latvijas vietās, ko ievijis dziesmās, izceļot valodas īpatnības un izlokšņu iezīmes noteiktajā apvidū. Ar interesi un smaidu noklausījos jaukā cilvēka piedzīvojumus, apceļojot Latviju, kas ir viņa viens no vaļaspriekiem. Cik latvieši savā latvietībā tomēr ir dažādi! Man tas bija atklājums. Uzzināju, ka bez kurzemnieku, vidzemnieku, latgaļu vai sēļu dialektiem ir arī lībiskā, tāmnieku jeb ventiņu un vēl citas izloksnes. Izrādās, ka arī mūsu valoda, uzvedība, attieksme pret dzīvi, pieklājības normas un draudzīguma izpausmes ir dažādas. Man bija interesanti dzirdēt, cik ļoti svešiniekus savā pusē nepieņem kurzemnieki vai cik atklāts un draudzīgs ceļinieks var būt vidzemnieks vai latgalietis. Interesanti, ka valodas iezīmes atklāj arī cilvēku raksturu, kas tika papildināts ar pašsacerētu dziesmu attiecīgās vietas izloksnē. Stāstītais man lika domāt, no kuriem “latviešiem” es esmu cēlusies, kas raksturīgs bijis maniem senčiem. Sāku censties saprast, kas pēc izcelsmes esmu es.
Otrs lielākais atklājums man bija Kārļa Kazāka mūzika. Pirmo reizi man patika dziedājums ģitāras pavadījumā, “dzīvajā”. Līdz šim uzskatīju, ka nekas nespēj pārspēt ieraksta kvalitāti. Tagad novērtēju, cik jauks ir klātbūtnes efekts K. Kazāka priekšnesumā. Domāju - Kārlis K. šodienas modernajam cilvēkam un pilsētniekam ir atklājis šo maz “cilāto” latviešu valodas daudzveidības fenomenu. Dziesmas tiešām bija jaukas un interesantas, taču galvenais un apbrīnas vērtais ir tas, ka izpildījums bija brīvs un ka viss no galvas zināms (fenomenāli!).
Vēlos izteikt savu atzinību šim pasākumam un prieku par savu jauno atklājumu – Kārli Kazāku, viņa mūziku, dziesmām, bet galvenais – par interesanto stāstījumu latviešiem. Ceru, ka man būs pietiekami daudz brīvā laika, lai pagūtu internetā noskatīties kādu no Kārļa Kazāka raidījumiem Latvijas televīzijā. Ja agrāk domāju, ka Latvijā eksistē tikai 3 dialekti un “pareizā” latviešu valoda, tad tikšanās šo mītu lauza, jo tagad zinu, ka ir latviešu rakstu valoda un daudz izlokšņu, kas ir ikvienas tautas bagātība un lepnums savā daudzskanībā un krāsainībā. Tikšanās radīja pārliecību, ka mana dzimtene nemaz nav tik maza un vienkārša, tā ir bagāta valodā, interesanta cilvēkos un izloksnēs, pārsteidzoša ar tādiem valodas entuziastiem, kāds ir Kārlis Kazāks un viņam līdzīgi domājošie.

7.a kl. Rīgas Krievu teātra izrādes ,,Mazais princis" apmeklējumu 2.martā.

Kārlis Brīvulis: ,,Patīkama izrāde ar pārliecinošu aktieru tēlojumu. Tomēr subtitri nebija skaidri, kopumā pārliecinoša un emocionāla izrāde."

Everte Tobiase: ,, Manuprāt, izrāde bija ļoti interesanta, taču man bija grūti koncentrēt uzmanību uz skatuves, jo lasīju subtitrus. Mani izrāde aizrāva ar to,ka vairākas ainas var attēlot tikai ar 5 aktieriem. Izrāde nebija visai gara, tāpēc nelikās garlaicīga."

Marks Dāvids Logins: ,,Man ļoti patika, cik izteiksmīgi aktieri tēloja, bet atsevišķos brīžos šis tēlojums bija pārspīlēts." 

Ar Latvijas Skolas somu - izzinošā ekskursijā uz Getliņiem!

