Apsveicam !

Apsveicam RV2.ģ latviešu valodas un literatūras skolotājus ar pelnītu atzinību!

Ģimnāzijas kopvērtējumā

Enter your text here ...

Noslēdzies projekts "Kā izaudzināt izgudrotāju?"

Noslēdzies projekts

"Kā izaudzināt izgudrotāju?"

Veiksmīgi noslēdzies 3 gadu Erasmus+ projekts How to raise an inventor", kura ietvaros "tika izveidoti 4 jauni robotikas mācību materiālu moduļi. Materiālus var izmantot visu skolu skolēni 9-18 gadiem. Materiāli sagatavoti latviešu, poļu, angļu, lietuviešu un nīderlandiešu valodās. Visi materiāli ir pieejami bez maksas gan skolotājiem, gan skolēniem šajās mājas lapās:

Projekta partneru skolotāju apmācība Kauņā, Lietuvā 2019.g. jūnijā

2019.g. jūnijā Kauņas tehniskajā licejā notika projekta "How to Raise an Inventor?" skolotāju apmācība par 4 jaunajiem izstrādātajiem robotikas moduļiem. Tajā piedalījās arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolotājas Inga Treimane un Elza Liniņa, lai iepazītos, apspriestu turpmāko sadarbības plānu, sadalītu pienākumus un rezultātu izpildi.

Projekta partneru tikšanās Polijā, Gdaņskā

Kopš 2017.gada novembra Rīgas Valsts 2.gimnāzija ir daļa no Erasmus+ projekta " ("How to raise and inventor"), kura ietvaros līdzdarbosies jaunu mācību materiālu sagatavošanā un izmēģināšanā.

Projekta mērķis ir sagatavot stundu plānus un mācību materiālus, lai stundu vai ārpusstundu laikā veicinātu interesi jaunāko klašu skolēniem par inženierzinātni, robotiku un jaunākajām tehnoloģijām, attīstītu analītisko un tehnisko domāšanu.

Projektā iesaistīti 4 valstu dalībnieki:

no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Nīderlandes,

Projekta ilgums ir 2 gadi tas ilgs līdz 2019.gada novembrim.

Projekta laikā paredzēts sagatavot mācību materiālus un, sākot ar 2018.gada septembri, tos izmēģināt, piedāvājot arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 7.-8.klašu skolēniem līdzdarboties jaunu tehnisku iemaņu apgūšanā.


Projekta partneru tikšanās Polijā, Gdaņskā

2018.gada janvārī

2018.janvārī notika pirmā projekta partneru tikšanās Gdaņskā, Polijā, kurā piedalījās arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolotājas Inga Treimane un Elza Liniņa, lai iepazītos, apspriestu turpmāko sadarbības plānu, sadalītu pienākumus un rezultātu izpildi.

Attēlā projekta partneri no Lietuvas "Robotikas skolas" (projekta koordinatori), Polijas, Nīderlandes un Latvijas skolām un tehnoloģiju izstrādes institūcijām.



Ievads modernajās tehnoloģijās: Microbit

2019.g. 10. septembrī mūs skolā notika robotikas nodarbība "Ievads modernajās tehnoloģijās: Microbit". Skolēniem no Polijas, Krosno pilsētas bija iespēja gūt ieskatu Microbit kontrolieru programmēšanā. Nodarbību vadīja mūsu skolas matemātikas, informātikas un programmēšanas pamatu skolotāja Tatjana Strigaļova. Izmantojot Erasmus+ projekta "Kā izaudzināt izgudrotāju?" materiālus, skolēni izveidoja soļu skaitītāju un izgatavoja "Akmens, šķēres, papīrīts" spēli. Bez priekšzināšanām programmēšanā viņi ieguva savu pirmo pieredzi moderno tehnoloģiju pārvaldībā.

Paldies,

Laikmetīgā māksla. 21. gadsimta portrets

Sveicam!

Sveicam Rīgas domes balvas "Zelta pildspalva 2019" ieguvēju latviešu valodas un literatūras skolotāju Lauru Meijeri!

Kā izaudzināt izgudrotāju?

Divus gadus ilgušais Erasmus+ projekts "Kā izaudzināt izgudrotāju?" noslēdzās ar 2019.g. 19. oktobrī ar projekta rezultātu izplatīšanas pasākumu un profesionālās pilnveides kursiem Rīgas pilsētas un citu Latvijas pilsētu skolotājiem.

