Font Size

Fonta Izmērs

Skolas soma

1.novembrī 10.a, 11.a un 12.sb klašu skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja kinofilmu “Tēvs Nakts”

Pārdomājot Dāvja Sīmaņa kinofilmā „Tēvs Nakts” redzēto

Filma man lika izvērtēt to, kādas ir cilvēku vērtības, cik noturīgas vai gluži otrādi – trauslas un nenoturīgas. Mēs visi esam cilvēki, tomēr atsevišķos laikos kāda cilvēku grupa uzskata sevi par pārāku... Noteicējs ir tas, kuram rokās ir ierocis. Cilvēka trīcošā dzīvība ir tikai viena šāviena attālumā no izdzišanas. Filma atgādināja par to, ka arī kritiskās situācijās atrodas tādi cilvēki kā Žanis Lipke, tēvs, likteņa gūstā kritušo aizbildnis. Viņa pašaizliedzīgā, cildenā rīcība man lika uzdot jautājumus arī sev. Cik ļoti es būtu gatava riskēt ar savu drošību citu vārdā? Vai es būtu uzņēmusies tādu pārdrošu un cēlu mērķu labā pakļaut briesmām savus tuvākos? Filmas vēstījumu, manuprāt, vistiešāk raksturo vārds „cilvēcība”. Vai mēs pazīstam cilvēcību?
(Ance Zirnīte, 10.a)

Žaņa Lipkes gaitas un emocijas liek aizdomāties nedaudz dziļāk par ikdienišķām domām. Vai man pietiktu drosmes? Vai es nerīkotos gļēvi? Vai es saglabātu cilvēcību un spētu par to atdot dzīvību? Atbildes uz šiem jautājumiem liek justies nelāgi un lielākā vai mazākā mērā rada vēlmi laboties. Novērtēt.
(Daniela Rihtere, 10.a)

Manuprāt, izcili ir tas, ka filmas veidotāji Ž.Lipki neatspoguļo tikai kā augstsirdīgu varoni, bet parāda to, ka arī viņš ir tikai cilvēks, kuru māc šaubas un izmisums.
Es uzskatu, ka svarīgākais ir tas, ka tikai dažus gadus pirms filmā attēlotajiem notikumiem sabiedrībā valdīja augsta kultūras un sociālā attīstība. Tikai dažus gadus vēlāk šie paši cilvēki piedzīvoja neiedomājamas šausmas.
(Kristaps Kalējs, 11.a)

Filma mudina skatītājam domāt par to, cik varaskārs var būt cilvēks, jo spēj nogalināt tūkstošiem „nepareizo”, lai sasniegtu kāroto. Tomēr pretstatam ir arī citi, kas riskē ar visu, kas tam dots, lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību. Ir arī vidus, kas pakļaujas galvenajai varai, lai neapdraudētu sevi un tuviniekus, izrādot gļēvulību. Pēc šī var spriest, ka katrs pats izvēlas to pusi, kurā vēlas atrasties. Tātad būt drošsirdīgam un cīnīties vai būt vienaldzīgam un slēpties no atbildības. Filma arī mudina aizdomāties par to, cik daudz cilvēkam ir dots mūsdienās, taču to ir jāmāk apzināties un pareizi izmantot.
(Elīna Poļanska, 11.a)

Es pēc šīs filmas atkal un atkal domāju par cilvēka nozīmi milzīgu un nežēlīgu karu priekšā. Ir smagi apzināties, ka aiz tūkstošiem nogalināto ir cilvēki, kuru dzīves tiek iznīcinātas, atstājot neizdzēšamas pēdas pasaules vēsturē. Tie ir tūkstošiem neizdzīvoto dzīvju un nepiepildīto sapņu.
(Eduards Jakovičs, 12.sb)

Grūti ir saprast, ka tādi paši cilvēki kā mēs var būt tik zvērīgs, tik varmācīgs un galu galā necilvēcisks. Ja ārējie apstākļi mūs spēj tik drausmīgi izmainīt, kas tad diktē mūsu dzīvi parastos apstākļos? Vai cilvēks pats veic savas izvēles vai tikai akli seko kādam sev nezināmam plānam?
(Teodors Bankovskis, 12.sb)

Ciemos pie Ojāra Vācieša

5. oktobrī 8.sb klase iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja O. Vācieša muzeju.
Saulainā oktobra piektdienā, kad devāmies uz Ojāra Vācieša muzeju Pārdaugavā, bijām labā garastāvoklī, jo tikām uz īsu brīdi atbrīvoti no skolas pienākumiem. Vēl labāk jutāmies pēc muzeja apmeklējuma, jo bijām iedvesmas pilni.
Krāsainās rudens lapas un neliela vēsma padarīja visu iespaidu vēl spilgtāku, aplūkojot seno māju. Tā pati it kā čukstēdama vēstīja: „Manī dus mākslinieka dvēsele.”
  Skatoties Ojāra Vācieša jaunības fotogrāfijas, meitenes bija pārsteigtas, cik glīts puisis jaunībā bijis Ojārs Vācietis. Mani visvairāk pārsteidza tas, ka Ojārs Vācietis bija arī talantīgs mākslā un mūzikā. Es brīnījos par piezīmju lapiņām, kuras viņš bija zīmējis. Pārsteidzoši, ka viņš bija spēlējis klavieres tikai pēc dzirdes!
Viņa dzeja atsāja lielu iespaidu uz mani, un es sapratu, kāda personība ir bijis Ojārs Vācietis. Ja varētu, es viņu noteikti vēlētos satikt, bet tas vairs nav iespējams. Tagad es varu vienīgi iepazīt viņa domas un pārdzīvojumus, lasot viņa dzeju.
Rūta Saulespurēna, 8.sb klase 

Recenzija par filmu “Homo novus”

2.oktobrī RV2ģ 10.-12. klašu skolēni iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Režisores Annas Vidulejas filmu “Homo novus”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
10.b klases skolniece A. Jupite dalās savās pārdomās par redzēto
Es skatījos filmu “Homo novus” kinoteātrī “Splendid palace”, kur bija svinīga, grezna un skaista zāle, bet tas neietekmēja filmas uztveri. Tiešām varu pateikt, ka filma iedvesmo, rosina būt strādīgam, mērķtiecīgam, uzticīgam savam darbam, un pēc tās noskatīšanās man pat rādās vēlme kaut ko uzzīmēt pašai.
 Filma “Homo novus” man ļoti patika, jo tā lika aizdomāties par cilvēku liekulību, pašpārliecinātību, ikdienišķām sacensībām, alkohola lietošanas kaitējumu. Radās pārdomas, vai tiešām daru to, ko gribu, varbūt es arī esmu mantkārīga, varbūt esmu slinka, ātri padodos un vajag censties vairāk, būt mērķtiecīgākai. Es ieteiktu iepazīties ar filmu visiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kurus interesē māksla un latviešu mākslinieki.

Ekskursija uz Ziemassvētku kauju muzeju

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Projekta ideja ir ikvienam skolēnam dot iespēju personīgi piedzīvot kultūras un mākslas pasākumus. Aptveramās jomas – arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra, kultūras mantojums un kino.
Šī projekta ietvaros 27. septembrī 9.klases devās tradicionālajā mācību ekskursijā uz Tīreļpurvu , lai izzinātu Ziemassvētku kaujas un latviešu strēlnieku cīņu gaitas I pasaules kara laikā. Vispirms skolēni apmeklēja “Mangaļu mājas” – Ziemassvētku kauju muzeju. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar ieročiem un munīciju, kas tika izmantoti kaujas laukā, kā arī uzzināt par karavīru dzīves apstākļiem. Pēc dažādām aktivitātēm, skolēni devās pārgājienā pa strēlnieku kauju vietām.
Izdevumi tika segti no projekta “” Latvijas skolas soma”