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.d un 10.e klase iniciatīvas «Latvijas Skolas soma» ietvaros 17. decembrī devās izglītojošā ekskursijā uz Getliņiem.
SIA «Getliņi EKO» ir Rīgas pilsētas un Stopiņu novada kopīgi izveidots uzņēmums, kas apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu Baltijas valstīs – «Getliņus». Poligons ir viens no modernākajiem Eiropā, šobrīd tas tiek veidots un attīstīts kā mūsdienīgs un drošs atkritumu pārstrādes centrs.
Pēdējos gados uzņēmums pievērsis lielu uzmanību atkritumu šķirošanai, no bioloģiskajiem atkritumiem tiek ražota biogāze, bet pārstrādei derīgie materiāli tiek nodoti citiem uzņēmumiem šo materiālu reģenerācijai un atkārtotai pārstrādei.
Neapstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās, noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās veidojas poligona gāze, no kuras iegūst enerģiju – elektrību un siltumu. Siltumenerģiju uzņēmums izmanto Getliņu tomātu, gurķu un nokareno ziedu audzēšanai siltumnīcās.
Ekskursijas laikā iepazināmies ar uzņēmumu, aktualizējām priekšstatu, kāpēc rūpēties par vidi ir labi, kāpēc atkritumi ir jāšķiro, kāds ir atkritumu dzīves cikls, kāpēc ikviens atkritums ir resurss, kāpēc nepirkt nevajadzīgas lietas un kā rūpēties par atkritumu daudzuma samazināšanu.
Lielu interesi skolēnos izraisīja uzņēmuma siltumnīcas apskate. Skolēni interesējās gan par tomātu un gurķu apputeksnēšanas tehnikām, gan to, vai produkciju droši lietot pārtikā? Uz Matīsa uzdoto jautājumu «Kas uzlīmē zīmītes pie tomātiem?» tika saņemta atbilde, ka tas tiekot izdarīts vēl pirms tomātu novākšanas.
Skolēni pēc ekskursijas norādīja, ka ieguvuši ne vien jaunas zināšanas, piemēram, ar ko izgāztuve atšķiras no poligona, par uzņēmuma vēsturi un attīstību, dārzeņu un ziedu audzēšanu, bet arī veidojuši attieksmes pret apkārtējo vidi un atkritumu šķirošanas nepieciešamību. Tika atzīts, ka ekskursija bagātināja skolā ģeogrāfijā, fizikā, bioloģijā un ķīmijā mācīto.
Ekskursijas dalībnieki secināja, ka mūsu ilgtspējīgai un veiksmīgai nākotnei absolūti nepieciešama ir videi draudzīga saimniekošana. Ekskursija bija lielisks veids, kā par šiem ikdienā būtiskajiem jautājumiem lieku reizi aizdomāties.
Andris Ģērmanis

22.11.2018. iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 10.e klases skolēni apmeklēja Dailes teātra izrādi "Ivanovs" R. Vaivara režijā.
Fragmenti no skolēnu recenzijas:
Nora Tauriņa:,,Noskatoties izrādi, secināju, ka Ivanovs bija viens no neskaitāmajiem cilvēkiem, kuri nepazīst sevi un ir apmaldījušies savās domās. Izrādes beigas lika apjaust mūžam reālistisko patiesību un mūžam nesaprotamo nāvi.

Elizabete Vilka:,, Bija brīži, kad varēju pasmieties par kādu no jokiem, bet bija arī brīži, kad bija neērti skatīties, jo, ieraugot kāda tēla neprātīgu rīcību, es varēju to sasaistīt ar savu dzīvi. Manuprāt, skatuve bieži bija kā skatītāju spogulis, es ieteiktu šo izrādi apmeklēt ikvienam, kam ir tāda iespēja, jo varbūt viņš uz skatuves arī ieraudzīs savu dzīvi tāpat kā es."

Sofija Ņikuļcova:,, Šī izrāde nevar atstāt skatītāju vienaldzīgu, jo, vērojot visu krāsu bagātību un mūzikas jautrību, gribas pašai iesaistīties izrādē, kļūt par vienu no galvenajiem tēliem. Dot padomu Zārai nedzīvot pagātnē, jo Ivanovs jau nekad nebūs tāds, kāds ir bijis agrāk." 

Skolas somā – Baltijas ozoli!

21. novembrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.d klases skolēni Skolas somas ietvaros Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA apskatīja Latvijas valsts simtgadei veltīto izstādi “Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā”.
Izstāde nav par gleznās attēlotiem, Baltijā augošiem, ozoliem, tā ir stāsts par 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi un no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām aizvestajiem ozoliem. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, t.s. paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu!
 