Projekta ietvaros tika izveidoti 4 tehnoloģiju un robotikas apmācību moduļu materiāli skolotājiem un skolēniem: 3D modelēšana un drukāšana, LEGO tehnoloģijas, Micro:bit tehnoloģijas un integrētais modulis. Šie materiāli izmantojami skolās, interešu grupās, bērnu un jaunatnes centros skolēniem vecumā no 7-19 gadiem. Projekta materiālu testēšanā iesaistītie 4 valstu skolotāji un 19. oktobra apmācību kursu dalībnieki no Latvijas atzina, ka profesionālo tehnoloģiju ekspertu no Lietuvas, Nīderlandes un Polijas sagatavotais materiāls ir ļoti kvalitatīvs, interesants, vispusīgs. Tas rosinās skolēnu interesi par tehnoloģijām, STEAM priekšmetiem un ir viegli apgūstams.

Projekta ietvaros tehnoloģiju un robotikas profesionālās pilnveides kursus Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā ir izgājuši pedagogi no 22 Rīgas skolām, no 8 skolām ārpus Rīgas un 5 dažādiem jaunrades namiem un bērnu jaunatnes centriem. Paldies kursu vadītājām - Tatjanai Strigaļovai un Elzai Līnai Liniņai. Saite uz 3 min. video par projektu https://www.youtube.com/watch?v=3QhEQ_VmKOc

Sveicam mūsu skolas vieglatlētus ar dalību Rudens krosa stafetēs!

Skolas komandu rezultāts:

10.-12. Klašu grupā 4.vieta Rīgā!

Komandu pārstāvēja:

J.P.Lazdiņa, O.Grava, E.Gaile, I.H.Gūtmane, E.M.Kraule, K.Brics, P.H.Osipovs un A.Kosparenko.

Liels paldies par dalību sacensībās!

Eksperimenējot ar arheoloģiju jeb eksperimentālā arheoloģija

Līdz šim par arheoloģiju bijām dzirdējuši tikai kā par vēstures pētīšanas nozari, bet nesen, mācoties par aizvēsturi un antropoģenēzi, uzzinājām, ka, lai testētu un iekāptu aizvēstures cilvēkveidīgā kurpēs, arheoloģijai ir apakšnozare – eksperimentālā arheoloģija, kurā interesenti darbojas ar aizvēstures cilvēku rīkiem un materiāliem, lai izprastu viņu domāšanu un apskatītu to darbošanās iespēja

Lai arī mēs ar klasi šajā arheoloģijas virzienā varētu ieskatīties praktiski, mūsu klases audzinātājs uz skolu ataicināja Latvijas nacionalā vēstures muzeja arheologijas departamenta darbinieku Dr. hist. Artūru Tomsonu, zinošu arheologu, kurš pēdējos gados pievērsies tieši šīs nozares eksperimentālajai apakšnozarei.

Pēc viņa stāstītā radām atziņu, ka eksperimentālā arheoloģija ir vērtīga vēstures nozare, ar kuru var iegūt dziļākus priekšstatus par aizvēstures cilvēkveidīgo dzīvi un domāšanas virzienu, kā arī atklāt vai pierādīt dažādu darbarīku pastāvēšanu.

A. Tomsons bija atvedis nelielu daļu savā krājumā esošo aizvēsturē izmantoto iežu, paša uzmeistaroto darbarīku un rotu klāstu. Mūsu klases pirmais kopīgais uzdevums bija tos sarindot secīgā līnijā no pašiem primitīvākajiem, no iežiem veidotajiem, līdz pat no dzelzs kaldinātajiem darbarīkiem un aksesuāriem. Jāatzīst, šo darbu paveicām ļoti precīzi (atmiņā vēl dus tikko iegūtā informācija vēstures stundās).

Tad mums bija iespēja pašiem iemēģināt roku primitīvāko akmens darbarīku veidošanā. Te pārliecinājāmies, ka, lai gan seno laiku cilvēkveidīgā smadzeņu tilpums bijis daudz reižu mazāks par mūsdienu, izdzīvošanai un darba rīku gatavošanai vajadzēja speciālas un precīzas iemaņas, kuras mūsu gadsimtā jau sen kā aizmirsušās.

