Font Size

Fonta Izmērs

Skolas normatīvais regulējums

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI
Rīgā
 

01.09.2016                                                             
                                                            Nr. 3 – 13-3

KĀRTĪBA VIENOTAJĀM PRASĪBĀM IZGLĪTOJAMO MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANĀ

Saskaņā ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas
Nolikuma 65. un 66.punktu

I.  Vispārīgie noteikumi

1. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – Kārtība) izstrādāta, pamatojoties uz valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem, mācību priekšmetu standartiem un mācību priekšmetu programmām.
2. Vērtēšanas kārtība nosaka minimālās prasības, kas jāievēro visiem pedagogiem, kas veic izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā (turpmāk – Ģimnāzija).
3. Vērtēšanas kārtībā lietotie termini:
3.1. aprakstošais vērtējums – īss mutvārdos vai rakstveidā izteikts vērtējums par izglītojamā mācību darbību, darba stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;
3.2. vērtējums ieskaitīts norāda, ka izglītojamais apguvis mācību vielu ne mazāk kā 60% apjomā;
3.3. vērtējums neieskaitīts norāda, ka izglītojamais apguvis mācību vielu mazāk kā 60% apjomā;
3.4. starpvērtējums – mācību sasniegumu izvērtējums mācību laikā, kad vēl iespējams mainīt procesa gaitu un rezultātus, lai pedagogs sadarbībā ar izglītojamo veiktu nepieciešamo mācīšanās procesa korekciju, lai motivētu izglītojamo sasniegumu uzlabošanai;
3.5. kārtējais pārbaudes darbs – pārbaudes darbs, kura mērķis ir noskaidrot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu mācību procesa laikā;
3.6. noslēguma pārbaudes darbs – pārbaudes darbs, kurā nosaka izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra vai mācību gada nobeigumā;
3.7. pašvērtējums – paša izglītojamā mācību sasniegumu, darbības, rīcības vērtējums.

II. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

4. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls izglītojamā sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra izglītojamā sabiedriskajai un individuālajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem.
5. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:
5.1. veicināt izglītojamo, pedagogu un vecāku sadarbību;
5.2. konstatēt katra izglītojamā sasniegumus, ievērojot viņu vajadzības un intereses;
5.3. veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju izglītojamā mācību sasniegumu uzlabošanai;
5.4. motivēt izglītojamo pilnveidot savus mācību sasniegumus;
5.5. sekmēt izglītojamā līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot izglītojamajam veikt pašvērtējumu.

III. Mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un vadība

6. Direktora vietnieka izglītības jomā pienākumi:
6.1. plānot izglītojamo noslēguma pārbaudes darbus – grafiks tiek plānots diviem kalendārajiem mēnešiem un to apstiprina direktors;
6.2. katra mācību gada sākumā (ne vēlāk kā līdz 1. decembrim) sadarbībā ar Metodisko padomi noteikt Ģimnāzijas mācību gada noslēguma pārbaudes darbus ne vairāk kā divos mācību priekšmetos un par to informēt izglītojamos un viņu vecākus;
6.3. plānot nepieciešamos pasākumus pedagogu tālākizglītībai par vērtēšanas metodēm;
6.4. nodrošināt un kontrolēt pedagogu un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā un izvērtēšanā;
6.5. divas reizes mācību gada laikā (pēc starpvērtējumu izlikšanas) rīkot Informācijas dienu izglītojamo vecākiem;
6.6. ne retāk kā reizi semestrī pārbaudīt, kā pedagogi izdara ierakstus par izglītojamo sasniegumiem klases žurnālos un izpilda noslēguma pārbaudes darbu grafiku.
7. Izstrādājot mācību vielas tematiskos plānus, pedagogs tajos iekļauj izglītojamo vērtēšanas formas un pārbaudes darba paredzamo laiku,
lai dotu katram izglītojamajam iespēju apliecināt zināšanas, prasmes un mācīšanās dinamiku.
8. Objektīvu iemeslu dēļ pedagogiem ir tiesības veikt izmaiņas noslēguma pārbaudes darbu grafikā, tās saskaņojot ar direktora vietnieku izglītības jomā – klašu grupas pārzini.
9. Katrai mācību priekšmetu metodiskajai komisijai ir tiesības izstrādāt savu mācību priekšmetu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai papildinātu/precizētu vērtēšanas kārtību, kura pēc saskaņošanas Metodiskajā padomē un direktora apstiprināšanas ir šīs Vērtēšanas kārtības neatņemama sastāvdaļa.
10. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un nepieciešamās izmaiņas ģimnāzijā var izstrādāt Ģimnāzijas direktors, direktora vietnieki izglītības jomās, pedagoģiskā padome, Metodiskā padome un mācību priekšmetu metodisko komisijas. Kārtību un izmaiņas apstiprina Ģimnāzijas direktors ar rīkojumu.