Ekspozīcijā iepazināmies ar Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības kolekciju un senā ozolkoka pētniecības rezultātiem. Ozolu izpētei ir divi veidi. Pirmais – gadskārtu skaitīšana ar dendrohronoloģijas metodi, izmantojot Eiropas un Latvijas datu bāzes, un otrais, kas ir vēl tikai iedīglī, – Baltijas ozola DNS noteikšana. Pirmo veiksmīgi izmēģinājām arī paši.

10.d klases skolēni ar interesi iepazinās gan ar nīderlandiešu mākslas darbiem, dendrohronoloģijas metodi, laikmeta notikumu un auras atspoguļojumu gleznās, gan gleznu rāmjiem un paneļiem. Jauniegūtās zināšanas palīdzēs bagātināt ģeogrāfijā, bioloģijā un vizuālajā mākslā mācīto. Ar nepacietību gaidām nākamo piedzīvojumu!

1.novembrī 10.a, 11.a un 12.sb klašu skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja kinofilmu “Tēvs Nakts”

Pārdomājot Dāvja Sīmaņa kinofilmā „Tēvs Nakts” redzēto

Filma man lika izvērtēt to, kādas ir cilvēku vērtības, cik noturīgas vai gluži otrādi – trauslas un nenoturīgas. Mēs visi esam cilvēki, tomēr atsevišķos laikos kāda cilvēku grupa uzskata sevi par pārāku... Noteicējs ir tas, kuram rokās ir ierocis. Cilvēka trīcošā dzīvība ir tikai viena šāviena attālumā no izdzišanas. Filma atgādināja par to, ka arī kritiskās situācijās atrodas tādi cilvēki kā Žanis Lipke, tēvs, likteņa gūstā kritušo aizbildnis. Viņa pašaizliedzīgā, cildenā rīcība man lika uzdot jautājumus arī sev. Cik ļoti es būtu gatava riskēt ar savu drošību citu vārdā? Vai es būtu uzņēmusies tādu pārdrošu un cēlu mērķu labā pakļaut briesmām savus tuvākos? Filmas vēstījumu, manuprāt, vistiešāk raksturo vārds „cilvēcība”. Vai mēs pazīstam cilvēcību?
(Ance Zirnīte, 10.a)

Žaņa Lipkes gaitas un emocijas liek aizdomāties nedaudz dziļāk par ikdienišķām domām. Vai man pietiktu drosmes? Vai es nerīkotos gļēvi? Vai es saglabātu cilvēcību un spētu par to atdot dzīvību? Atbildes uz šiem jautājumiem liek justies nelāgi un lielākā vai mazākā mērā rada vēlmi laboties. Novērtēt.
(Daniela Rihtere, 10.a)

Manuprāt, izcili ir tas, ka filmas veidotāji Ž.Lipki neatspoguļo tikai kā augstsirdīgu varoni, bet parāda to, ka arī viņš ir tikai cilvēks, kuru māc šaubas un izmisums.
Es uzskatu, ka svarīgākais ir tas, ka tikai dažus gadus pirms filmā attēlotajiem notikumiem sabiedrībā valdīja augsta kultūras un sociālā attīstība. Tikai dažus gadus vēlāk šie paši cilvēki piedzīvoja neiedomājamas šausmas.
(Kristaps Kalējs, 11.a)

Filma mudina skatītājam domāt par to, cik varaskārs var būt cilvēks, jo spēj nogalināt tūkstošiem „nepareizo”, lai sasniegtu kāroto. Tomēr pretstatam ir arī citi, kas riskē ar visu, kas tam dots, lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību. Ir arī vidus, kas pakļaujas galvenajai varai, lai neapdraudētu sevi un tuviniekus, izrādot gļēvulību. Pēc šī var spriest, ka katrs pats izvēlas to pusi, kurā vēlas atrasties. Tātad būt drošsirdīgam un cīnīties vai būt vienaldzīgam un slēpties no atbildības. Filma arī mudina aizdomāties par to, cik daudz cilvēkam ir dots mūsdienās, taču to ir jāmāk apzināties un pareizi izmantot.
(Elīna Poļanska, 11.a)

Es pēc šīs filmas atkal un atkal domāju par cilvēka nozīmi milzīgu un nežēlīgu karu priekšā. Ir smagi apzināties, ka aiz tūkstošiem nogalināto ir cilvēki, kuru dzīves tiek iznīcinātas, atstājot neizdzēšamas pēdas pasaules vēsturē. Tie ir tūkstošiem neizdzīvoto dzīvju un nepiepildīto sapņu.
(Eduards Jakovičs, 12.sb)