Tomēr, izkāpjot no parastā vēstures stundu režīma un iekāpjot eksperimentēšanā ar aizvēstures sadzīves liecībām, ieguvām jaunu perspektīvu uz šo vēstures periodu un tā problēmām.

Ar sveicieniem no aizvēstures

10. a klase

Improvizācija un publiskās runas nodarbības

Šī gada 24.septembrī pie 9.b klases viesojās Radošās darbnīcas pārstāvis Krišjānis, kas skolēnus iesaistīja improvizācijas un publiskās runas nodarbībās. Nodarbības sākumā visiem skolēniem bija "jāiesildās", virzoties pa apli, mainoties vietām, pasakot konkrētas frāzes, mirkšķinot ar acīm. Nodarbības tālākajā gaitā bija nepieciešami brīvprātīgie, kuriem bija uzdoti visdažādākie uzdevumi. Pārējiem, savukārt, bija brīvprātīgie jāklausās, jāvēro, jāuzdod jautājumi. Skolēniem patika šīs nodarbības, bija interesanti, piedāvātie uzdevumi bija dažādi un varēja arī pasmieties.  

Sporta diena

Rīgas valsts 2.ģimnāzijas Sporta diena

Šā gada 17.septembrī Rīgas Imantas vidusskolas sporta kompleksā norisinājās Sporta diena, kurā vidusskolu klašu komandas savā starpā sacentās strītbolā, florbolā, volejbolā / "tautas bumbas" un futbola sacensībās.

Jaunie humanitārie apmeklē Ziedoņa klasi

Lai gan pirmais semestris tikko sācies, mēs, jaunā humanitārās programmas klase, 4. septembrī devāmies savā pirmajā ekskursijā kopā ar klases audzinātāju Jāni Arāju un latviešu valodas skolotāju Dainu Štokmani. Līdz pat pēdējam brīdim ekskursijas mērķis mums palika noslēpumā tīts, un cik patīkami pārsteigti bijām, kad sapratām, ka esam aizvesti uz "Ziedoņa klasi," kura pēc Imanta Ziedoņa idejas un fonda "Viegli" finansējuma piedāvātrīs I. Ziedoņa pasaku, proti – "Suns Funs un vējš", "Pasaka par pogu" un "Kroko un Dils"- izlaušanās spēli.

Jāatzīst, bijām nedaudz uztraukušies, jo daudz kas jau bija aizmirsies (cik sen tās pasakas nav lasītas!), bet izrādījās, ka šeit pavadītajā laikā varēsim ne tikai nostiprināt jau zināmo par Imantu Ziedoni, bet arī uzzināt par fonda "Viegli" darbību, popularizējot latviešu kultūrā tik pazīstamo, bet arī svarīgo un neparasto personību.

Mūsu kopīgi pavadītais laiks Ziedoņa pasaku mīklās un labirintos rodams fotogrāfijā. Nebija viegli. Dažbrīd netikām prom no kādas uzdevuma daļas un talkā nāca skolotāui un stundas vadītājas padomi un uzmundrinājumi. Bet cik priecīgi un lepni bijām, kad sapratām, ka "Dzīves jēga ir prieks!"

Jā, Imants Ziedonis ir iezīmējies 20. (un ne tikai!) gadsimta latviešu kultūras vēsturē, un turpina atstāt savas pēdas arī mūsdienu skolēnu prātos ar savām asprātīgajām un jautrajām pasakām, daudzveidīgajiem dzejoļiem un rosinošajām dzīves gudrībām.

Mums bija prieks zināt, darīt, saprast, būt kopā un kaut ko piedzīvot.

Potenciālie talanti dabaszinātnēs

Skolas somā – Baltijas ozoli!

21. novembrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10.d klases skolēni Skolas somas ietvaros Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA apskatīja Latvijas valsts simtgadei veltīto izstādi "Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā".
Izstāde nav par gleznās attēlotiem, Baltijā augošiem, ozoliem, tā ir stāsts par 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi un no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām aizvestajiem ozoliem. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, t.s. paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu!

Ekspozīcijā iepazināmies ar Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības kolekciju un senā ozolkoka pētniecības rezultātiem. Ozolu izpētei ir divi veidi. Pirmais – gadskārtu skaitīšana ar dendrohronoloģijas metodi, izmantojot Eiropas un Latvijas datu bāzes, un otrais, kas ir vēl tikai iedīglī, – Baltijas ozola DNS noteikšana. Pirmo veiksmīgi izmēģinājām arī paši.
10.d klases skolēni ar interesi iepazinās gan ar nīderlandiešu mākslas darbiem, dendrohronoloģijas metodi, laikmeta notikumu un auras atspoguļojumu gleznās, gan gleznu rāmjiem un paneļiem. Jauniegūtās zināšanas palīdzēs bagātināt ģeogrāfijā, bioloģijā un vizuālajā mākslā mācīto. Ar nepacietību gaidām nākamo piedzīvojumu!

Pārdomājot Dāvja Sīmaņa kinofilmā „Tēvs Nakts” redzēto

Filma man lika izvērtēt to, kādas ir cilvēku vērtības, cik noturīgas vai gluži otrādi – trauslas un nenoturīgas. Mēs visi esam cilvēki, tomēr atsevišķos laikos kāda cilvēku grupa uzskata sevi par pārāku... Noteicējs ir tas, kuram rokās ir ierocis. Cilvēka trīcošā dzīvība ir tikai viena šāviena attālumā no izdzišanas. Filma atgādināja par to, ka arī kritiskās situācijās atrodas tādi cilvēki kā Žanis Lipke, tēvs, likteņa gūstā kritušo aizbildnis. Viņa pašaizliedzīgā, cildenā rīcība man lika uzdot jautājumus arī sev. Cik ļoti es būtu gatava riskēt ar savu drošību citu vārdā? Vai es būtu uzņēmusies tādu pārdrošu un cēlu mērķu labā pakļaut briesmām savus tuvākos? Filmas vēstījumu, manuprāt, vistiešāk raksturo vārds „cilvēcība". Vai mēs pazīstam cilvēcību?
(Ance Zirnīte, 10.a)

Žaņa Lipkes gaitas un emocijas liek aizdomāties nedaudz dziļāk par ikdienišķām domām. Vai man pietiktu drosmes? Vai es nerīkotos gļēvi? Vai es saglabātu cilvēcību un spētu par to atdot dzīvību? Atbildes uz šiem jautājumiem liek justies nelāgi un lielākā vai mazākā mērā rada vēlmi laboties. Novērtēt.
(Daniela Rihtere, 10.a)

Manuprāt, izcili ir tas, ka filmas veidotāji Ž.Lipki neatspoguļo tikai kā augstsirdīgu varoni, bet parāda to, ka arī viņš ir tikai cilvēks, kuru māc šaubas un izmisums.
Es uzskatu, ka svarīgākais ir tas, ka tikai dažus gadus pirms filmā attēlotajiem notikumiem sabiedrībā valdīja augsta kultūras un sociālā attīstība. Tikai dažus gadus vēlāk šie paši cilvēki piedzīvoja neiedomājamas šausmas.
(Kristaps Kalējs, 11.a)

Filma mudina skatītājam domāt par to, cik varaskārs var būt cilvēks, jo spēj nogalināt tūkstošiem „nepareizo", lai sasniegtu kāroto. Tomēr pretstatam ir arī citi, kas riskē ar visu, kas tam dots, lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību. Ir arī vidus, kas pakļaujas galvenajai varai, lai neapdraudētu sevi un tuviniekus, izrādot gļēvulību. Pēc šī var spriest, ka katrs pats izvēlas to pusi, kurā vēlas atrasties. Tātad būt drošsirdīgam un cīnīties vai būt vienaldzīgam un slēpties no atbildības. Filma arī mudina aizdomāties par to, cik daudz cilvēkam ir dots mūsdienās, taču to ir jāmāk apzināties un pareizi izmantot.
(Elīna Poļanska, 11.a)

Es pēc šīs filmas atkal un atkal domāju par cilvēka nozīmi milzīgu un nežēlīgu karu priekšā. Ir smagi apzināties, ka aiz tūkstošiem nogalināto ir cilvēki, kuru dzīves tiek iznīcinātas, atstājot neizdzēšamas pēdas pasaules vēsturē. Tie ir tūkstošiem neizdzīvoto dzīvju un nepiepildīto sapņu.
(Eduards Jakovičs, 12.sb)