IV. Sadarbība ar vecākiem

11. Klašu audzinātāju pienākums ir regulāri: pamatskolās klasēs reizi divās nedēļās, 10. – 12. klasēs reizi mēnesī informēt vecākus par izglītojamā mācību sasniegumiem sekmju grāmatiņā.
12. Klašu audzinātāju pienākums ir nodrošināt iespēju klašu vecāku sapulcēs tikties ar mācību priekšmetu skolotājiem, lai skolotāji izskaidrotu prasības, pārrunātu izglītojamo sasniegumus un lai vecāki saņemtu ieteikumus darbam ar bērniem.
13. Ja izglītojamais vairāk nekā 2 noslēguma pārbaudes darbos saņēmis nepietiekošus vērtējumus, mācību priekšmeta skolotājam sadarbībā ar klases audzinātāju ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā jānoorganizē tikšanās ar izglītojamā vecākiem, lai izveidotu un saskaņotu izglītojamā mācību sasniegumu uzlabošanas pasākumus.

V. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšana ikdienā

14. 7. – 12. klasēs izglītojamo mācību sasniegumus visos mācību priekšmetos vērtē 10 ballu skalā.
15. Izglītojamo mācību sasniegumi atbilstoši mācību priekšmeta standarta prasībām vērtējami ar 8 ballēm. Lai izglītojamais varētu saņemt 9 un 10 balles, noslēguma pārbaudes darbos ir jāiekļauj dažādas grūtības pakāpes uzdevumi.
16. Izglītojamo sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos var tikt vērtēti ar ballēm, veicot attiecīgu norādi e – žurnālā:
16.1. par godalgotu vietu un atzinību – 8 – 10 balles;
16.2. par veiksmīgu piedalīšanos konkursos – 8 – 10 balles.
17. Minimālo vērtējumu skaits katrā mācību priekšmetā semestrī:

Stundu skaits nedēļā Minimālais vērtējumu skaits semestrī
1 3
2 3-4
3 4-5
4 6-7
5-6 7

18. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību priekšmeta skolotājs. Ar vērtēšanas kritērijiem izglītojamie jāiepazīstina pirms noslēguma pārbaudes darba izpildes.
19. Veidojot noslēguma pārbaudes darbus ieteicams ievērot vienotu vērtēšanas skalu:

Balles Veiktā darba apjoms (%)
10 95 – 100 94 – 100
9 89 – 94 88 – 93
8 81 – 88 81 – 87
7 74 – 80 70 – 80
6 65 – 73 60 – 69
5 56 – 64 52 – 59
4 50 – 55 45 – 51
3 38 – 49 35 – 44
2 21 – 37 21 – 34
1 1 – 20 1 – 20


VI. Kārtējā vērtēšana (izglītojamo mācību sasniegumu formatīvā vērtēšana)

20. Kārtējās vērtēšanas mērķis ir izglītojamo sasniegumu konstatēšana ar nolūku tos analizēt un uzlabot, kā arī veicināt izglītojamo patstāvīgo mācību darbu un līdzatbildību par gala rezultātu.
21. Izglītojamo mācību sasniegumi kārtējās pārbaudēs tiek fiksēti ar vērtējumiem ieskaitīts/neieskaitīts vai 10 ballu skalā.
22. Kārtējo vērtējumu skaits ir neierobežots.
23. Mājas darba rezultāti tiek vērtēti ar ieskaitīts/ neieskaitīts vai 10 ballu skalā. Katra mācību priekšmetu metodiskā komisija var vienoties par mājas darbu vērtēšanas principiem.
24. Pirms rudens un pavasara brīvlaika izglītojamajiem tiek izlikts starpvērtējums klašu žurnālos un starpvērtējuma liecībās. Starpvērtējumam ir informatīva nozīme un tas neietekmē izglītojamā semestra vērtējumu.