Grūti ir saprast, ka tādi paši cilvēki kā mēs var būt tik zvērīgs, tik varmācīgs un galu galā necilvēcisks. Ja ārējie apstākļi mūs spēj tik drausmīgi izmainīt, kas tad diktē mūsu dzīvi parastos apstākļos? Vai cilvēks pats veic savas izvēles vai tikai akli seko kādam sev nezināmam plānam?
(Teodors Bankovskis, 12.sb)

Ciemos pie Ojāra Vācieša

5. oktobrī 8.sb klase iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja O. Vācieša muzeju.
Saulainā oktobra piektdienā, kad devāmies uz Ojāra Vācieša muzeju Pārdaugavā, bijām labā garastāvoklī, jo tikām uz īsu brīdi atbrīvoti no skolas pienākumiem. Vēl labāk jutāmies pēc muzeja apmeklējuma, jo bijām iedvesmas pilni.
Krāsainās rudens lapas un neliela vēsma padarīja visu iespaidu vēl spilgtāku, aplūkojot seno māju. Tā pati it kā čukstēdama vēstīja: „Manī dus mākslinieka dvēsele.”
  Skatoties Ojāra Vācieša jaunības fotogrāfijas, meitenes bija pārsteigtas, cik glīts puisis jaunībā bijis Ojārs Vācietis. Mani visvairāk pārsteidza tas, ka Ojārs Vācietis bija arī talantīgs mākslā un mūzikā. Es brīnījos par piezīmju lapiņām, kuras viņš bija zīmējis. Pārsteidzoši, ka viņš bija spēlējis klavieres tikai pēc dzirdes!
Viņa dzeja atsāja lielu iespaidu uz mani, un es sapratu, kāda personība ir bijis Ojārs Vācietis. Ja varētu, es viņu noteikti vēlētos satikt, bet tas vairs nav iespējams. Tagad es varu vienīgi iepazīt viņa domas un pārdzīvojumus, lasot viņa dzeju.
Rūta Saulespurēna, 8.sb klase 

Recenzija par filmu “Homo novus”

2.oktobrī RV2ģ 10.-12. klašu skolēni iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Režisores Annas Vidulejas filmu “Homo novus”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
10.b klases skolniece A. Jupite dalās savās pārdomās par redzēto
Es skatījos filmu “Homo novus” kinoteātrī “Splendid palace”, kur bija svinīga, grezna un skaista zāle, bet tas neietekmēja filmas uztveri. Tiešām varu pateikt, ka filma iedvesmo, rosina būt strādīgam, mērķtiecīgam, uzticīgam savam darbam, un pēc tās noskatīšanās man pat rādās vēlme kaut ko uzzīmēt pašai.
 Filma “Homo novus” man ļoti patika, jo tā lika aizdomāties par cilvēku liekulību, pašpārliecinātību, ikdienišķām sacensībām, alkohola lietošanas kaitējumu. Radās pārdomas, vai tiešām daru to, ko gribu, varbūt es arī esmu mantkārīga, varbūt esmu slinka, ātri padodos un vajag censties vairāk, būt mērķtiecīgākai. Es ieteiktu iepazīties ar filmu visiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kurus interesē māksla un latviešu mākslinieki.

Ekskursija uz Ziemassvētku kauju muzeju

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Projekta ideja ir ikvienam skolēnam dot iespēju personīgi piedzīvot kultūras un mākslas pasākumus. Aptveramās jomas – arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra, kultūras mantojums un kino.
Šī projekta ietvaros 27. septembrī 9.klases devās tradicionālajā mācību ekskursijā uz Tīreļpurvu , lai izzinātu Ziemassvētku kaujas un latviešu strēlnieku cīņu gaitas I pasaules kara laikā. Vispirms skolēni apmeklēja “Mangaļu mājas” – Ziemassvētku kauju muzeju. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar ieročiem un munīciju, kas tika izmantoti kaujas laukā, kā arī uzzināt par karavīru dzīves apstākļiem. Pēc dažādām aktivitātēm, skolēni devās pārgājienā pa strēlnieku kauju vietām.
Izdevumi tika segti no projekta “” Latvijas skolas soma”