Grūti ir saprast, ka tādi paši cilvēki kā mēs var būt tik zvērīgs, tik varmācīgs un galu galā necilvēcisks. Ja ārējie apstākļi mūs spēj tik drausmīgi izmainīt, kas tad diktē mūsu dzīvi parastos apstākļos? Vai cilvēks pats veic savas izvēles vai tikai akli seko kādam sev nezināmam plānam?
(Teodors Bankovskis, 12.sb)

Ciemos pie Ojāra Vācieša

5. oktobrī 8.sb klase iniciatīvas " Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklēja O. Vācieša muzeju.
Saulainā oktobra piektdienā, kad devāmies uz Ojāra Vācieša muzeju Pārdaugavā, bijām labā garastāvoklī, jo tikām uz īsu brīdi atbrīvoti no skolas pienākumiem. Vēl labāk jutāmies pēc muzeja apmeklējuma, jo bijām iedvesmas pilni.
Krāsainās rudens lapas un neliela vēsma padarīja visu iespaidu vēl spilgtāku, aplūkojot seno māju. Tā pati it kā čukstēdama vēstīja: „Manī dus mākslinieka dvēsele."
Skatoties Ojāra Vācieša jaunības fotogrāfijas, meitenes bija pārsteigtas, cik glīts puisis jaunībā bijis Ojārs Vācietis. Mani visvairāk pārsteidza tas, ka Ojārs Vācietis bija arī talantīgs mākslā un mūzikā. Es brīnījos par piezīmju lapiņām, kuras viņš bija zīmējis. Pārsteidzoši, ka viņš bija spēlējis klavieres tikai pēc dzirdes!
Viņa dzeja atsāja lielu iespaidu uz mani, un es sapratu, kāda personība ir bijis Ojārs Vācietis. Ja varētu, es viņu noteikti vēlētos satikt, bet tas vairs nav iespējams. Tagad es varu vienīgi iepazīt viņa domas un pārdzīvojumus, lasot viņa dzeju.
Rūta Saulespurēna, 8.sb klase

Recenzija par filmu “Homo novus”

2.oktobrī RV2ģ 10.-12. klašu skolēni iniciatīvas " Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklēja Režisores Annas Vidulejas filmu "Homo novus", kas veidota pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
10.b klases skolniece A. Jupite dalās savās pārdomās par redzēto
Es skatījos filmu "Homo novus" kinoteātrī "Splendid palace", kur bija svinīga, grezna un skaista zāle, bet tas neietekmēja filmas uztveri. Tiešām varu pateikt, ka filma iedvesmo, rosina būt strādīgam, mērķtiecīgam, uzticīgam savam darbam, un pēc tās noskatīšanās man pat rādās vēlme kaut ko uzzīmēt pašai.
Filma "Homo novus" man ļoti patika, jo tā lika aizdomāties par cilvēku liekulību, pašpārliecinātību, ikdienišķām sacensībām, alkohola lietošanas kaitējumu. Radās pārdomas, vai tiešām daru to, ko gribu, varbūt es arī esmu mantkārīga, varbūt esmu slinka, ātri padodos un vajag censties vairāk, būt mērķtiecīgākai. Es ieteiktu iepazīties ar filmu visiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kurus interesē māksla un latviešu mākslinieki.

Ekskursija uz Ziemassvētku kauju muzeju

Iniciatīva „Latvijas skolas soma" ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Projekta ideja ir ikvienam skolēnam dot iespēju personīgi piedzīvot kultūras un mākslas pasākumus. Aptveramās jomas – arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra, kultūras mantojums un kino.
Šī projekta ietvaros 27. septembrī 9.klases devās tradicionālajā mācību ekskursijā uz Tīreļpurvu , lai izzinātu Ziemassvētku kaujas un latviešu strēlnieku cīņu gaitas I pasaules kara laikā. Vispirms skolēni apmeklēja "Mangaļu mājas" – Ziemassvētku kauju muzeju. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar ieročiem un munīciju, kas tika izmantoti kaujas laukā, kā arī uzzināt par karavīru dzīves apstākļiem. Pēc dažādām aktivitātēm, skolēni devās pārgājienā pa strēlnieku kauju vietām.
Izdevumi tika segti no projekta "" Latvijas skolas soma"