VII. Noslēguma vērtēšana (izglītojamo sasniegumu summatīvā vērtēšana)

25. Noslēguma pārbaudes darba mērķis ir izglītojamā mācību sasniegumu konstatācija beidzot tēmu, mācību kursu vai tā daļu, semestri vai mācību gadu ar nolūku novērtēt izglītojamā mācību sasniegumu līmeni.
26. Izglītojamo mācību sasniegumi noslēguma pārbaudes darbos tiek vērtēti 10 ballu skalā.
27. Noslēguma pārbaudes darbi tiek organizēti atbilstoši konkrētā mācību priekšmeta tēmām vai kursa daļām. Noslēguma pārbaudes darbu skaitu nosaka konkrētā mācību priekšmeta stundu skaits nedēļā. Izglītojamo sasniegumu vērtēšanai jānotiek vismaz vienu reizi mēnesī, bet par maksimālo pārbaudes darbu skaitu var vienoties mācību priekšmetu metodiskajā komisijā.
28. Mācību priekšmeta skolotājs semestra sākumā informē izglītojamos par paredzamajiem noslēguma pārbaudes darbiem. Skolotājs informē izglītojamos par noslēguma pārbaudes darbu skaitu, aptuveno norises laiku, tēmām, vērtēšanas kritērijiem un nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un iemaņām, kuras jāapgūst, lai izpildītu noslēguma pārbaudes darbu.
29. Noslēguma pārbaudes darbu paredzamo norises laiku mācību priekšmetu skolotāji ieraksta Ģimnāzijas noslēguma pārbaudes darbu grafikā. Noslēguma pārbaudes darbu skaits izglītojamajiem vienā dienā:
29.1. 7. – 9. klasēs ne vairāk kā 1 noslēguma pārbaudes darbs;
29.2. 10. – 12. klasēs ne vairāk kā 2 noslēguma pārbaudes darbi.
30. Ģimnāzijas noslēguma pārbaudes darbu grafikā norādāmie pārbaudes darbi:
30.1. obligāti norāda latviešu valodā, literatūrā, svešvalodās, matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, ģeogrāfijā, Latvijas un pasaules vēsturē, psiholoģijā, politikā un tiesībās, ekonomikā, dabaszinībās un informātikā;
30.2. vismaz viens noslēguma pārbaudes darbs semestrī – mājturībā un tehnoloģijās, mūzikā, vizuālajā mākslā, sociālajās zinībās, kulturoloģijā, lietišķajā etiķetē, grāmatvedībā, mārketingā, menedžmentā, tehniskajā grafikā, programmēšanas pamatos un sportā.
31. Noslēguma pārbaudes darbus izpilda visi izglītojamie. Ja izglītojamais attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradies uz noslēguma pārbaudes darbu, izglītojamajam saskaņā ar mācību priekšmeta skolotāja norādījumu līdzvērtīgs darbs jāizpilda ne vēlāk kā divu nedēļu laikā.
32. Ja izglītojamais noslēguma pārbaudes darbus nav veicis neattaisnojošu iemeslu dēļ, darba izpildes laikā izmantojis neatļautus palīglīdzekļus vai sarunājies, izglītojamajam saskaņā ar mācību priekšmeta skolotāja norādījumu līdzvērtīgs darbs jāizpilda ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā.
33. Noslēguma pārbaudes darbā saņemtais vērtējums nav uzlabojams.

34. Noslēguma pārbaudes darbus skolotājs izlabo un ieliek vērtējumu e – žurnālā divu nedēļu laikā, to noformējot kā pārbaudes darbs.
35. Izglītojamajam ir tiesības uzreiz pēc vērtēšanas iepazīties ar izvērtēto noslēguma pārbaudes darbu, lai konstatētu pieļautās kļūdas un tās labotu turpmākajā mācīšanās procesā.
36. Pēc noslēguma pārbaudes darba rezultātu paziņošanas izglītojamam vai viņa vecākiem ir tiesības:
36.1. trīs darba dienu laikā iesniegt direktora vietniekam izglītības jomā – klašu grupas pārzinim rakstisku pieprasījumu ar lūgumu pārskatīt noslēguma pārbaudes darbā saņemto vērtējumu;
36.2. direktora vietnieks izveido komisiju, iekļaujot tajā vismaz divus attiecīgā mācību priekšmeta vai jomas skolotājus, komisija trīs dienu laikā izvērtē piešķirto vērtējumu;
36.3. komisija iesniedz direktoram komisijas atzinumu, priekšlikumu atstāt spēkā vai mainīt piešķirto vērtējumu protokola veidā;
36.4. direktors pieņem lēmumu par izglītojamā noslēguma pārbaudes darba vērtējuma saglabāšanu vai mainīšanu;
36.5. direktora vietnieks pēc direktora lēmuma pieņemšanas informē iesnieguma iesniedzēju un mācību priekšmeta skolotāju par lēmumu, vajadzības gadījumā liek mainīt vērtējumu žurnālā.

VIII. Semestra un gada vērtējumi

37. Izglītojamo mācību sasniegumi 7. – 12. klasēs semestrī un gadā tiek vērtēti 10 ballu vērtēšanas skalā.
38. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtējumu semestrī veido visu semestrī rakstīto noslēguma pārbaudes darbu vērtējumi.
39. Izglītojamo mācību sasniegumu gada vērtējumu izliek ņemot vērā 1. un 2. semestra vērtējumu, kā arī ģimnāzijas mācību gada noslēguma pārbaudes darba, ja tādi ir noteikti.
40. Katra mācību gada beigās Ģimnāzija var noteikt ne vairāk kā divus mācību gada noslēguma pārbaudes darbus 7. – 8. un 10. – 11. klasēs:
40.1.1. mācību priekšmetus, kuros tiks organizēti ģimnāzijas mācību gada noslēguma pārbaudes darbi, nosaka ar rīkojumu līdz attiecīgā gada 1. decembrim;
40.1.2. ar rīkojumu līdz I semestra beigām tiek apstiprinātas pārbaudes darbu programmas, kuras izstrādā mācību priekšmetu MK un saskaņo direktora vietnieks izglītības jomā – Metodiskās padomes vadītājs. Programmā ietverami pamatjautājumi, kas atbilst mācību gadā apgūtajam mācību priekšmeta saturam.
41. Izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

IX. Papildus jautājumi

42. Mācību stundu kavējumi nedod tiesības izglītojamajam izvairīties no starpvērtējumu saņemšanas un noslēguma pārbaudes darbu pildīšanas.
43. Skolotājiem ir tiesības nozīmēt izglītojamajiem konsultācijas.
44. Mācību priekšmeta skolotājs var ieteikt atbrīvot izglītojamo no ģimnāzijas mācību gada noslēguma pārbaudes darba, ja izglītojamā vērtējums attiecīgā mācību gada I semestrī un uz II semestra starpvērtējumā ir 8, 9 vai 10 balles. Lēmumu par atbrīvošanu uz mācību priekšmeta skolotāja iesnieguma pamata pieņem direktora vietnieks – klašu grupas pārzinis.
45. Mācību priekšmeta skolotājs var atbrīvot ilgstoši slimojošus izglītojamos (1 nedēļa un vairāk) no noslēguma pārbaudes darba, vienojoties ar izglītojamo undirektora vietnieku izglītības jomā - klašu grupas pārzini par citu noslēguma pārbaudes darba veikšanas laiku, par to informējot izglītojamā vecākus.
46. Ja saskaņā ar izglītības programmas mācību plānu, kāda mācību priekšmeta apguve tiek pabeigta 7. vai 8., kā arī 10. vai 11. klasē, izglītojamajam ir tiesības uzlabot savu vērtējumu turpmākajā mācību laikā:
46.1. vērtējuma uzlabošana notiek, pamatojoties uz argumentētu izglītojamā un viņa vecāku rakstisku iesniegumu, kurš jāiesniedz direktora vietniekam izglītības jomā — klašu grupu pārzinim līdz 1. decembrim;

46.2. nosacījumus vērtējuma uzlabošanai izstrādā attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, saskaņojot ar mācību priekšmeta MK un direktora vietnieku izglītības jomā – klašu grupas pārzini;
46.3. vērtējuma uzlabošana notiek līdz 1. aprīlim;
46.4. uzlaboto vērtējumu apstiprina ar rīkojumu un ieraksta izglītojamā sekmju kopsavilkuma žurnālā.

47.Ja vecāki vai pilngadīgs izglītojamais apstrīd gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā, pārskatīšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
48.Ja izglītojamais ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Ģimnāzijā:
48.1. ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 23. augustam izglītojamā vecāki vai pilngadīgais izglītojamais Ģimnāzijas lietvedībā iesniedz dokumentus, kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu;
48.2. direktora vietnieks izglītības jomā – attiecīgās klašu grupas pārzinis izveido, pieaicinot vismaz trīs attiecīgo mācību priekšmeta skolotājus (ja nepieciešams), izvērtē iesniegtos dokumentus un izglītojamā mācību sasniegumus, kā arī intervē izglītojamā vecākus un izglītojamo;
48.3. ar rīkojumu nosaka nepieciešamos atbalsta pasākumus un izglītojamā pienākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras no Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

Direktors    G. Vasiļevskis

 

 

 

Sākums Skolas normatīvais regulējums Vispārēji Informatīvie Kārtības vienotajām prasībām izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā